Jaunnedēļ deputāti iepazīsies ar iedzīvotāju iebildumiem pret skolu tīkla reorganizāciju

Jaunnedēļ divās Saeimas komisijās tiks skatīti iedzīvotāju iebildumi pret skolu tīkla reorganizāciju.

Otrdien, 6.februārī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē deputāti iepazīsies ar Rudzātu vidusskolas skolēnu vecāku iesniegumu. Vecāki “kategoriski iebilduši” ne tikai pret Rudzātu vidusskolas izglītības pakāpes maiņu uz pamatskolu, bet arī pret jauno pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā” – viņuprāt, tas ir netaisnīgs un “neatbilst racionāliem apsvērumiem”. 

“Jaunie optimizācijas kritēriji liek mums domāt, ka lauku vidusskolas un lauki tiek apzināti iznīdēti. Apgalvojumi par to, ka šai izglītībai trūkst kvalitātes, vismaz Rudzātu vidusskolas kontekstā nav patiesi un ir pierādāmi,” uzsver vecāki, norādot, ka skola pēdējos gados atradusies izglītības iestāžu reitingu augšgalā. Paustas bažas, ka skolēnu pieplūdumu pēdējos gados neveicina “nemitīgi dotie mājieni” par to, ka vidusskolas klašu Rudzātos vairs nebūs, kas skolēniem liek pārdomāt savu izvēli par labu citām skolām.

Sēdē aicināti piedalīties pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Līvānu novada domes, Rudzātu vidusskolas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latgales plānošanas reģiona, Latgales reģiona novadu pašvaldībām un Daugavpils un Rēzeknes valsts pilsētu pašvaldībām.

Savukārt trešdien, 7.februārī, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes darba kārtībā iekļauta 10 705 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Lauku mazajām vidusskolām – būt!” sākotnējā izvērtēšana.

Iniciatīvas autore Margarita Kolosova vēlas panākt to, lai IZM, plānojot un ieviešot skolu reformu, nebalstās tikai uz skaitļiem tabulās, bet saprot, ka aiz katra skaitļa ir bērns, ģimene, skolotājs un lauku nākotne.

Autore aicina IZM atmest pašlaik kā vadošo paredzēto kvantitatīvo kritēriju par lauku vidusskolu tīkla blīvumu ar 50 kilometriem (km) starp vidusskolām jeb ne vairāk kā 25 km no skolēna dzīvesvietas līdz skolai un likumdošanā noteikt arī kvalitatīvos kritērijus, sākot ar centralizēto eksāmenu rādītājiem, lai skola varētu saglabāt vidusskolas statusu. “Jo izglītības sistēmā runa tomēr ir, vai tai vismaz vajadzētu būt, par sekmēm, par izglītības kvalitāti, par skolotājiem un bērniem, nevis par kilometriem,” vēsta Kolosova. Ja vidusskola pierāda savas izglītības kvalitāti, tad mums kopā kā sabiedrībai un valstij savu bērnu, ģimeņu un maksimāli pieejamas izglītības dēļ ir jādod iespēja šādai vidusskolai būt pauž iniciatīvas autore.

LETA jau ziņoja, ka noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits. To paredz IZM informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā”.

Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina “subsidēt” mazākas skolas.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.

Atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.

Foto: LETA