Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Jelgavas novada “dzīres” noved līdz finanšu krīzei

Jelgavas novada dome šonedēļ plāno doties uz Finanšu ministriju (FM), lai prasītu 2 miljonu eiro aizdevumu tā sauktajiem operatīvajiem tēriņiem jeb pamatvajadzību nodrošināšanai, šodien ziņo Latvijas radio.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tas jādara, lai izvairītos no gada nogalē samilzušās smagās finanšu situācijas un bankrota, apgalvoja domes vadība. Pretī gan jāgatavo reformas, kas savukārt tracina pašvaldības ierēdņus un arī ļauj opozīcijai uzņemt apgriezienus priekšvēlēšanu gaisotnē. Vai nenonākt smagā finanšu situācijā palīdzētu apvienošanās ar Jelgavas pilsētu? 

Jelgavas novada domes priekšsēdis Uldis Ainārs (“Jaunās Vienotība”) kolēģus uz pirmo domes sēdi šogad sasauca, lai veiktu nelielus grozījumus pērnā gada budžetā. Proti, gada pēdējās dienās bija ienākušies daži rēķini no bērnudārziem un par skolēnu pārvadāšanu, tāpēc vajadzēja veikt nelielas korekcijas jau noslēgtā gada budžetā.

Šķietami tehniskā jautājuma izskatīšana izvērtās par domnieku šāgada pirmo publisko vārdu apmaiņu, kurā tika svaidīti pārmetumi par normatīvu neievērošanu. Kad mērs Ainārs četriem opozicionāriem pārprasīja, kas tieši ir pārkāpts, deputāti likumu pantus nesauca, bet turpināja apmainīties priekšvēlēšanu laiku ievadošām frāzēm.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Deputāte Lolita Duge (Latvijas Zemnieku savienība) sēdē sacīja: “Ja jau Ozoliņa kungs tik ļoti uztraucas, ko rakstu “Facebook”, šeit ir tas, ka versijas rodas informācijas trūkuma dēļ. Tad nevajag pārmest par to, ko es rakstu!”

Savukārt Ainārs atbildēja: “Ieraksti sociālajos tīklos bija pēc tam, kad lēmumprojekts jau bija izsludināts, tāpēc visu varēja izlasīt un noskaidrot. Bet 2024. gadā nekādu Ziemassvētku pasākumu tēriņu nebija. Turpretī 2023. gadā gan bija, turklāt diezgan apjomīgi – darbinieku pasākumam 3600 eiro. Vafeles – gandrīz 800 eiro, Trubenieku zupa – 1100 eiro, muzikālais noformējums – 600. Tātad ir bijuši nelietderīgi tēriņi, bet manā laikā tādi nav bijuši.”

Ainārs vada Jelgavas novada domi kopš pērnā septembra, kad mēru izdevās ievēlēt tikai ar trešo piegājienu pēc uzraugošo politiķu drauda atlaist visu domi. Kopš pavasara dome bija bez pilnvērtīgas vadības pēc tam, kad, pieķerts divdomīgā situācijā, atkāpās mērs Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”). 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Finanšu situācija novadā esot stabilizēta

Jelgavas novada budžets desmit gadu laikā no 30 miljoniem eiro ir trīskāršojies līdz gandrīz 90 miljoniem eiro. 

Iepriekšējie mēri audzēja štatus, būtiski kāpināja algas un Ziemassvētkos ēda dārgas vafeles, bet tagadējais priekšsēdis Ainārs gada nogalē nāca ar paziņojumu, ka novads ir bankrota priekšā. Tagad gan situācija esot stabilizēta.

