Kalējs: Pēc slimnīcu tīkla izmaiņām ķirurģijas, dzemdniecības, anestezioloģijas pakalpojumus slimnīcās plānots saglabāt minimālā apmērā

Pēc slimnīcu tīkla izmaiņām ķirurģijas, dzemdniecības, anestezioloģijas pakalpojumus slimnīcās plānots saglabāt tādā apmērā, lai sniegtu nepieciešamo minimālo ārstēšanu pacientiem, aģentūrai LETA paziņoja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš informēja, ka pirmdien, 22.maijā, notikušajā sanāksmē ar Veselības ministriju (VM) panākta vienošanās par soļiem slimnīcu tīkla izmaiņu veikšanai un par tajās pieejamajiem un turpmāk nodrošināmajiem speciālistiem. Proti, plānots, ka tādas specialitātes kā ķirurģija, dzemdniecība, anestezioloģija un pediatrija tiks saglabāti tādā apmērā, lai sniegtu nepieciešamo minimālo ārstēšanu pacientiem.

Pēc Kalēja paustā, iepriekš bija paredzēts, ka minētie speciālisti būtu atsevišķi nodalīti slimnīcas nodaļās. Piemēram, uzņemšanas nodaļā būt viens ķirurgs, bet ķirurģijas nodaļā otrs, tādējādi, strādājot 24/7 režīmā.

“No slimnīcu viedokļa, ja naktī to pacientu uzņemšanā ir mazāk, tad tas viens ķirurgs var apkalpot gan vienus, gan otrus. Reti jau gadās, kad vienlaicīgi ir slikti gan ķirurģijas nodaļā, gan uzņemšanas. Turklāt jebkurš ķirurģijas speciālists spēj izanalizēt, kurš pacients ir smagāks, un tam smagākajam tiek sniegta palīdzība vispirms,” skaidroja Kalējs.

Savukārt par metodisko centru izveidi vēl tiks turpinātas diskusijas, jo pagaidām neesot nedz finansējuma, nedz arī skaidrības kāda būs to loma, kā arī, kā tie varēs ietekmēt slimnīcu darbu.

Pēc Kalēja vārdiem, slimnīcu vadītāji atzīmējuši, ka pie pašreizējā finansējuma, kādu valsts piešķīrusi, slimnīcas nespēs sniegt ārstniecības pakalpojumus līdz gada beigām. Līdz ar to tās vienojušās, ka gadījumā, ja līdz gada beigām nebūs sasniegts finansējums, tās pāries uz maksas pakalpojumiem, jo cita risinājumu neesot.

“Mums nebūtu loģiski slēgt slimnīcas un nesniegt pakalpojumus vispār, bet, ja viena daļa pacientu var atļauties maksāt par pakalpojumu, tad tas būs maksas,” pauda Kalējs.

Vienlaikus viņš atzina, ka pagājušās nedēļās tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) nedeva nekādas cerības. Arī VM esot norādījusi, ka nav nekādas informācijas par papildu līdzekļiem veselības nozarei.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu stacionāros pakalpojumus, VM solās Latvijā ieviest starptautiskos standartos balstītas prasības un vadlīnijas kvalitatīvai veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai. Plānots, ka nākotnē slimnīcu darbības novērtējumā tiks ņemti vērā klīniskie indikatori, kā arī pamazām tiks ieviests mehānisms stacionāro pakalpojumu vērtēšanā iekļaut arī struktūras datus (māsu proporcija, pilna laika speciālisti u.c.), procesu rezultātus (vidējais gultas dienu skaits, operāciju skaits u.c.), pacientu pieredzes novērtējums (PREMs rezultāti), pacientu drošības rādītājus, kā arī PROMS un izmaksu efektivitāti.

Vērtējumā tikšot ņemti vērā arī kvantitatīvie rādītāji – manipulāciju un pacientu skaits.

Konkrētas izmaiņas un to ieviešanas laiki VM paziņojumā nav nosaukti, vien klāstot, ka izmaiņas vērstas uz to, “lai iedzīvotāji varētu saņemt drošu un kvalitatīvu ārstniecību, efektīvi izmantojot pieejamos resursus”.

VM akcentē, ka esošais slimnīcu tīkls Latvijā tiks saglabāts, taču plānota virzība uz tādu veselības aprūpi, kur vienkāršākos un ikdienā vairāk pieprasītos gadījumos pacients var saņemt drošu un kvalitatīvu ārstniecību tuvāk mājām, bet specializēto veselības aprūpi vairāk centralizēti, piemēram, reģionālajās vai klīnisko universitāšu slimnīcās, kur iespējams uzturēt augstu kvalitātes līmeni, pateicoties gan pieejamajiem resursiem, gan ārstēto pacientu skaitam, kas ir indikators tam, lai ārsti varētu uzturēt atbilstošu profesionālo līmeni.

Plānojot izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālajā nodrošinājumā Latvijā, svarīgi būšot stiprināt sadarbību starp ārstniecības iestādēm un visu veselības aprūpes līmeņu starpā, vēsta VM.

“Lai pacienti saņemtu savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi un lai efektīvi varētu plānot nozarē pieejamos cilvēkresursus, infrastruktūru un finansējumu, VM turpina diskusijas ar nozares organizācijām un ārstniecības iestādēm par slimnīcu tīklu,” teikts ministrijas paziņojumā.

Informatīvo ziņojumu par līdz šim paveikto un priekšlikumiem par slimnīcu turpmāko darbību ministrija iesniegusi valdībā, ko Ministru kabinets plānojot izskatīt 30.maijā.