Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC) norāda, ka Latvijā krievu valoda neatbilst minoritāšu valodas statusam.
Analizējot dažādus normatīvos aktus, Kastēns secinājis, ka, piemēram, vadoties pēc Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodas hartas noteikumiem, Latvijā krievu valoda neatbilst minoritāšu valodas statusam. Krievu valodas statusu var piešķirt vienīgi vecticībnieku grupām, kuras jau kopš 18.gadsimta dzīvo Latgalē, aģentūrai LETA pastāstīja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Lielķikute. Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodas harta nosaka, ka valstij, kas apņemas kādai no tajā dzīvojošo ļaužu valodām piešķirt reģionālo vai minoritāšu valodas statusu, ir jāuzņemas hartā norādīto atbildību, radot pieeju izglītībai un informācijai, tajā skaitā valsts iestāžu oficiālajiem dokumentiem attiecīgajā valodā, kā arī šīs valodas lietošanas veicināšanu un šīs valodas aizsargāšanu reģionā, kur tā tradicionāli tiek lietota. Tāpat valstij jānodrošina iespēja noteiktajā reģionā dzīvojošajiem attiecīgo valodu apgūt mācību iestādēs un finansiāli, kā arī ar likumdošanu jāatbalsta noteiktā reģiona valodas un citu kultūras vērtību saglabāšanu. “Domāju, ka šobrīd Latvija nav gatava ieviest šos nosacījumus. Piemēram, vai ir iespējams, ka oficiālie dokumenti ir arī krievu vai kādā citā valodā? Šie nosacījumi papildus prasa gan finanšu, gan cilvēku resursus. Ir arī rūpīgi jāizvērtē, vai minētās saistības, ko pēc hartas pieņemšanas uzņemsies Latvijas valsts, nebūs pretrunā ar pašreizējo likumdošanu, piemēram, Valsts valodas likumu,” uzsver Kastēns. Valsts valodas likums nosaka, ka “valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”. Tātad patlaban tikai lībiešu (līvu) valodai var piešķirt minoritātes valodas statusu, norāda sekretariātā. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, šī gada 1.janvārī Latvijā oficiāli reģistrēti 172 lībieši. Tomēr tas ir tikai to lībiešu skaits, kuru pasēs ir ierakstīts “lībietis”. Visticamāk, lībiešu (līvu) un to pēcteču ir ievērojami vairāk. Jau ziņots, ka valodas jautājums aktualizējās pēc tam, kad Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) viceprezidente, Saeimas deputāte Ina Druviete (JL) paziņoja, ka mazākumtautības valodas statuss Latvijā būtu jāpiešķir gan krievu, gan arī poļu, ukraiņu, baltkrievu un pārējām tradicionālo minoritāšu valodām.