“Gada beigās, 2025. gada sākumā atlikums kontā bija 2,5 miljoni eiro. Pagājušā gada pēdējā darbdienā dome pieņēma lēmumu darbiniekiem samazināt piemaksas un iesaldēt algu palielinājumu. Tāpat strādājam, lai samazinātu izdevumus, piemēram, atbrīvojam ēku Lielajā ielā [Jelgavā]. Šobrīd izskatās, ka pašvaldībai būs nepieciešams finanšu vadības kredīts divu miljonu eiro apmērā, un tad 2025. gada laikā būs iespējams pārvarēt krīzi,” paskaidroja novada mērs Ainārs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Opozīcija uzskata – pašreizējā vadība ir pret reformām

Mēra Aināra priekštecis Lasmanis tagad kļuvis par daļēju viņa opozicionāru. Daļēju tāpēc, ka atšķirībā no Latvijas Zemnieku savienības politiķiem, kas cenšas bloķēt visus lēmumus, Lasmanis balsojumos nav tik pretimstāvošs. Taču Aināram viņš pārmet nedalīšanos ar informāciju. Tāpēc arī nevarot novērtēt novada maciņa patieso stāvokli.

Lasmanis sacīja: “Sajūtu līmenī es uzskatu, ka lielu finansiālu grūtību nav. Nav arī nekādu bankrota draudu. Sagatavojot budžetus, visām pašvaldībām šogad ir jārēķinās ar samazinājumiem. Lai tos vieglāk pārdzīvotu, pašvaldībai bija jāveic reformas.”

FM gan palaboja Lasmani, ka pašvaldību budžeti nodokļu ieņēmumu kāpuma un pārdaļu dēļ būs pat par 10% lielāki. Tiesa, arī dažādi obligātie tēriņi, piemēram, minimālā alga, ir augoši.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Taču pašreizējā vadība ir pret reformām, tai ir uzskats, ka maksimāli jāsaglabā darbinieku skaits un visi pakalpojumi. Tas arī rada savas blaknes. Naudas resursi, pirmkārt, ir algu fondā un, otrkārt, izglītības sistēmā. Abās jomās, patīk vai ne, šajā sasaukumā nav izdevies veikt efektīvas reformas, tāpēc esam tur, kur esam – sarežģītā situācijā, bet ne bezcerīgā,” pauda Lasmanis.

Pirms “Jaunās Vienotības” politiķa Aināra un “Latvijas attīstībai” vietējā līdera Lasmaņa ilgus gadus Jelgavas novads jau kopš izveides bija Latvijas Zemnieku savienības grožos. Lasmanis “zemsaviešus” pieturēja vietnieku līmenī, bet tagad “zemnieku” četrotne ir stabila opozīcija. Deputāte Duge ir mēra Aināra skaļākā vai vismaz redzamākā opozicionāre.

“Šajā, patiesībā piespiedu laulībā ar Ozolnieku deputātiem viņiem ir pavisam citāda… Nu, Ozolnieki ir kā pilsētvide, un izpratne par to, kas ir svarīgs laukos dzīvojošajiem, ir diezgan atšķirīga. Šobrīd ir pilnīgs vājprāts! Paskatoties plānu nākamajam [šim] gadam, ka vairākos pagastos atņems finansējumu ūdens ņemšanas vietu izveidei, par ko norādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tas liekas – kur vēl tālāk! Šobrīd arī atkal pacelts jautājums, ka Lielvircavā nevajag kultūras namu, ka cilvēkus ar viņu tradīcijām nevajag. Neviens neieklausās cilvēkos. Šo haosu redzot, labi novada darbinieki pamet savas darbavietas,” sacīja Duge.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāda darbiniece, ja vara nemainīsies, visticamāk, būs arī izpilddirektore Līga Lonerte. Būdama izpildvaras galvenais cilvēks, no Latvijas Zemnieku savienības saraksta viņa iepriekš kandidējusi vēlēšanās. “Zemnieku” varas pēcteči viņas darbā atrada un korupcijas apkarotāji apliecināja dažādus pārkāpumus, piemēram, darba mašīnas izmantošanu privātām vajadzībām, it kā prettiesiskus algu palielinājumus kolēģiem, aizdomīgus darījumus ar domes uzņēmumu kapitāldaļām un citas lietas. Kad pirms pusgada domnieki viņu gribēja atstādināt no amata, izpilddirektore pēkšņi sasirga un arvien nav atguvusies. Līdz ar atlabšanu dome gatava lemt par viņas krēslu.

