Janvāra pēdējā dekādē Latvijā bijis 1,7 grādus aukstāk par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.Laikā no 21.janvāra līdz 28.janvārim gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā turējās zem normas, teritoriāli visai ievērojami svārstoties atkarībā un mākoņu daudzuma un vēja virziena. Lielas gaisa temperatūras atšķirības bija vērojamas naktī uz 23.janvāri, kad Daugavpilī temperatūras stabiņš noslīdēja līdz šai dekādē zemākajai atzīmei – mīnus 24 grādiem, bet Ventspilī šai pašā naktī minimālā gaisa temperatūra bija tikai 2 grādus zem nulles. Dekādes pēdējās dienās Latvija atkal nonāca ciklonu ietekmē un laika apstākļi visai krasi mainījās. Diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat 4, 8 grādiem virs normas, un dienā visā Latvijā, izņemot 30.janvārī Alūksnes un Latgales augstienēs, bija atkusnis. Janvāra pēdējās dekādes nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 90% no normas. Perioda aukstākajā daļā sniga tikai vietām un nedaudz. Dekādes beigās, laika apstākļiem mainoties, nokrišņu daudzums palielinājās – 30.janvārī vietām rietumu, centrālajos rajonos un Vidzemes jūras piekrastē sasniedzot 60% līdz 90% no visas dekādes normas. Dekādes beigās mainījās arī nokrišņu veids. Vispirms jau 28.janvārī sāka līt Baltijas jūras piekrastes rajonos, bet 30.janvārī un 31.janvārī lietus jau bija gandrīz visā Latvijā, izņemot pašus augstākos Austrumlatvijas rajonus. Lietus un pozitīvo temperatūru rezultātā strauji dila jau tā plānā Rietumlatvijas sniega sega. 1.februāra rītā Kurzemes Baltijas jūras piekraste jau bija brīva no sniega, citur tā biezums bija tikai viens līdz pieci centimetri. Turpretī Austrumlatvijā sniega vēl gana, visvairāk – Alūksnes un Vidzemes augstienēs, kur sniega sega ir 31 un 24 centimetru biezumā. Dekādes laikā vējš kopumā bija lēnāks par normu, jūtami pastiprinoties tikai perioda pēdējās dienās. Maksimālais vēja brāzmu ātrums – 16 līdz 19 metri sekundē tika novērots 30.janvārī Baltijas jūras piekrastē.
