Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas
gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau
sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību
programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā
situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo
mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.
Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā,
tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu
gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra.
Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču
toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka
obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī
obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot
vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās
pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma.
Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas
izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu
laikā.
IZM skaidro, ka, lai izvērtētu sešgadīgo bērnu vispārējās izglītības
apguves sākšanas iespējas, jau 2009.-2011.gadā Valsts izglītības satura
centra (VISC) darba grupa izstrādāja un īstenoja pilotprojektu “Mācību
priekšmetu standartu projektu un programmu paraugu pilnveide”, kura
uzdevums bija izstrādāt sešgadīgo izglītojamo mācību programmas projektu
ar sasniedzamo rezultātu piemēriem atbilstošajā izglītojamo vecumposmā,
kā arī pilnveidot pirmsskolas izglītības vadlīniju projektu. Procesā
iesaistot virkni nozares ekspertu, pilotprojekta galvenais secinājums
bija, ka sešgadīgo bērnu integrētās mācību programmas saturs kopumā
atbilst bērnu uztveres īpatnībām un spējām.
Lai ilgtermiņā veiksmīgi realizētu satura reformu, IZM sākusi
vairākas apjomīgas aktivitātes. Piemēram, VISC atbilstoši institūcijas
kompetencei sācis kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības
satura izstrādi un pēctecīgi plāno arī mācību satura aprobāciju 80
pilotskolās, ietverot arī skolu pedagogu komandu profesionālās
kompetences pilnveidi.
Patlaban piecus un sešus gadus veci bērni pirmsskolā, kā arī vēl
vienu gadu atbilstoši pašreizējam regulējumam 1.klasē apgūst līdzīgu
mācību saturu, tādējādi jau kopš 2002.gada, kad obligāto pirmsskolas
izglītības apguvi noteica no piecu gadu vecuma, notiek resursu daļēji
neefektīva izlietošana. Sāktās izmaiņas izglītības satura pilnveidē ir
veiksmīgs konteksts, lai mainītu pamatizglītības sākšanas vecumu,
pārliecināta IZM.
Ministrijas ieskatā argumenti par labu pamatizglītības sākšanai no
sešu gadu vecuma saistāmi arī ar sabiedrības daļā pastāvošo uzskatu un
vienlaikus problēmu, ka vidējās izglītības pakāpē gados vecākajiem
jauniešiem zūd motivācija mācīties, psiholoģiski viņi vairs neatbilst
vispārizglītojošās skolās pašlaik organizētajam mācību procesam, viņiem
ir citas dzīves prioritātes.
Likumprojekts paredz, ka, plānojot pamatizglītības sākšanu no sešu
gadu vecuma, pirmajā klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās
vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas
nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam
sagatavotus pedagogus. Pirmās klases programmu bērni atbilstoši
situācijai konkrētajā administratīvā teritorijā varēs turpināt apgūt arī
pirmsskolas izglītības iestādē.
Attiecībā uz mērķi sākt pamatizglītības apguvi jau sešu gadu vecumā,
vienlaikus normatīvā regulējumā pieļaujot iespēju to sākt arī gadu
vēlāk, pastāv vairāki tam par labu vērsti un praksē īstenojami
nosacījumi, uzskata ministrija. Pirmkārt, pamatizglītības apguvi bērns
sešu gadu vecumā var sākt tajā izglītības iestādē (pirmsskolā vai
skolā), kur apgūta pirmsskolas obligātā izglītība, lai varētu mācīties
jau pazīstamā vidē un ierastajā dienas ritmā un lai tiktu nodrošināta
izglītības procesa nepārtrauktība. Otrkārt, pamatizglītības apguvi bērns
sešu gadu vecumā var sākt skolā, kas nodrošina vecumposmam atbilstošus
apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām. Treškārt, mācību procesā un saturā
sešus gadus veciem bērniem vēl vairāk akcentējama kompetenču pieeja, kā
arī interaktīvs, darbībā balstīts un visas bērnu attīstības jomas
aptverošs process. Visbeidzot, pirmajā klasē plānotais apgūstamais
mācību saturs un metodika ir atbilstošs sešu gadu vecumā apgūstamajam
obligātās pirmsskolas izglītības saturam.