“Tā ir milzīga problēma, mums ir sajaucies ļoti cieši, un tas devis negatīvas blaknes. Tā ir milzīga problēma,” sacīja Lasmanis.

Eksmērs Lasmanis atzina, ka, domes vadībai ilgstoši esot vienās rokās, politiska kļuvusi arī izpildvara. Turklāt izpildvara dominē pār politiķiem jeb lēmējvaru, tādēļ arī reformas iesprūst.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lasmanis pauda: “Dominance ir arī novedusi pie politiskās krīzes, jo izpildvara neatšķir, kur ir izpildvara un kur – politiskā, un rīkojas abējādi. Gala rezultātā ir atstādināta izpilddirektore, un tas neveicina veselīgu darba vidi kolektīvā. Visticamāk, nākamajam sasaukumam būs jāmeklē jauns izpilddirektors un jāveido jauna izpildvaras komanda.”

Izpildvaras pretošanās dēļ neizdodas tuvināties ar Jelgavas pilsētu

Izpildvaras pretošanās dēļ neesot izdevies arī īsti tuvināties ar novada centrā atsevišķi strādājošo Jelgavas valstspilsētu.

Pirms kāda laika apvienotas tikai dzimtsarakstu nodaļas, kas ar pienākumiem tiekot labi galā. Taču citu funkciju, piemēram, izglītības pārvalžu un būvvalžu, precības nav sanākušas. Saeima gan pērnajā vasarā lēma pavisam atteikties no ieceres reģionu lielajām pilsētām apvienoties ar novadiem, – tā atlikta uz 2029. gadu.

“Man ir grūti nostāties vienā vai otrā pusē, respektīvi – par vai pret apvienošanu, jo šeit būtu vajadzīgas padziļinātas diskusijas ar pilsonisko sabiedrību,” vērtēja Jelgavas pilsētas domes deputāts Uldis Dūmiņš (“”Kustība “Par!””). Būdams politiķis un daļējs ilggadējās “zaļzemnieku” varas opozicionārs, Dūmiņš arvien vada arī Zemgales nevalstisko organizāciju centru, kura mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību Zemgalē. 

Viņš uzskaitīja, ka vairākos novada pagastos ir aktīvas apkaimju biedrības, un tur arī izdevies izveidot iedzīvotāju padomes: “Daudzi arī bažījas, ka iedzīvotāju padomes varētu kļūt par platformu jaunajiem politiķiem. Bet es nedomāju, ka no tā vajadzētu baidīties, jo mums, Latvijā politiskā līdzdalība joprojām ir pārāk zema, un cilvēkiem vajadzētu iesaistīties. Bet es te redzu vienu citu problēmu – iedzīvotāju padomēs ir ļoti liels procents ar pašvaldībās strādājošajiem. Viņi nereti nevēlas izteikties pret pašvaldības vadību, bet pilsoniskajai sabiedrībai ne vienmēr ir jābūt ērtai.”

Pilsonisko sabiedrību noplicina arī pašvaldību informatīvie biļeteni

Pilsonisko sabiedrību zināmā mērā vairāku gadu desmitu laikā noplicinājuši arī pašvaldību informatīvie biļeteni, kas izlikušies par laikrakstiem, bet vietējai sabiedrībai snieguši tikai varai tīkamus viedokļus. Novada politiķi nākuši ar ideju savu izdevumu vairs nedrukāt, bet atstāt tikai elektroniskā formā.

Dūmiņš sacīja: “Jelgavas pilsētas un novada pašvaldību izdevumiem ir astoņas reizes lielāka tirāža nekā laikrakstam “Zemgales Ziņas”. Tas arī parāda, ka pilsoniskajai sabiedrībai rupors īsti nav pieejams, tāpēc ir jāveido ne tikai apkaimju organizācijas, bet tām ir jāveido arī savi mediji sociālajos tīklos, caur kurieni iedzīvotājus uzrunāt.”

