Nesagaidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas (VARAM) jauno reģionālo reformu, Jelgavas un Tērvetes novadu
pašvaldības jau ir sākušas apspriest iespējamo apvienošanos nākotnē,
šodien vēsta laikraksts “Latvijas Avīze”.
Jelgavas novada priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) atbalstītu
tuvināšanos ar salīdzinoši nelielo Tērvetes novadu, ko Jelgavas domnieki
sēdē plāno apspriest jau šonedēļ.
“Mēs varētu būt pirmie, kas labprātīgi apvienojas. Ja to izlemsim
šogad, tad mūs neviens vairs neizkustinātu,” sacīja Caune. Tērvetes
novada priekšsēdētāja Dace Reinika (ZZS) negribot steidzināt notikumus,
bet varot apstiprināt, ka ar kaimiņu pašvaldību ir notikušas sarunas par
mājokļu apsaimniekošanas funkcijas deleģēšanu Jelgavas novada
komunālajam uzņēmumam, jo Tērvete kā maza pašvaldība nevarot izveidot
savu uzņēmumu.
Uz vaicāto, vai abi novadi kādreiz varētu arī apvienoties, Reinika
atbildēja, ka tādu iespēju nevarot izslēgt. Viņa apzinoties, ka reformas
turpināšanas gaitā Tērvetes novadu ar 3400 iedzīvotājiem gribēs kādam
pievienot. Jelgavas novads tai ir vistuvākais, jo abas ir lauku
pašvaldības un to centrā nav pilsētas, kurā varētu koncentrēties
resursi. Tas nozīmē, ka Jelgavas novadā notiek līdzsvarota visu tajā
iekļauto teritoriju attīstība.
Reinika uzsvēra, ka Tērvetes novada vadība konsultēsies ar uzņēmējiem
un iedzīvotājiem, jo esot svarīgas viņu domas par pašvaldības nākotni.
“Vienošanās vēl nav notikusi, bet katrs savā mājā mēs kaut ko domājam,”
piebilda Reinika.
Ir vairākas funkcijas, piemēram, būvvalde, izglītības un bibliotēkas
pakalpojumi, kuras Tērvete deleģējusi Dobeles novadam. “Mums nav nekādu
pretenziju pret Dobeli, mūsu cilvēki uz turieni brauca un brauks, bet
arī Latvijas brīvvalsts laikā Tērvete bija Jelgavas apriņķī,” skaidroja
Reinika.
Viņa minēja vairākas valsts iestādes, ieskaitot Valsts ieņēmumu
dienestu, kam neesot filiāles ne Dobelē, ne Tērvetē. Dobeles novada
priekšsēdis Andrejs Spridzāns (ZZS) laikrakstam sacīja, ja Tērvete
izlems aiziet uz Jelgavas novadu, tad tā esot tās izvēle, bet, viņaprāt,
loģiski tas neesot, jo Jelgavas novadam neesot sava attīstības centra.
Dobeles novads apvieno lielāko daļu bijušā rajona pagastu un reforma
to nebiedē, bet, ja kāds vēlēšoties pievienoties, tad tas būtu
iespējams, teica Spridzāns.
Ar Jelgavas novadu Tērvetei ir arī kopīgas intereses tūrisma
attīstībā. “Uz Tērveti tūristi brauc caur mūsu pagastiem,” uzsvēra
Caune, kurš atklāja, ka abu pašvaldību vadītāju tikšanās sākotnēji
bijusi par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu Tērvetes novadā, “bet tad
mēs aizrunājāmies līdz tam, ka varētu arī apvienoties”, atzina Caune.
Viņš apgalvoja, ka visos 13 pagastos nauda tiek ieguldīta līdzīgi, kas
ir iespējams, ja nav centra pilsētas.
Jelgavas novadā ir gandrīz 24 000 iedzīvotāju, un tas spējot
attīstīties pats, “tāpēc mūs nevienam nevar piekabināt”, teica
priekšsēdis.
