
Bauskas novada draudžu mācītāji uzrunā iedzīvotājus, „Bauskas Dzīves” lasītājus Lieldienās.
Mēs neesam vieni
Andrejs Mediņš, Skaistkalnes, Kurmenes, Brunavas katoļu draudzes priesteris, Bruknas kopienas vadītājs:

„Novēlu, lai Kristus augšāmcelšanās notikums liek mums apjaust, ka tā nav pagātne. To, ko kāds grib, lai tas notiktu rītdien, Dievs grib, lai tas notiktu šodien, šajā brīdī.
Tāpēc vēlu ikvienam slāpt pēc Dieva mīlestības, tā jūs piepildīs, tā jūs dziedinās. Tā pasargās jau šodien.
Lai Kristus augšāmcēlies Dievs palīdz mums ikvienam apjaust, ka šajā laikā, kad bieži nekur nerodam mieru un nejūtam iepriecinājuma klātbūtni, augšāmcelšanās notikums palīdz atskārst, ka neesam vieni. Jo Viņš saka: «Nebaidieties, es esmu ar jums!» Tie ir Jēzus vārdi.”
Liecība par to, kā dzimst ticība
Rolands Radziņš, Iecavas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs:

„Sveicu jūs visus Lieldienās! Priecīgus un svētīgus mūžīgās dzīvības, gaismas un cerības svētkus!
Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi, augšāmcēlies! Ar šiem vārdiem mēs sagaidām un Lieldienu rītā sveicam katru sastapto Dieva bērnu. Kristus ir dzīvs – Viņš ir salauzis nāves varu un dāvājis mums mūžīgās dzīvības cerību. Kā Dieva vārdā sacīts: «Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu!» (1 Kor 15, 55-57)
Lieldienu Evaņģēlija vārdi mums ļauj ielūkoties tā rīta notikumu pārdzīvojumos. Lasot vai klausoties Evaņģēlija lasījumā, mēs kopā ar pirmajiem mācekļiem varam vēlreiz izstaigāt un izdzīvot notikumu gaitu.
Lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, pirmie Lieldienu rīta pārdzīvojumi bija neziņa, bailes un neticība. Tomēr tas atspoguļo Evaņģēlija patiesumu un īstumu. Tas nav tikai nogludināts vēstījums, kā varētu likties, bet ļoti patiesa pirmo mācekļu liecība. Pirmkārt, par to, kā dzimst ticība, pārvarot neziņu, bailes un neticību.
Varbūt arī mums garā ir jānostaigā līdzīgs ceļš, lai ļautu Dieva žēlastībai un mīlestības gaismai atspīdēt mūsos. Lai mēs nonāktu līdz Kristus ticības un augšāmcelšanās cerības atziņai. Kā Dieva vārdā sacīts: «Jo Dievs, kas ir sacījis, lai gaisma aust no tumsības, ir atspīdējis mūsu sirdīs, lai dotu Dieva godības atziņas gaismu Kristus vaigā.» (2 Kor 4, 6)”
Nav tik bezcerīgas situācijas, ko nevarētu atvērt Kristus gaismai
JURIS MORICS, Budbergas Sv. Pāvila draudzes mācītājs:

„Lieldienas ir gaišākie gada svētki. Ja šaubies – palūkojies ārā, viss plaukst un zied. Daba apbrīnojami atdzīvojas. It īpaši šajā pavasarī mums ir paveicies ar skaisto laiku. Ne velti daudzas senās kultūras tautas, kuru mantinieki esam mēs Eiropā, gadu iesāka skaitīt pavasarī – proti, martā/aprīlī. Šajā laikā viss atdzimst un sāk augt. Kopš Kristus dzimšanas mēs gadu sākam ap Ziemas saulgriežiem.
Šodien daudziem Lieldienu priekšstatos ir zaķi un olas. Ja raugāmies dziļāk, tad arī ģimenē vecāki bērniem nespēj neko vairāk paskaidrot. Ja vēlas, tad saprot, ka tas bērna galviņai būs par sarežģītu. Tomēr ne olas, ne zaķi nav tas pamats, uz kura mēs varam celt savu identitāti un saprast pasauli.
Jēzus Kristus nāca pasaulē un mainīja cilvēku domāšanu. Cik daudz no mūsu skatījuma varenu cilvēku pasaule ir piedzīvojusi? Viņu ir pietiekami daudz, bet neviens nav atstājis tik ļoti lielas paliekošas pēdas mūsu kultūrā, sabiedriskajās tradīcijās un civilizācijas attīstībā kā Jēzus Kristus. Īpaši jau Viņa ciešanas un augšāmcelšanās Lieldienās pirms 2000 gadiem.
Nekas visā plašajā Visumā nevar notikt citādi, kā vien Dievs to ir nolēmis. Šeit ir ticības pamats. Šeit ir atpūtas vieta intelektam. Šeit ir enkurs dvēselei – gan drošs, gan nelokāms. Tas nav akls liktenis, nevaldāms ļaunums, cilvēks vai velns, bet Visvarenais Kungs, kas valda pār pasauli, pārvaldot to pēc sava redzējuma Viņa godībai.
Viņš pār mums izlej savu žēlastību. Viņš neskopojas ar žēlastību vai piedošanu. Tā ir pilnīga. Tā ir pabeigta. Tā apsedz visus mūsu grēkus. Viņa žēlastība mums ir pietiekama.
Mums jāzina, ka nav tik tumšas vietas, nav tik bezcerīgas situācijas, ko nevarētu atvērt Kristus gaismai, mūsu glābšanai un atpestīšanai. Mums grēku ir daudz, bet Viņa žēlastība ir vēl lielāka.
Tā kā Kungs Jēzus nomira pie krusta, es esmu saņēmis grēku piedošanu.
Tā kā Kungs Jēzus augšāmcēlās no miroņiem, es esmu saņēmis jaunu dzīvi. Tā kā Kungs Jēzus ir paaugstināts pie Tēva labās rokas, es esmu saņēmis izlieto Garu. Viss ir no Viņa, un nekas nav mans nopelns.
Viss cilvēka sods tika iepildīts vienā kausā; neviena mirstīga lūpa nespētu to iedzert – pat ne malku. Viņš to lika pie savām lūpām, tas bija tik rūgts, ka Viņš lūdza: «Lai šis kauss iet man garām.» Bet Viņa mīlestība uz mums bija tik spēcīga, ka Viņš paņēma kausu abās rokās un ar šo vienu milzīgu mīlestības malku izdzēra nolādēto.”
***
Lieldienas dievkalpojumu Budbergas Sv. Pāvila draudzē svinēsim 6. aprīlī plkst. 15.