Jelgavas novadā domā par skolu apvienošanu

Dzimstības rādītāju kritums Latvijā iezīmēs nopietnas pārmaiņas izglītības sistēmā. Visvairāk to izjutīs tieši skolas reģionos. Piemēram, Jelgavas novadā pērn deklarēti 188 jaundzimušie, kas ir par 20 mazuļiem mazāk nekā gadu iepriekš. Lai arī pašlaik dramatisks skolēnu skaita kritums nav jūtams, vietvarā gatavo plānu skolu apvienošanai, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.

Jelgavas novada Vircavas pamatskolā mācās 379 izglītojamie. Skolai izdevās saglabāt savu pastāvēšanu, pateicoties 2009. gada reorganizācijai, kad Vircavas pamatskolai pievienoja filiāles – Platones pamatskolu un Lielvircavas pamatskolu. 

“Pateicoties tam, skola ir varējusi attīstīties, augt. Mums ir gan kopīgi skolotāji, kopīgi atbalsta speciālisti, karjeras konsultants, sociālais pedagogs, logopēds. Mēs esam iekļaujošā izglītības iestāde un līdz ar to arī varam nodrošināt individuālu atbalstu skolēniem,” pastāstīja Vircavas pamatskolas direktore Eva Fišere.

Vircavas pamatskolā bērni tiek uzņemti ne vien no tuvākajiem pagastiem, bet arī Jelgavas pilsētas. Pērn un arī šogad plānots nokomplektēt divas pirmās klases, katrā līdz 20 bērnu.

Kad krasi samazināsies skolēnu skaits, iespējams, nāksies arī tikai vienu pirmo klasi atvērt,” piebilda direktore.

Skolēna skaita krituma dēļ pērn tika slēgta Jelgavas novada Sesavas pamatskola. Pērn novada skolās tika uzņemti 376 pirmklasnieki, kas ir par 43 mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Vietvarā jau šobrīd tiek meklēti risinājumi, kā saglabāt skolas, norādot, ka nākotnē varētu būt nepieciešama vēl citu skolu apvienošana.

“Mēs plānojam veidot klāsterus. Viens tāds klāstera modelis mums jau strādā Vircavas pusē.Šādu pašu klāsteru modeli plānojam veidot ar Elejas vidusskolu, kurai varētu būt pievienota Vilces pamatskola. Bet Kalnciema vidusskolai izvērtējam iespēju pievienot Kalnciema pagasta pamatskolu un pirmskolas izglītības iestādi “Mārīte”,”pavēstīja Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Strūberga.

Izglītības un zinātnes ministrijā norādīja, ka galvenā uzmanība šobrīd tiek pievērsta jaunajam pedagogu atalgojuma modelim, kura mērķis ir nodrošināt taisnīgāku atalgojumu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas.

“”Programma skolā” nodrošinās taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas Latvijā vai skolēnu skaita konkrētajā skolā, kas daudzviet valstī demogrāfisku apstākļu dēļ ir negatīvs un neprognozējami mainīgs,” paskaidroja ministrijas pārstāvis Mārtiņš Langrāts.

Skaidrāku pozīciju rīcībai skolēnu skaita kritumam ministrijā nesniedza, vien norādīja, ka atbildība par izglītības iestāžu dibināšanu un arī reorganizāciju jāuzņemas pašvaldībām.