Neatkarīgais laikraksts “Zemgales Ziņas”, kas ilgstoši nav bijis ērts vietējiem politiķiem, pēdējā laikā saņēmis kritiku arī no Jelgavas novada izpildvaras, kas žurnālistam Gaitim Grūtupam pārmetusi korumpētību, jo viņš publikācijās neesot pienācīgi atspoguļojis ilgstošā darbnespējā esošās izpilddirektores viedokli. Avīze atbildējusi, ka ne vienmēr izdevies uzzināt slimojoša cilvēka domas. 

Taču novada un pilsētas dublējošo funkciju apvienošana ļautu gan ietaupīt, gan nodalīt politisko un izpildvaru, pat ja tā nebūtu abu pašvaldību tūlītēja apvienošana.

“Tā uzreiz apvienot droši vien būtu kā auksta duša. Bet sadarbība varētu būt ciešāka ar kopīgiem līgumiem un sēdēm, jo dzīvē jau tas ir saistīts – lauku ļaudis brauc mācīties uz pilsētu, medicīnas pakalpojumus un kultūru saņem pilsētā. Tāpēc, ja tas nav saistīts pašvaldībās, tas ir krietni dīvaini,” atzīmēja Grūtups.

Savukārt, runājot par Jelgavas novada finanšu situāciju un politiķu savstarpējo vārdu apmaiņu, žurnālists Grūtups to drīzāk vērtēja kā vēlēšanu laika tuvumu, nevis patiesu krīzi, jo kultūras dzīve un citi pasākumi nav apstājušies, bet tēriņu revidēšana līdz ar varas maiņu nāk tikai par labu. 

FM sagaida, ka visas pašvaldības šā gada budžetus pieņems līdz 19. februārim.

Foto: ReTV

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (6)

  1. Lai būtu normālas algas un adekvāti speciālisti, puse Sabiedriskā sektora ir jāatlaiž. Paturot neko nejādzošus ierēdņus par kapeikām, zaudētāji ir visi.

    13
  2. Izskatās, ka tagad taupības nolūkos bezalgas atvaļinājums būs jāņem arī novada domes vietniecei izglītības jautājumos , kura ir arī mūsu novada izglītības iestādes direktore.

  3. Praktiski visās pašvaldībās ir vienas un tās pašas problēmas – lēmējvaras un izpildvaras nenodalīšana (deputāti dubultaģenti) un pašvaldības struktūras veidošana kā no sabiedrības atrauta arodbiedrība, kura primāri rūpējas nevis par sabiedrības interesēm, bet par to lai saglabātu/veidotu darbavietas arodbiedrības locekļiem. Rezultātā neefektīva darbība. Ļoti labi to visu parādīja reforma – ar prātu domājot būtu bijis jābūt tā, ka administrācijai bija jāsamazinās nu vismaz par 10%, vismaz, bet kaut kā neesmu dzirdējis ka jebkurā vietā tā būtu bijis noticis. Es neticu, ka pašvaldības spētu nospraust sev efektivitātes vai motivācijas mērķus, kuru rezultātā samazinātos štats. Lielajā pārvaldē jau tas pats. Tiek radīti un izdomāti jauni amati un tas briet līdz finanšu krīzei, kad nonāk direktīva par fizisko smazināšanu, tad kaut kas no uzpūstā aparāta mazinās, bet tikpat ātri tas pēc tam atkopjas. Uzņēmumos ir savādāk – tie savā starpā konkurē – ja kādam produktivitāte zemāka, tad tas vnk zaudē, pašvaldībām nekāda konkurence nav. Vienīgie kuri par aparātu efektiviāti runā ir tie kuri uzņēmēji un žurnālisti, varbūt kādi sabiedriski cilvēki.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.