Vārds «Lieldienas», visticamāk, cēlies no
anglosakšu dievietes Ēostres jeb Ostaras vārda, kas nozīmē «spīdēt». Ar
šo dievieti saistīta arī leģenda par zaķi, kas dēj raibas olas. Ola
tradicionāli simbolizē atdzimšanu, jaunu dzīvību, sauli. Katru dienu
pasaulē vistas izdēj 1,2 triljonus olu, cilvēks gadā apēd vidēji 173
olas. Šos un citus interesantus faktus uzņēmums «LIDO» apkopojis infografikā par
Lieldienām.
Lieldienas ir tradīcijām bagāti svētki ne
vien Latvijā, bet arī citur pasaulē. Daudzviet tie saistās ar reliģiju,
bet pastāv arī dažādi citi skaidrojumi, tradīcijas un interesanti
fakti, ko ir vērts uzzināt par Lieldienām. Tāpēc LIDO, kas visos
svētkos, arī Lieldienās, vieni no pirmajiem pilsētā priecē apmeklētājus
ar svētku noformējumu un bezmaksas svētku izklaides un atpūtas
programmu, apkopojis interesantus faktus par šiem svētkiem.
Olas savā ēdienkartē ikdienā labprāt iekļauj arī LIDO apmeklētāji. Aprēķināts, ka katru mēnesi LIDO tiek apēstas vidēji 85 000 olas – gan ceptas, gan vārītas, gan pagatavotas dažādos ēdienos. Lieldienās
to patēriņš ievērojami palielinās, jo, lai iepriecinātu apmeklētājus,
LIDO pavāri katru gadu nokrāso vairāk nekā tūkstoš raibu olu, ar ko
pārsteigt klientus svētkos.
Interesanti fakti par Lieldienām un to raksturīgākajiem simboliem:
* Vārds “Lieldienas”, visticamāk, cēlies
no anglosakšu pavasara dievietes Ēostres jeb Ostaras vārda, kas nozīmē
“spīdēt”. Par godu šai dievietei katru gadu aprīlī tika rīkots svētku
mielasts. Ar laiku šo tradīciju pārņēma kristieši, lai svinētu Jēzus
atdzimšanu.
* Tradīcija krāsot Lieldienās olas un
dāvināt tās citiem radusies Senās Romas impērijas laikā, kad Marija
Magdalēna pasniedza Romas imperatoram Tiberiusam sarkanā krāsā nokrāsotu
olu kā Kristus augšāmcelšanās simbolu.
* Lieldienu simbols ir ola, kas
simbolizē atdzimšanu, jaunu dzīvību, pilnību un sauli. Senie ēģiptieši,
persieši, feniķieši un hinduisti ticēja, ka pasaule radusies no milzīgas
olas un ola kā visas dzīvības sākuma simbols pastāvējusi mūžīgi, tālab
olām tika piedēvētas arī maģiskas spējas.
* Otrs populārākais Lieldienu simbols ir zaķis
– tas simbolizē nevainību, mīļumu un auglību. Saskaņā ar kādu leģendu
dieviete Ēostre katru pavasari pārvērta vienu putnu par zaķi un sūtīja
kā labo gariņu pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek viņu mājās. Kā
atlīdzību par šo darbu dieviete zaķim reizi gadā ļāvusi dēt raibas
olas. Tomēr oficiāli literatūrā Lieldienu zaķis pirmo reizi minēts tikai
ap 1500.gadu.
* Senie latvieši Lieldienās jeb Lielajā dienā svinēja pavasara saulgriežus – dienu, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu (diena kļūst tik pat gara kā nakts).
* Mūsdienās Lieldienas tiek svinētas pavasara pirmajā svētdienā pēc pilnmēness,
tādēļ tās katru gadu ir citā datumā. Svētku gaidīšanas nedēļa sākas ar
Pūpolsvētdienu, kas kristietībā tiek dēvēta par Palmu svētdienu. Šajā
dienā mājinieki jāper ar pūpoliem, lai viņiem turas veselība.