Tādējādi IZM ir pārliecināta, ka agrāka iesaistīšanās pamatizglītības
programmā, ņemot vērā pedagogu profesionalitāti, pozitīvi ietekmē bērna
attīstību, novērš riskus un kompensē attīstošu vidi, ja bērnam to
nespēj sniegt ģimene. Tas nozīmē, ka agrāka bērnu iesaistīšana
pamatizglītības programmā īpaši var sekmēt attīstību un socializāciju
bērniem no sociālā riska ģimenēm, novēršot agrīnu sabiedrības
noslāņošanos un šķelšanos.
Ņemot vērā, ka šis ir jau otrais mēģinājums virzīt priekšlikumu par
agrāku skolas gaitu uzsākšanu, IZM mēģinājusi atspēkot no sabiedrības
puses izskanošu argumentāciju pret šādu ieceri. Piemēram, saistībā ar
risku, ka vienā mācību gadā teorētiski skolas beigs aptuveni divreiz
vairāk jauniešu un pastāvēs grūtības plānot profesionālās un augstākās
izglītības pieejamību dubultam jauniešu skaitam, IZM ieskatā minēto
pieņēmumu atspēko tas, ka process ir kontrolējams ar savlaicīgu mācību
un studiju vietu plānošanu.
Tāpat IZM uzskata, ka, ieviešot kompetenču pieejā balstītu mācību
saturu un paredzot iespēju pirmās klases programmu apgūt pirmsskolas
izglītības iestādēs, mazināms risks, ka sešgadīgajiem skolas vidē nevar
nodrošināt nepieciešamās fiziskās aktivitātes, pirmsskolai pietuvinātas
prasības skolas videi u.c. Vispārizglītojošajās skolās sešgadīgie bērni
mācītos tajos gadījumos, kad izglītības iestādes varēs nodrošināt šo
bērnu mācībām nepieciešamos apstākļus.
Visaptveroša tuvākajos piecos gados plānotā pedagogu profesionālās
kompetences pilnveide vienlaicīgi ar kompetenču pieejā veidotā
vispārējās pamatizglītības satura sagatavošanu un ieviešanu atspēkojot
šaubas par pedagogu spēju mainīt sava darba metodiku un attieksmi pret
skolēniem, nodrošināt vecumposmam atbilstošu, integrētu izglītība saturu
izglītības iestādēs.
Ņemot vērā minēto, IZM saskaņā ar Izglītības attīstības
pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam ietvertajiem uzdevumiem, kas atbilst
Latvijas tautsaimniecībai aktuālajām prioritātēm, kā arī saistībā ar
jaunā kompetenču pieejā balstītā izglītības satura izstrādi un ņemot
vērā riskus un iespējas tos kontrolēt, uzskata par nepieciešamu jau
2016.gadā iestrādāt normatīvajos aktos tos regulējumus, kas nodrošinātu
iespēju sākt samērīgu, līdzsvarotu un pietiekami elastīgu pāreju uz
pamatizglītības satura apguvi, to sākot no sešu gadu vecuma.
Paredzēts, ka jaunais regulējums, tostarp kontekstā ar plānotajām
izmaiņām vispārējās izglītības saturā, stāsies spēkā 2018.gada 1.jūlijā.
Papildus minētajam likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts
regulējums, ka no 2018.gada 1.septembra līdz 2021.gada 31.augustam no
valsts budžeta mērķdotācijām tiek segta bērna izglītošana pirmsskolas
izglītības programmā, ja bērns pamatizglītības ieguvi nesāk tajā
kalendārajā gadā, kurā viņam aprit seši gadi, bet vienu gadu vēlāk.
Gadījumā, ja izglītojamais sāk pamatizglītības ieguvi septiņu, nevis
sešu gadu vecumā pēc 2021.gada 31.augusta, valsts šādu finansējumu vairs
nesniegs.
