Gan jūlija pirmā, gan otrā dekāde šogad bijusi vēsāka nekā
2017.gadā, kad Latvija piedzīvoja šā gadsimta aukstāko jūliju, liecina
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā
informācija.
Šā gada jūlija pirmo desmit dienu vidējā gaisa temperatūra bija +14,3
grādi – par trim grāda desmitdaļām zemāka nekā 2017.gadā un 2,4 grādus
zem normas.
Mēneša otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra pakāpās līdz +15,4
grādiem, kas ir vienu grāda desmitdaļu zem 2017.gada rādītāja un divus
grādus zem normas.
13.jūlija saullēktā Madonā un Zosēnos termometra stabiņš noslīdēja
līdz +3,8 grādiem, un tā ir viena no zemākajām jūlijā reģistrētajām
gaisa temperatūrām Latvijā pēdējos gados. Gan 13.jūlijā, gan 12.jūlijā
tika pārspēts valsts aukstuma rekords, un iepriekšējo reizi nacionālais
aukstuma rekords jūlijā krita 2006.gadā.
Nokrišņu daudzums mēneša otrajā dekādē valstī vidēji bija 18
milimetri jeb divas trešdaļas no daudzu gadu vidējā lieluma. Vismazāk
lija Liepājā, kur bija tikai trīs milimetri nokrišņu, savukārt Lielpēču
novērojumu stacijā, Ogres apkaimē, nokrišņu daudzums sasniedza 37
milimetrus.
Līdz šim karstākā diena šajā mēnesī ir 21.jūlijs, kad gaisa
temperatūra pakāpās līdz nepilniem +30 grādiem. Iepriekšējās trijās
dienās, 21.-23.jūlijā, daudzviet Latvijā pamatīgi lijis, lielākā
nokrišņu summa reģistrēta Bauskas un Stendes novērojumu stacijā, kur tā
sasniedza nepilnus 39 milimetrus.
Sagaidāms, ka mēneša trešajā dekādē gaisa temperatūra būs krietni
virs normas, tādējādi arī visa mēneša vidējā gaisa temperatūra pakāpsies
augstāk nekā 2017.gada jūlijā.
Jūnijs Latvijā, kā arī Eiropā un pasaulē kopumā bija siltākais
novērojumu vēsturē. Pašreizējās prognozes augustam liecina, ka nokrišņu
daudzums un gaisa temperatūra Latvijā gaidāma tuvu ilggadējam vidējam
rādītājam.
