Ķīmisko tīrītavu lielākais izaicinājums patlaban ir izmaksu pieaugums un darbaspēka trūkums

Ķīmisko tīrītavu lielākais izaicinājums patlaban un izmaksu pieaugums un darbaspēka trūkums, aģentūrai LETA atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

SIA “Tvaikonis” direktors Juris Ieleja aģentūrai LETA skaidroja, ka uzņēmuma pieaugošās izmaksas tieši ietekmē pakalpojuma pašizmaksu, tādēļ pakalpojumu cenas tika celtas.

Vienlaikus gan viņš atzina, ka, “neskatoties uz to, ka daudziem cilvēkiem arvien aktuālāk kļuvis ekonomēt, pieprasījums pēc pakalpojuma palicis nemainīgs”.

Ieleja atklāja, ka izmaksu pieaugums ir redzams visos “Tvaikonis” izmaksu posteņos, sākot no ražošanas resursiem un komunālajiem pakalpojumiem līdz darbaspēka izmaksām. Kopējais šī gada trīs ceturkšņu izmaksas pieaugums pret iepriekšējo gadu ir par 32%.

Salīdzinot izmaksas, pēc Ielejas paustā, vislielākais pieaugums – par 87% – pret iepriekšējo gadu ir degvielai, kam seko darba spēka izmaksu pieaugums par 42%. Komunālie maksājumi ir pieauguši tikai par 22%, ko kompānijas direktors skaidro ar fiksētiem tarifiem elektrībai un gāzei.

“Kā izaicinājumu redzu nākamo gadu, kad mainīsies elektrības un gāzes tarifi,” atzīmēja Ieleja, piebilstot, ka nozarei trūkst arī kvalificēta darbaspēka. Lai noturētu un piesaistītu augsti kvalificētus darbiniekus, kompānijā tika pārskatītas darbinieku algas.

Taujāts par izmaksu pieauguma kompensēšanas mehānismiem, “Tvaikonis” direktors teica, ka kompānijā automatizēti vairāki procesi, kā rezultātā pakalpojuma izpilde kļuvusi efektīvāka.

Tikmēr “Lindstrom” vadītājs Ivars Šmits aģentūrai LETA skaidroja, ka elektrības izmaksas šī gada deviņos mēnešos palielinājušās divas reizes, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, bet dabasgāzes izmaksas pieaugušas trīs reizes, savukārt transporta izmaksas kāpušas par apmēram 30%.

“Domino efekta rezultātā pieaugušas arī darbaspēka izmaksas,” norādīja Šmits.

“Lindstrom” vadītājs pauda, ka esošā situācija, pieaugot energoresursu izmaksām, liek izvērtēt un pārskatīt uzņēmuma darbību, lai nodrošinātu biznesa nepārtrauktību, vienlaikus nezaudējot ne sniegto pakalpojumu izpildes ātrumu, ne kvalitāti.

Kā uzskaitīja Šmits, kompānijā pārskatīta cenu politika un ieviesti arī citi resursu izmaksas kompensējoši mehānismi, piemēram, izvērtēts maršrutu plānojums. Lai samazinātu elektrības izmaksas, “Lindstrom” uzņēmumā Piņķos apsver uzstādīt saules paneļus, savukārt, lai ikviens jaunais līgums ir rentabls, pastiprināti tiek sekots līdz darījumu un iepirkumu procedūrām.

Šmits uzsvēra, ka būtisks atspaids krīzes pārvarēšanā visos uzņēmumos, tajā skaitā “Lindstrom”, ir valsts sniegtais finansiālais atbalsts pieaugošo elektrības cenu kompensēšanā.

“Nozares uzņēmumiem Covid-19 pandēmija bija brīdis, lai pielāgotos situācijai un optimizētu konkrētas darbības jomas, līdz ar to patlaban nav signālu par uzņēmumiem, kuri ir grūtu izvēļu priekšā,” piebilda Šmits.