“JA Latvia”: Skolēnu uzņēmumu nodokļu nomaksas sakārtošana veicinās to attīstību

Iecere reģistrēt skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) saimniecisko darbību pie ienākumu sliekšņa 3000 eiro ir atbalstāma un mudinās skolēnus spert nākamos soļus sava uzņēmuma attīstībā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (“JA Latvia”) valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Viņš izmaiņas vērtē kā ilgi gaidītu, būtisku un pozitīvu soli. Tas, Krievāna ieskatā, nodrošinās skaidru nodokļu politiku attiecībā uz SMU, vienlaikus saglabājot elastību, kas nepieciešama jauniešu uzņēmējspēju attīstībai.

Likuma izmaiņas tāpat novērsīs situāciju, kurā jauniešiem būtu jādomā par “sistēmas apiešanu”, norādīja Krievāns. Līdz šim SMU nevarēja pārdot produktus juridiskām personām un izmantot bezskaidras naudas maksājumus, kas ierobežoja viņu attīstības iespējas.

Šie faktori nereti demotivēja jauniešus turpināt savus uzņēmējdarbības projektus, viņš sacīja.

“Ja skolēni jau no pirmā uzņēmējdarbības soļa redz, ka valsts ir viņu sabiedrotais, kas atbalsta viņu izaugsmi, nevis uzliek šķēršļus, tas rada uzticību un ilgtermiņā veicina oficiālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā,” uzskata Krievāns.

SMU programmā jaunieši “izdzīvo” visu uzņēmējdarbības ciklu no idejas līdz pārdošanai. Katru mācību gadu Latvijā “JA Latvia” reģistrē vairāk nekā 1700 SMU, kuros piedalās ap 6000 jauniešu.

Runa nav tikai par peļņas gūšanu, bet par inovāciju veicināšanu un jaunu konkurētspējīgu produktu attīstību, norādīja Krievāns. Programmā nav atļauta vienkārša preču tirdzniecība – skolēniem jārada produkti ar pievienoto vērtību.

SMU veidošana ir mācību process, kas ietver arī regulāru ieņēmumu un izdevumu plānošanu un uzskaiti. SMU reģistrācijai un darbības uzraudzībai tiešsaistes platforma.

“Mūsu mērķis ir veicināt skolēnu ieradumu un prasmi veikt finanšu uzskaiti, padarot šo procesu maksimāli caurspīdīgu un saprotamu,” sacīja Krievāns.

Prasību reģistrēt saimniecisko darbību pie 3000 eiro Krievāns vērtē kā samērīgu. Tas ļaus lielākajai daļai SMU darboties bez birokrātijas un nodokļu saistībām, vienlaikus nodrošinot, ka skolēni, kas sasniedz augstākus ienākumus, sāk oficiāli reģistrēt savu uzņēmējdarbību.

SMU darbības laiks ir četri līdz deviņi mēneši, kad skolēni gan izstrādā savu biznesa ideju, gan aktīvi virza to tirgū. Kā norādīja Krievāns, šajā laikā lielākā daļa SMU negūst būtiskus ienākumus. Vidējais apgrozījums parasti ir 500 līdz 2000 eiro robežās. Viņš paredz, ka līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā varētu pieaugt SMU vidējais apgrozījums, jo tas pavers plašākas iespējas produkta pārdošanas kanālu izvēlē.

“Virkni praktiskas grūtības”, pēc Krievāna sacītā, radītu, ja skolēniem būtu obligāti jāreģistrē saimnieciskā darbība, neatkarīgi no gūtajiem ienākumiem. SMU darbību pilnībā pielīdzinot saimnieciskajai darbībai, katram skolēnam būtu jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, jāsniedz nodokļu deklarācijas un jāievēro pilna uzņēmējdarbības regulācija.

“Tas būtu nesamērīgs slogs un atturētu daudzu skolēnu un skolotāju iesaisti programmā,” sprieda Krievāns, atgādinot, ka SMU galvenais mērķis ir izglītība, nevis komerciāla peļņas gūšana.

Viņš uzskata, ka ar piedāvātajām izmaiņām tiek atrasts līdzsvars – mazie SMU var darboties bez administratīvā sloga, bet veiksmīgākie tiek motivēti turpināt uzņēmējdarbību legālā vidē.

Kā vēstīts, Saeimas deputāti šonedēļ konceptuāli atbalstīja valdību veidojošo partiju deputātu rosinātās izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz noteikt, ka izglītojamam ir pienākums reģistrēt saimniecisko darbību izglītības iestādes īstenotajā izglītības programmā, ja, neatskaitot izdevumus, saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniedz 3000 eiro taksācijas gadā.

Patlaban nodokļu aprēķināšanu reglamentējošie normatīvi nenosaka skolēna kā nodokļa maksātāja rīcību situācijās, kurās tiek gūti ienākumi no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotā izglītības programmā vispārējā vai profesionālajā izglītībā.

Koalīcijas deputātu sagatavotajā likumprojektā noteikts, ka izglītojamam nav pienākuma reģistrēt saimniecisko darbību, ja uz to attiecināmā mācību uzņēmumu saimnieciskās darbības ieņēmumu daļa, neatskaitot izdevumus, nepārsniedz 3000 eiro taksācijas gadā.

Lai noteiktu dienu, kad taksācijas gada ieņēmumi sasniedz 3000 eiro, maksātājs – izglītojamais rakstveidā veic ieņēmumu uzskaiti brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā. Sasniedzot ieņēmumu 3000 eiro slieksni gadā, maksātājam – izglītojamam, ja saimniecisko darbību ir plānots turpināt, ir pienākums piecu darba dienu laikā reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā, izvēloties sev piemērojamāko saimnieciskās darbības režīmu, teikts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka šo grozījumu piemērošana būs spēkā jau no 2025.gada 1.janvāra. Finanšu ministrija tam neiebilst, jo ieņēmumu slieksnis tiek piemērots uz visu kalendāro gadu.