Saistībā ar militāro eskalāciju Tuvajos Austrumos jūtamas degvielas cenu svārstības pašmāju tirgū, bet nav novērojamu indikāciju, ka degvielas piegāžu ķēdē varētu rasties traucējumi vai apgādes riski, aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).
Piektdien, 6. martā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) tikās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) un atsevišķiem degvielas tirgotājiem, lai pārrunātu kopējo situāciju.
LDTA priekšsēdētāja Ieva Ligere norāda, ka situācija degvielas piegāžu jomā Latvijā ir stabila un droša. Degvielas uzpildes stacijās pieejamie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu esošo pieprasījumu.
“Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību un tirgus jutīgo reakciju uz globālajiem notikumiem, publiskajā telpā var parādīties nepamatotas ziņas par iespējamiem piegādes traucējumiem. Pašlaik bažām nav pamata,” pauž Ligere, piebilstot, ka atsevišķos Latvijas reģionos degvielas uzpildes staciju rezervuāru ietilpība var būt mazāka nekā lielākajās stacijās, taču tas saistīts ar staciju tehniskajiem parametriem, nevis piegāžu problēmām.
Ligere skaidro, ka šādos gadījumos operatīvi tiek nodrošinātas degvielas piegādes, lai pakalpojumu sniegšana klientiem netiktu traucēta.
Vienlaikus šobrīd neatkarīgi no notikumiem Tuvajos Austrumos, degvielas pieprasījumu Latvijā kā katru gadu palielina arī sezonālie faktori – piemēram, lauksaimniekiem sākoties aktīvajai sezonai nepieciešami papildu degvielas apjomi, kā arī autopārvadātāju pieprasījums ir klasiski augstāks.
Melnis norāda, ka ir regulārā saziņā ar Ekonomikas ministriju (EM), un, ņemot vērā pašreizējo situāciju, nav nepieciešams atbrīvot naftas drošības rezerves valstī, jo nav degvielas deficīta.
“Ar EM esam pārrunājuši, ja šāda nepieciešamība būtu vajadzīga, to realizēsim, lai mazinātu cenu dinamiku, kā tas ir darīts iepriekš – 2022. gadā,” pauž Melnis.
Arī “Orlen” grupas pārstāvis sarunā apliecināja, ka šobrīd nav degvielas apgādes drošības risku un naftas piegādes notiek atbilstoši plānotajam grafikam. Uzņēmums norāda, ka “Orlen” grupa naftu neiegādājas no konflikta skartā reģiona Katarā. Naftas piegādes tiek nodrošinātas no citiem reģioniem, tostarp no Vidusjūras reģiona, Ēģiptes, abiem Amerikas kontinentiem un citiem piegādes avotiem, diversificējot piegāžu ķēdi.
KEM arī norāda, ka Latvija ir pieņēmusi tālredzīgu lēmumu, 2024. gadā iestājoties Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (SEA), kas koordinē rīcību gadījumos, kad pasaulē rodas naftas vai enerģētikas krīzes situācijas. Pašlaik SEA nav lēmusi nodrošināt naftas rezervju laišanu brīvā apritē, taču nepieciešamības gadījumā šāds kolektīvais lēmums varētu tikt pieņemts.
Izaicinājums, kas šobrīd ir jūtams, ir degvielas cenu svārstības, kas saistītas ar biržas cenu izmaiņām starptautiskajos naftas tirgos. Pieaugot degvielas cenām biržā, cenu izmaiņas pakāpeniski atspoguļojas arī degvielas uzpildes stacijās. Taču neskatoties uz izaicinājumiem, Latvijā cenu kāpums ir mērenāks nekā Lietuvā un Igaunijā – piemēram, Viļņā dīzeļdegvielas cena jau tuvojas 2,00 eiro par litru atzīmei. Degvielas cenu atšķirības starp Baltijas valstīm nosaka vietējā tirgus specifika, konkurences apstākļi, iepirkuma līguma nosacījumi, kas katrā Baltijas valstī ir atšķirīgi.
Latvijā (Rīgā) piektdien, 6. martā, dīzeļdegvielas cenas atkarībā no degvielas uzpildes stacijas (DUS) svārstās no 1,10 eiro par litru līdz pat 1,77 eiro par litru.
Melnis norāda, ka globālajā tirgū dīzeļa cenai klasiski patlaban prognozē 20-30% pieaugumu.
“Ja skatāmies uz ilgtermiņa finanšu tirgiem, arī nozares saredz, ka tas ir relatīvi īstermiņa konflikts, protams, ceru, ka tā arī būs. Gatavojamies arī tam, ja tas diemžēl būs garāks termiņš,” pauž Melnis.
