Nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko 5-10 gadu laikā pēc reģionālās
reformas stāšanās spēkā Latvijas administratīvi teritoriālajā iedalījumā
būs jāizdara kādas jaunas korekcijas, taču tas nav attaisnojums, lai
tagad neko šajā jomā necenstos uzlabot, intervijā Latvijas Televīzijas
raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
(JV).
Sākot runāt par Saeimas izvērtēšanā nonākušo un vairāku pašvaldību
nepatiku raisījušo administratīvi teritoriālās reformas projektu,
premjers atzina, ka šajā jautājumā visi nekad nebūs apmierināti, tomēr
valstij ir “jāiet uz konsolidāciju”, jo tā nevar atļauties vienmērīgi
finansēt 119 pašvaldības. “Mēs vienkārši esam fakta priekšā,” skaidroja
valdības vadītājs.
Viņš norādīja, ka iemesli, kādēļ cilvēki no atsevišķām pašvaldībām
varētu nebūt apmierināti ar plānoto reformu, var būt dažādi – vienam
pašvaldības likvidēšana nozīmē nepieciešamību meklēt jaunu darbu, otrs
sajūt emocionālu piederību kādai citai administratīvajai teritorijai.
“Ir jāturpina runāt ar cilvēkiem, bet nebūs tā, ka šādas reformas
rezultātā pilnīgi visi būs vienmērīgi apmierināti, tomēr mums ir jāiet
uz labāko iespēju,” atzina Kariņš.
Jautāts, vai Saeima vēl varētu izdarīt kādas izmaiņas jaunajā valsts
administratīvi teritoriālajā iedalījumā līdz tā pieņemšanai galīgajā
lasījumā, premjers atbildēja, ka daudzas korekcijas ir veiktas jau līdz
šim, piemēram, izveidots jauns “pamazinātais” Saulkrastu novads.
Kopumā Ministru prezidents atzina, ka administratīvi teritoriālā
reforma “nenoliedzami būs neperfekta, un, iespējams, nākamo 5-10 gadu
laikā atkal būs jāveic kaut kādas korekcijas, bet mēs gribam uzlabot
veselības aprūpi, izglītību, sociālo pakalpojumu sniegšanu, mums ir
jāmainās, jāiet laikam līdzi”.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien otrajā lasījumā sāks skatīt
likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu, un tiek
prognozēts, ka tas varētu būt ļoti laikietilpīgs process, jo
likumprojektam iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumu.
Vienlaikus šonedēļ vairāku pašvaldību pārstāvji un iedzīvotāji
pulcējas uz protesta akcijām, iebilstot pret Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Saeimas politiķu iecerēto
jauno teritoriālo iedalījumu.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija iepriekš
atbalstīja lielāko daļu no VARAM piedāvājuma par jauno novadu
teritorijām Pierīgas, Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales reģionos.
Pašvaldību reforma paredzēta, lai līdz 2021.gadam izveidotu
ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām
pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju
izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem
kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo
teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā.
