Kariņš nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata

Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien pēc tikšanās ar pašreizējo premjeri Eviku Siliņu (JV) paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata.

Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Pagājušajā nedēļā Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.

Kariņš ir ievēlēts 14.Saeimā, līdz ar to politiķim tagad būtu tiesības atjaunot Saeimas deputāta mandātu, ja viņš tā izlemtu.

Pirms ārlietu ministra amata ieņemšanas Kariņš Ministru prezidenta amatā vadīja divas valdības pēc kārtas. Iepriekšējā 13.Saeimā politiķis pēc apstiprināšanas premjera amatā nostrādāja visu parlamenta sasaukuma laiku.

Savukārt Kariņa otrā valdība 14.Saeimā nostrādāja nepilnu gadu, viņam atkāpjoties no amata pēc neizdošanās izveidot plašāku koalīciju.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka politiķis bijis “Vienotības” priekšteces – partijas “Jaunais laiks” – dibinātājs. Kariņš savulaik ieņēmis Saeimas deputāta, ekonomikas ministra un Eiropas Parlamenta (EP) deputāta amatu.

Politiķis pašlaik no “Jaunās vienotības” saraksta kandidē jūnija sākumā gaidāmajās EP vēlēšanās.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra kriminālprocesu saistībā ar privātajiem avioreisiem nodevusi izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus. Reizē secināts, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.

Foto: Publicitātes foto