Katrs otrais skolas un bērnudārza direktors apsver darba pamešanu

Vairāk nekā puse izglītības iestāžu vadītāju pēdējā gada laikā vairākkārt apsvēruši iespēju mainīt nodarbošanos, savukārt 20% vadītāju gada laikā šādu soli ir apsvēruši vismaz vienu reizi, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aptauja par atbalstu izglītības iestāžu vadītājiem, kas šonedēļ tika prezentēta LIZDA padomes sēdē.

Kā vērtēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, tas ir ļoti nopietns signāls pašvaldībām. “Arvien biežāk nākas secināt, ka izdeg ne vien pedagogi, bet arī direktori. Arvien biežāk redzam vakances ne tikai pedagogu, bet nu jau arī direktoru, viņu vietnieku līmenī. Redzam, ka skolas nu jau ilgstoši nevar atrast spēcīgus līderus un vadītājus,” sprieda Vanaga.

Lai gan daļa vadītāju aptaujā uzsvēruši, ka viņi jūtas gan apņēmības pilni, gan ieinteresēti, taču divreiz lielāks respondentu skaits esot minējis, ka daudz lielākā mērā viņi savā darba ikdienā jūtoties “norūpējušies, pārsātināti ar visu, pārslogoti ar birokrātijas slogu, bezspēcīgi sadarbībā ar skolēnu vecākiem, cīņā ar skolēnu neieinteresētību un pedagogu trūkumu”.

Pēc LIZDA sniegtās informācijas, 51% izglītības iestāžu vadītāju aptaujā norādīja, ka viņiem trūkst nozares ministrijas atbalsta, 24% – atbalsta no izglītības iestādes pārvaldes vai dibinātāja, 23% – no sociālā dienesta un Izglītības un kvalitātes valsts dienesta. Savukārt vislielāko atbalstu iestāžu vadītāji saņemot no izglītības iestādes tehniskā personāla un vadītāja vietniekiem, uz ko aptaujā norādījuši 94% respondentu.

Kopumā saskaņā ar aptauju, vadītāji sadarbību ar pašvaldību jeb dibinātāju novērtējuši ar 7,2 ballēm 10 ballu skalā, taču tās uzlabošanai primāri būtu nepieciešams mazināt pašvaldības uzlikto birokrātisko slogu izglītības iestādei, būtu nepieciešamas regulāras pašvaldības plānotas tikšanās, jānodrošina palīgs – lietvedis vai vietnieks, kas veicinātu sadarbību ar pašvaldību, klāsta LIZDA.

Aptauja parādījusi, ka lielākā daļa vadītāju nav saskārušies ar bosingu, sadarbojoties ar pašvaldības izglītības pārvaldi un citām pašvaldības struktūrvienībām. Vanaga uzsvēra, ka ir iestāžu vadītāji, kas norādījuši, ka ar to nācies saskarties “dažreiz”.

Aptaujā secināts, ka 93% izglītības iestāžu vadītāju saskaras ar pārāk lielu birokrātisko slogu, 87% uzskata, ka ir uzlikta pārāk liela atbildība par iestādes darbības nodrošināšanu, 83% saskaras ar atbalsta personāla trūkumu, 81% – ar skolotāju trūkumu.

Visvairāk izglītības iestāžu vadītāji vēlas papildināt savas zināšanas veiksmīgākai iestādes vadīšanai stratēģiskajā plānošanā – 14%, tikpat – ārējo normatīvo aktu piemērošanā iekšējos normatīvajos aktos, bet 12% norādījuši, ka vēlas zināšanas papildināt pārmaiņu vadībā.

Vadītāji aptaujā esot norādījuši, ka viņu pienākumu izpildi traucē nepārtrauktas valdības lēmumu maiņas, neskaidrība par turpmāko nākotni, stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības trūkums, ārējo normatīvo aktu grozīšana, grozījumu kavēšanās vai pieņemto atsaukšana. Tāpat vadītāji norāda, ka viņu darbu traucē birokrātiskais slogs, nepārtraukta “papīru un plānu ražošana”, netiešie darba pienākumi – lietvedība, arhīvs, atskaites un aptaujas īsos termiņos, vecāku sūdzības, to izskatīšanas process, grāmatvedība.

Kā vēl vienu traucējošo aspektu izglītības iestāžu vadītāji aptaujā minējuši “vecāku bezatbildību, attieksmi pret pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem, vecāku ambīcijas un noteikumu trūkumu pret vecākiem”.

LIZDA secinājusi, ka izglītības iestāžu vadītāju darba uzlabošanai valsts līmenī nepieciešams nodrošināt stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, kā arī jaunu reformu jomā uzsākt tikai pēc iepriekšējās reformas izvērtēšanas, tai piešķirot atbilstošu finansējumu. Tāpat valsts līmenī arodbiedrības ieskatā nepieciešama jauno pedagogu sagatavošanas kvalitāte un metodiskais nodrošinājums.

Savukārt pašvaldības jeb dibinātāja līmenī aptaujā secināts, ka nepieciešams mazināt birokrātisko slogu, samazinot netiešos uzliktos pienākumus, vairāk iesaistīties katras iestādes ikdienas darba izpratnē un kopīgu risinājumu meklēšana gan mācību un audzināšanas darbā, gan darbā ar vecākiem. Tāpat secināts, ka nepieciešams palielināt iestāžu vadītāju autonomiju.

Turpretī izglītības iestādes līmenī, saskaņā ar pētījuma rezultātiem, secināts, ka jānodrošina izglītības iestādes vadītāja vietnieka darba apjomam atbilstošs likmju skaits.

Pēc LIZDA sniegtās informācijas, aptaujā piedalījās 518 respondenti, tā notika 2024.gada janvārī un februārī. Tajā piedalījās respondenti no visām izglītības pakāpēm, izņemot augstskolas.