Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis –
tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas
Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta
“tīrais pieaugums” ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. “Ekonomika
aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt,
tātad budžets arī,” apgalvoja premjers.
Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās,
valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos
gaisā. “Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna – no sākuma ļoti
strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs
aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums
tiešām nebūtu, par ko sūdzēties.”
Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras
pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga
tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības
koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020.gada budžets ar
pārpalikumu nav iespējams. “Mums, politiķiem, piecām partijām, jāatrod
vienošanās, kā taisnīgi pārdalīt gaidāmo [budžeta] pieaugumu.”
Vaicāts par konkrētām nodokļu izmaiņām nākamgad, Kariņš uzsvēra
nepieciešamību atslogot zemāko algu saņēmējus, kas būtu viens no
instrumentiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Premjers uzsvēra, ka Latvijā
zemāko algu saņēmējiem ir viens no lielākajiem nodokļu slogiem reģionā.
Pēc viņa teiktā, Latvijas situācijā visvienkāršākais mehānisms mazo
algu saņēmēju atslogošanai būtu neapliekamā minimuma palielināšana,
nevis, piemēram, minimālās algas celšana. “Ja mēs paaugstinām minimālo
algu, nodoklis paliek liels un cilvēks maz ko iegūst. Tur ir ieguvums
valsts kasei, bet ne sabiedrībai,” sacīja Kariņš.
Viņš atzina, ka neapliekamā minimuma celšana īstermiņā gan valsts
kasē varētu ienest nedaudz mazāk naudas, bet tāpēc valsts ieņēmumi un
izdevumi ir jāplāno trīs gadu termiņā. “Es arī gribētu trīs gadu
skatījumu nodokļu politikā, jo mēs, veidojot valdību, esam apņēmušies
šajā ciklā nodokļus būtiski mainīt ne vairāk kā vienu reizi un nedarīt
to pēdējā brīdī. Un ja mēs gribam skatīties uz neapliekamā minimuma
izmaiņām, tad vienlaikus ir jāskatās uz ļoti daudziem nodokļu režīmiem,”
skaidroja Kariņš.
Viņš pauda redzējumu, ka laika trūkuma dēļ šos vismaz septiņus
nodokļu režīmus nākamā gada budžeta kontekstā kvalitatīvi pārskatīt
vairs nebūs iespējams. “Pat ja mēs tagad, augustā, būtu līdz galam
vienojušies, ko mēs neesam izdarījuši, lai pieņemtu likumu, Saeima
joprojām ir atvaļinājumā. To nevarētu kvalitatīvi izdarīt, ja mēs to
gribam pareizi izdarīt un brīdināt iedzīvotājus,” izteicās valdības
vadītājs.
Premjers uzsvēra, ka, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa režīms viņa
skatījumā ir netaisnīgs pret pārējiem, tāpēc tas būtu jāmaina, taču to
nevajag darīt sasteigti, bet gan trīs gadu perspektīvā.
Kā ziņots, arī valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības
komitejas vadītājs Atis Zakatistovs (KPV LV) iepriekš paudis, ka nākamā
gada budžeta fiskālā telpa būs pat ļoti pozitīva, precīzus aprēķinus gan
solot tuvākajā laikā.
Šā gada aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes
programmā 2019.-2022.gadam Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts
2020.gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.
Zakatistovs iepriekš prognozēja, ka, veicot valsts budžeta 2020.gadam
izdevumu pārskatīšanu, būtiski tiks pārsniegts iepriekšējā gadā
panāktais ietaupījums, kas bija 50 miljoni eiro. Viņš norādīja, ka
attiecīgo ietaupīto summu varēs izmantot prioritārajiem izdevumiem, par
kuriem politiķiem vēl jāvienojas.
