Pieaugušajiem noteiktos vecumos ieteicams veikt profilaktiskās veselības pārbaudes, lai pārliecinātos un gūtu sirdsmieru par to, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas izmaiņas. Šīs valsts apmaksātās pārbaudes nav ierobežotas ar kvotu, t.i. pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīties profilaktiski, un tiek sniegtas ārpus kopējās pieraksta rindas, informē Nacionālā veselības dienesta pārstāve Evija Štālberga.
Nacionālais veselības dienests (NVD) ir apkopojis informāciju par visām valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm, kuras ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem.
PROFILAKTISKĀ APSKATE PIE ĢIMENES ĀRSTA
NVD norāda, ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad šī gada laikā viņš var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati. Lai to veiktu, pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku. Par šo profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums – tā ir pilnībā valsts apmaksāta.
Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli, kā arī nepieciešamības gadījumā veic:
- asinsspiediena un pulsa noteikšanu;
- ķermeņa svara, garuma, ādas un gļotādu stāvokļa pārbaudi;
- sirdsdarbības un plaušu izklausīšanu;
- kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskati un iztaustīšanu;
- redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģisko funkciju izvērtēšanu;
- vairogdziedzera stāvokļa novērtēšanu;
- vēdera iztaustīšanu;
- u.c. manipulācijas.
Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus vai ārstu-speciālistu konsultācijas, vai arī sniegt rekomendācijas par to, kuriem apstākļiem savā veselības stāvoklī turpmāk vajadzētu pievērst lielāku uzmanību.
SIRDS VESELĪBAS PĀRBAUDE
Pacientiem 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā iepriekš minētās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā tiek novērtēts arī sirds un asinsvadu saslimšanu risks atbilstoši SCORE metodei. Pārbaudes ietvaros nepieciešambas gadījumā veic sirds un asinsvadu un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšanu, asinsspiediena noteikšanu, ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna, zema un augsta blīvuma holesterīna, triglicerīdu noteikšanu, sirds un miega artēriju auskultāciju, kā arī elektrokardiogrammas izvērtēšanu.
Atbilastoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem katram pieaugušajam Latvijā piemīt vidēji trīs sirds un asinsvadu slimības veicinoši riska faktori. Visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.
PĀRBAUDE CUKURA DIABĒTA NOTEIKŠANAI
Ikgadējās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates ietveros noteiktiem pacientiem bez cukura diabēta riska faktoriem tiek nodrošināta arī valsts apmaksāta cukura līmeņa noteikšana venozo asiņu plazmā tukšā dūšā. Tā tiek veikta pacientiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados vecuma grupā no 45 līdz 72 gadiem.
Savukārt, ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 kg/m2) un vēl ir vismaz viens no riska faktoriem, vai iepriekšējā glikozes noteikšanas laikā bija konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā ir jāveic katru gadu.
VĒŽA SKRĪNINGS
NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver dzemdes kakla vēža, krūts vēža, prostatas vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningu. Regulāra skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, līdz ar to cilvēks var pat nenojaust par to, ka ir saslimis, skaidro NVD. Skrīnings sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, ja pārbaužu rezultātā nekādas izmaiņas netiek konstatētas, savukārt gadījumā, ja tomēr tiek atklāta slimība – uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
Vēža skrīnings, saņemot uzaicinājuma vēstuli
Dzemdes kakla vai krūts vēža skrīninga veikšanai sievietēm noteiktos vecumos tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, kas kalpo kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai. Saņemot vēstuli, jāveic pieraksts kādā no piedāvātajām ārstniecības iestādēm. Ārsta apmeklējums un profilaktiskā pārbaude ir pilnībā valsts apmaksātas.
Dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem saņem uzaicinājumu reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem uzaicinājumi tiek sūtīti reizi piecos gados, jo 2025. gadā ir ieviesta jauna, efektīvāka testa metode – CPV tests (ja CPV tests ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs).
Krūts skrīninga veikšanai uzaicinājuma vēstule tiek nosūtīta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem, reizi divos gados.
Šīs uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas datuma, pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-adresi portālā Latvija.gov.lv, ja tāda ir izveidota. Vairāk informācijas var uzzināt, ieskatoties NVD tīmekļvietnes www.vmnvd.gov.lv sadaļā “Vēža profilaktiskās pārbaudes”.
Vēža skrīnings, vēršoties ģimenes ārsta praksē
Ģimenes ārstu praksēs tiek organizēts divu veidu vēža skrīnings – zarnu vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm un vīriešiem, un prostatas vēža skrīnigs vīriešiem.
Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, pacientam sākotnēji jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, kurā tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kas ir jāaizpilda mājas apstākļos (no vienas vēdera izejas). Pēc tam tests jānogādā praksē rezultāta nolasīšanai. Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro noteikti ēšanas ierobežojumi, jo tiek izmantots jaunā tipa tests, informē NVD.
Zarnu vēzis attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu. Sākotnēji veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās pacientam parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diemžēl diagnosticē novēloti.
Otra profilaktiskā pārbaude, kuru organizē ģimenes ārstu praksēs, ir prostatas jeb priekšdziedzera vēža profilaktiskā pārbaude. Tā paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Pārbaude ieteicama arī vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam (reizi divos gados), ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam. Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāveic pieraksts. Vizītes laikā tiks izsniegts nosūtījums asins parauga nodošanai, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA), skaidro NVD.
Priekšdziedzera jeb prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs, kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma. Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes.