* Katru dienu visā pasaulē vistas izdēj 1,2 triljonus olu. Katrs cilvēks gada laikā apēd vidēji 173 olas. Naskākie olu ēdāji ir meksikāņi – viens iedzīvotājs gadā notiesā aptuveni 21,9 kg olu.
* Pasaulē mazākās olas dēj kolibri, bet lielākās – strausi. Līdz šim mazākā zināmā kolibri ola svēra 0,365 g, bet lielākā strausa ola – 2,589 kg.
* Viena vista gada laikā izdēj vairāk kā 259 olas. Lielākā vistas ola esot sastāvējusi no pieciem dzeltenumiem un tās garums pa vertikāli bijis 31 cm.
* Katru gadu visā pasaulē tiek izgatavoti 90 miljoni šokolādes zaķu. Pirmais lielizmēra šokolādes zaķis izgatavots 1890.gadā. Tas bija 1,5 metru augsts.
* Lieldienu tradīcijas Latvijā:
· Latvijā Lieldienās ne vien rīko vērienīgas olu kaujas, bet arī ēd olas ar sāli, lai nemelotu. Tāpat daudz šūpojas, lai vasarā nekož knišļi un visu gadu nenāk miegs.
· Pastāv uzskats, ka pēc svētkiem Lieldienu šūpoles jāizjauc, lai tajās raganas nenāk šūpoties un mājputniem labāk padodas perēšana.
· Senlatvieši dāvināto olu skaitam piešķīra īpašu nozīmi. Ja meitene puisim Lieldienās dāvāja 5 olas, tad gribēja viņu precēt. Bet ar 2 olām viņa pauda klaju nepatiku.
* Lieldienas tiek svinētas arī daudzviet
citur pasaulē, turklāt dažādās pasaules valstīs šo svētku svinēšanas
tradīcijas atšķiras:
· Zviedri tic, ka Lieldienās raganu burvestības ir īpaši iedarbīgas. Lai aizdzītu mošķus, bērni svētku priekšvakarā pārģērbjas par raganām un staigā no mājas uz māju, diedelējot saldumus.
· Ungārijā, lai uzlabotu sieviešu izskatu un auglību,
vīrieši Lieldienās aplej viņas ar ūdeni, pirms tam noskaitot īpašu
pantiņu. Pastāv pat uzskats, ka no šīs tradīcijas radušies mūsdienās tik
populārie slapjo T-kreklu konkursi.
* Praktiski padomi:
- Viena no izplatītākajām latviešu Lieldienu tradīcijām ir
olu kaujas. Lai čaumala ir stiprāka, olas vismaz stundu pirms vārīšanas
jāpatur siltā ūdenī. Vārīšanas laikā ūdenim ieteicams pievienot ēdamkaroti sāls, bet pēc vārīšanas olas nedrīkst uzreiz likt aukstā ūdenī – tām jāļauj atdzist pašām.
· Tradicionāli
olas tiek krāsotas sīpolu mizās, kas tām piešķir sarkanu krāsu.
Neparastus krāsu toņus, piemēram, zaļos, var iegūt, krāsojot olas
samteņu ziedu, nātru, piparmētru, pelašķu vai rudzu zelmeņa novārījumā,
bet zilos – izmantojot sarkano kāpostu, melleņu, aroniju vai upeņu
novārījumus.
· Interesantus
rakstus uz olas čaumalas var iegūt, piesienot tām pirms vārīšanas
pūpolus, vizbulītes, grūbas un citus augus vai graudus. Tāpat sīpolu
mizās krāsotās olās ar adatu var ieskrāpēt dažādus zīmējumus vai
tautiskus simbolus.
- Lai olas nokrāsotos vienmērīgi, tās pirms vārīšanas jānomazgā!
