LETA
Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas ir par 15 miljoniem mazāk nekā sākotnēji plānots, aģentūru LETA informēja VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) pārstāvji.
Atbilstoši Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta iepirkuma rezultātiem līguma kopsumma bija plānota 265,729 miljoni eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei, vēsta LVC pārstāvji.
Rezultātā līguma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un tika noteikta 250,132 miljoni eiro (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei.
Vienlaikus LVC informē, ka katru gadu valsts atmaksās privātajam partnerim 12,53 miljonus eiro (bez PVN).
Ķekavas apvedceļa vienas joslas kilometra būvdarbu izmaksas, ieskaitot inženierbūves (tilti, pārvadi, tuneļi, prettrokšņu sienas, rampas u.c), ir apmēram 1,23 miljoni eiro (bez PVN). Salīdzinājumam Saulkrastu apvedceļa (A1) vienas joslas kilometra, ieskaitot inženierbūves, būvdarbu izmaksas 2007.gadā, bija apmēram 1,25 miljoni eiro (bez PVN).
LVC pārstāvji skaidro, ka projekta izmaksās ir jāiekļauj arī zemju atsavināšana. Satiksmes ministrijas (SM) personā iegādātas 218 zemes vienības 132 hektāru platībā – mežu zemes 56 vienības (26%), lauksaimniecības zemes 56 vienības (26%), apbūves zemes 48 vienības (22%), ražošanas teritorijas 19 vienības (9%), zeme zem ceļiem 39 vienības (18%).
Kopējās faktiskās zemju atsavināšanas izmaksas ir 4,6 miljoni eiro.
Tāpat LVC pārstāvji atgādina, ka Ķekavas apvedceļa izbūve ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais PPP projekts ceļu būvniecībā, kas īstenots pēc “projektēt-būvēt-finansēt-uzturēt” modeļa. Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
LETA jau rakstīja, ka piektdien, 13.oktobrī, Ķekavas apvedceļš būs atvērts satiksmei un pieejams ceļa lietotājiem. Jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa svinīgais atklāšanas pasākums sāksies plkst.11, plānots, ka ap plkst.12 jaunais apvedceļš būs atvērts satiksmei.
Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.
Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS “Kekava ABT” un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA “Firma L4”.
Foto: Publicitātes foto
Gandrīz pa velti!!varēja vēl kādus limonus piemest brīvajā,godīgajā Latvijā.
To vajag mācēt – par 250 miljoniem izveidot tādu murgu labirintu. Braucu ar autobusu uz Rīgu un atpakaļ, tā arī īsti nesapratu, uz kurieni ved un priekš kam tie visi apļi sataisīti. Sataisīts kārtīgs riņķa dancis starp Ķekavu un Rīgu. Riebjas jau vien tā doma, ka kādreiz vajadzētu uz Rīgu ar vieglo pašam pie stūres braukt.
Mjā.
Labāk turpini braukt ar autobusu. Vienmēr!
Baigā lieelā pilsēta ķe kava! Jau pašā sākumā bij skaidirs ka būs kaut kas bezjēdzīgs!! Nu kam tā riga vajadzīga lai tur bez vajadzības brauktu.! Normāli bij sākt no Bauskas, Salacgrīvas cerams tilts vēl nesabruks! 15km būvēja 3gadus tagad zīmēsies visi svarīgie!
cik no tas naudas nozagts?
Sūnu ciemā tagad būs sava “ātrgaitas magistrāle” – VESELI 15 km. 😀
Veselas 8 minūtes pa to varēs traukties. Kārtējais “veiksmes stāsts” – visa Eiropa mūs varēs apskaust. 🙂