Janvārī Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar decembri, kāpis par 45% līdz 771 gigavatstundām (GWh). Tas ir augstākais rādītājs kopš 2024. gada pavasara paliem. Savukārt elektroenerģijas patēriņš pieaudzis par 15% līdz 780 GWh, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada janvāra, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.
AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāvis Andris Sproģis skaidro, ka elektroenerģijas patēriņa pieaugumu gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs noteica būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās, kā rezultātā vairāk elektroenerģijas tika izlietots apkures nodrošināšanai. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotās informācijas, šī gada janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,7 grādi, kas ir 5,7 grādus zem ilggadējo novērojumu mēneša normas, vēl aukstāks janvāris bija 2010. gadā un pirms tam – tikai 1987. gadā. Augstākais stundas elektroenerģijas patēriņš – 1 415 megavatstundas (MWh) – tika sasniegts 21. janvārī laikā no plkst. 10.00 līdz 11.00. Arī pie šāda patēriņa pīķa slodzes Latvijas energosistēma darbojās stabili.
Augstāka pieprasījuma dēļ janvārī pieauga elektroenerģijas ražošana visos termoelektrostaciju veidos – dabasgāzes stacijās ražošana kāpa 3,9 reizes pret decembri, biomasas stacijās ražošana pieauga par 17%, bet biogāzes stacijās – par 6%. Tāpat arī par 10% palielinājās elektroenerģijas izstrāde saules elektrostacijās. Tikmēr ražošana hidroelektrostacijās un vēja elektrostacijās samazinājās – attiecīgi par 49% un 17%.
A. Sproģis norāda, ka būtisku ražošanas pieaugumu dabasgāzes stacijās janvārī noteica izdevīgā tirgus situācija – saistībā ar elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Somijā, kā dēļ maksimumstundās Somijas cenas pietuvinājās Baltijas valstu cenām, importu uz Baltiju bija iespējams aizstāt ar vietējo ražošanu. Baltijas mērogā Latvijā bija vērojams visaugstākais saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums, kā arī viszemākais elektroenerģijas patēriņa pieaugums.
Zemās gaisa temperatūras dēļ fosilo energoresursu ražošana bija augstāka par atjaunīgo energoresursu ražošanu – fosilo energoresursu saražotās elektroenerģijas īpatsvars sasniedza 69,6%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2019. gada septembra.
Kopumā Latvijā vietējā elektroenerģijas ražošana spēja nodrošināt 98,78% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, kas ir pieaugums par 21 procentpunktu pret decembri, kā arī tas bija par 4 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī.
Jau ziņots, ka 2026. gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Baltijas valstīs būtiski pieauga – par 91% pret decembri, sasniedzot 153,51 eiro par megavatstundu. Igaunijā cena pieauga par 110 % līdz 154,51 eiro par megavatstundu, Latvijā – par 83% līdz 153,50 EUR/MWh, bet Lietuvā – par 82% līdz 152,53 EUR/MWh. Būtisks elektroenerģijas cenu pieaugums bija vērojams arī Baltijas starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos: Somijā cenas kāpa par 227%, sasniedzot 117,32 EUR/MWh, Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā – par 78%, sasniedzot 105,69 EUR/MWh, bet Polijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 23%, sasniedzot 143,28 EUR/MWh.
A, Sproģis paskaidro, ka elektroenerģijas cenu pieaugumu Baltijas valstīs galvenokārt izraisīja zemā gaisa temperatūra ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļvalstīs, kas veicināja strauju elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Rezultātā elektroenerģijas cenas noteica dārgāki fosilā kurināmā elektroenerģijas ražošanas veidi. Papildus Baltijas valstu elektroenerģijas cenas būtiski ietekmēja cenu pieaugums Somijā, kur cenas palielinājās līdz pēdējo divu gadu augstākajam līmenim, pīķa patēriņa brīžos cenām izlīdzinoties ar Baltijas valstīm. Ņemot vērā augstās cenas Somijā, imports uz Baltiju samazinājās par 21,9%, to izkonkurējot vietējiem ražošanas avotiem, arī Somijas – Igaunijas starpsavienojuma noslodze samazinājās par 19 procentpunktiem, salīdzinot ar decembri. Situācija ar jaudu pietiekamību gan Baltijā, gan arī starpsavienotajos apgabalos saglabājas laba.
Kopumā elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm janvārī samazinājās par 13,3% salīdzinājumā ar decembri. Imports no Polijas pieauga par 231,7%, savukārt imports no Zviedrijas samazinājās par 7,1%, bet no Somijas – par 21,9%.
A. Sproģis atzīmē, ka izmaiņas elektroenerģijas cenās tieši ietekmē tikai tos patērētājus, kas ir izvēlējušies biržas cenām piesaistītos elektroenerģijas tirdzniecības produktus.
