Šodien aprit gads, kopš strādā Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība.
Kariņa vadītā valdība ir 40.Latvijas vēsturē un kopš neatkarības
atjaunošanas 1990.gadā šī bija visilgāk veidotā valdība, jo parlamentā
pārstāvētajām partijām bija nepieciešami trīs ar pus mēneši, lai
vienotos par Ministru kabinetu.
Pēc 2018.gada oktobrī notikušajām 13.Saeima vēlēšanām parlamentā
ievēlētie politiskie spēki ilgi nevarēja vienoties par Ministru
prezidenta amata kandidātu.
Kariņš bija trešais nominētais premjera kandidāts.
Kariņa vadītajā valdībā strādā Ministru prezidenta biedrs un
aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Ministru prezidenta biedrs un
tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ārlietu ministrs Edgars
Rinkēvičs (JV), ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), finanšu
ministrs Jānis Reirs (JV), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV),
izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kultūras ministrs
Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV
LV), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), veselības ministre Ilze
Viņķele (AP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris
Pūce (AP) un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Vērtējot valdības pirmo gadu, koalīcijas pārstāvji šonedēļ uzsvēra,
ka koalīcija pēc pirmā gada jūtas stipra un kā izaicinājumu iezīmēja
uzlabojumus nodokļu sistēmā.
Kariņš atzina, ka pirms gada viņa vadītā valdība izvirzīja konkrētus
mērķus, lai sabiedrība varētu dzīvot lielākā labklājībā. Premjers
uzsvēra, ka koalīcija gada laikā spēja ne tikai vienoties par mērķiem,
bet arī par konkrētiem likuma grozījumiem, kas šos mērķus ļauj sasniegt,
kā piemēru minot tā dēvēto finanšu sistēmas uzraudzības “kapitālo
remontu”.
Tāpat Ministru prezidents sacīja, ka patlaban finiša taisnē ir
administratīvi teritoriālā reforma, kas tiek skatīta Saeimā īpaši
izveidotā komisijā. Pēc Kariņa teiktā, šī reforma ir nepieciešama, lai
varētu īstenot reformas veselības un izglītības jomās.
Ministru prezidents iezīmēja arī nākamo gadu izaicinājumus, īpaši izceļot plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā.
“Mēs solījām ka nozīmīgas nodokļi sistēmas izmaiņas ir veicamas tikai
vienreiz. Esam sākuši politiskās diskusijas par uzlabojumiem nodokļu
sistēmā. Šeit nav runa par lielu nodokļu reformu, bet gan uzlabojumiem
iepriekšējās valdības ieviestajās izmaiņās. Ceram, ka februāra sākumā
Finanšu ministrija varētu piedāvāt pirmos priekšlikumus, to apspriešanā
iesaistot diskusijā arī sociālos partnerus,” stāstīja Kariņš.
“Tāpat kā pirms gada, tā arī tagad šeit stāv tie paši pieci
politiskie spēki apņēmības pilni turpināt darbu un gatavi uzklausīt
konstruktīvu kritiku par to, kā veikt darbu labāk. Darbs virzās uz
priekšu plānotā apjomā, mēs pieturamies pie grafika,” tā par valdības
rīcības plāna izpildi izteicās Kariņš, piebilstot, ka valdība ir
rīcībspējīga, turklāt ar skaitliski stabilu atbalstu Saeimā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības paveikto pirmajā gadā
raksturoja kā “iespaidīgu”. “No pirmās dienas par mūsu valdību teica,
ka tūlīt, tūlīt tā sabruks. Patiesībā ir pretēji. Katra mūsu izrunātā
domstarpībā, kas uz āru, iespējams, izpaudās kā konflikts, patiesībā
bija jautājumu risināšana. Ar katru soli mūsu valdība stiprinājās,”
uzsvēra Bordāns.
Saeimas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) pauda gandarījumu par
valdības paveikto gada laikā, piebilstot, ka iesāktais ir jāturpina.
Finanšu ministrijas parlamentāras sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV)
uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir priecīgs turpināt
darbu šajā valdībā.
“Gads bija straujš, bet sabiedrība var pārliecināties, ka visos
būtiskākajos jautājumos koalīcijā valdīja vienprātība. Mums ir izcils
Valsts prezidents, mums ir izcils Latvijas Bankas vadītājs, mēs ejam uz
priekšu soli pa solim, bet pārmaiņu virzienā,” pauda Zakatistovs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) valdības paveikto gada laikā vērtēja kā sekmīgu.
“Šai valdībai un Saeimai ir jāpieņem lēmumi sen gaidītās un svarīgās
pārmaiņās. Reizēm tie ir populāri lēmumi. Esmu pārliecināts, ka tuvāko
nedēļu laikā tiksim pie jauna sabiedrisko mediju likuma un jaunas
pārraudzības kārtības. Reizēm tās ir lietas, par kurām koalīcijas
partneru starpā nav vienprātības, bet esmu ļoti priecīgs, ka no šā gada
1.janvāra Latvijā vairs netop jauni nepilsoņi. Ir arī tādi jautājumi,
kas sabiedrībā izraisa asākas diskusijas, tajā skaitā administratīvi
teritoriālā reforma vai partiju finansēšana, bet tie ir jautājumi, kas
ir būtiski demokrātijas stiprināšanai. Bet priekšā vēl ir daudz darāmā.
Latvijas sabiedrība grib labas un pārdomātas pārmaiņas. Un šī valdība ir
spējīga tādas sniegt,” pauda Pūce.
