Atbilstoši likumam «Par valsts pensijām» arī šogad 1. oktobrī notiks pensiju indeksācija. Taču 2024. gada vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti atšķirīgi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, proti, jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss un atbilstīgi arī pensijas pieaugums, ziņo lvportals.lv.
Šogad 1. oktobrī indeksēs pensijas un atlīdzības vai to daļu, kas nepārsniedz 683 eiro. Tā ir par 74 eiro lielāka summa nekā pērn.
Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 683 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 683 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.
Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.
Šogad vecuma pensiju indeksācijā piemēros dažādus indeksus, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku indeksu piemēros un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt.
Vecuma pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
Ja apdrošināšanas stāžs ir:
> līdz 29 gadiem, tad 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem;
> no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, – 60%;
> no 40 līdz 44 gadiem – 70%;
> 45 gadi un vairāk – 80%.
Tādējādi tiem cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir:
> līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēros indeksu 1,0654;
> no 30 līdz 39 gadiem – piemēros indeksu 1,0771;
> no 40 līdz 44 gadiem – indekss būs 1,0887;
> 45 un vairāk gadu – piemēros indeksu 1,1004.
Piemēram, ja vecuma pensija ir 500 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra pensijas piešķirtais apmērs būs 532,70 eiro (par 32,70 eiro lielāks).
Ja stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem – pensijas apmērs būs 538,55 eiro (par 38,55 eiro lielāks), no 40 līdz 44 gadiem – pensijas apmērs būs 544,35 eiro (par 44,35 eiro lielāks), bet, ja 45 gadi un vairāk, tad pensija palielināsies līdz 550,20 eiro (par 50,20 eiro).
Savukārt pārējo valsts pensiju un apdrošināšanas atlīdzību indeksācijai un piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, noteikšanai piemēros faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 % no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, proti, piemēros indeksu 1,0654.
Indeksējot piemaksu, attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 2,28 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.
Tas nozīmē, ka esošais piemaksas apmērs, kas šobrīd ir 1,52 eiro un 2,28 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, tiks pārskatīts, piemērojot indeksu 1,0654.
Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,52 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,62 eiro, bet tie, kas saņēma 2,28 eiro – turpmāk saņems 2,43 eiro.
Piemēram, pensionārs, kuram ir piešķirta vecuma pensija 510 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikta piemaksa 38 eiro (par 25 darba gadiem līdz 1995. gada beigām), no 1. oktobra saņems vecuma pensiju 561,20 eiro un piemaksu pie pensijas 40,5 eiro.
Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2024. gada 30. septembrim.
Baigi jau nu lielā piemaksa uz tagadējās dārdzības fona.Kladzina it kā zelta olu izdējuši ierēdņi aptaurētie.
Galvenais jau ka represētajiem dubultos, pārējie jau nav strādājuši.
Šogad indeksācijas koeficents būšot “lielāks par lielāku stāžu”? 20÷30g.,÷39g. ÷44g. un virs; tālāk rēķinātājiem ciparu pietrūkst; tomēr,kā liecina statistika ,ir strādājošie ar 50 g.stāžu, 60.g.un arī ilgāk strădājoši ,viņiem proporcionalitātes princips tālāk nepienākas.Vai varētu būt, ka strādājošs pensionārs tiek piemeklēts arī ar sodu par to,ka turpina strādāt,viņa darba samaksu apliekot ar II nodokli no pirmā nopelnītā eirocenta,nevis kā kolēģi nepensionāru kuram daļu nopelnītā ar ienākuma nodokli neapliek. Verze televīzijā apgalvoja, ka neapliekamais minimums ir pensijai un pārējā pensija apliekama ar ienākuma nodokli,jo pensijas kapitālu veidojošās par iemaksām pārsauktās sociālā nodokļa daļas tolaik neesot bijušas apliktas ar ienākuma nodokli!?
Tad kā ar pārējo sociālā nodokļa daļu ,kas virzīta citu sociālo pasākumu finansēšanai- arī jāņem ienākuma nodokli no sociālā?