Pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinājuma šodien valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē tiks runāts par reģionālo pasažieru pārvadājumu problēmas risināšanu.
Kā iepriekš aģentūrai LETA norādīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, šodien koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē paredzēta saruna ar premjeri Eviku Siliņu (JV), un galvenais jautājums būs saistīts ar reģionālajiem pārvadājumiem. Viņš uzsvēris, ka šie pārvadājumi ir būtiski, lai cilvēki varētu nokļūt uz darbu, slimnīcām un skolām.
Tāpat ZZS satiksmes ministra Ata Švinkas pārstāvētajai partijai “Progresīvie” pārmetusi izvairīšanos redzēt, kas notiek ārpus galvaspilsētas, un norādījusi, ka partija, meklējot risinājumus Latvijas reģionu cilvēku mobilitātei, nākot klajā ar skaļiem paziņojumiem un apvainojumiem citiem koalīcijas partneriem.
Krauze uzsvēris, ka “Progresīvie” šobrīd torpedē valdību ar šādiem priekšlikumiem un neatbalsta reģionus. Ja šāda pieeja turpināsies un reģioni netiks atbalstīti, tas var nozīmēt valdības galu, brīdināja koalīcijas politiķis.
Vaicāts, vai ZZS varētu Saeimā rosināt uzticības balsojumu premjerei, Krauze gan norādījis, ka pašlaik šāds jautājums netiek apspriests.
Savukārt “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA norādīja, ka finansējums sabiedriskajam transportam bija viena no “Progresīvo” prioritātēm budžeta sarunās. “Tomēr lēmumi par budžetu ir kopīgi koalīcijā, un ZZS šo jautājumu nevirzīja kā svarīgu,” pauda Šuvajevs.
“Varbūt, ja izdotos apturēt Zemkopības ministrijas shēmas, par kurām dzirdam medijos, tad budžetā būtu vairāk līdzekļu arī sabiedriskajam transportam,” teica Šuvajevs.
Iepriekš ziņots, ka pagājušās nedēļas ceturtdienas Saeimas sēdē notika uzticības balsojums satiksmes ministram Švinkam, divi no ZZS deputātiem – Uldis Augulis un Jānis Vucāns -ministra demisiju atbalstīja.
Koalīcijas līgumā gan ir teikts, ka sadarbības partneru frakcijas un pie frakcijām piederošie deputāti neierosina un neatbalsta Saeimas lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai kādam no ministriem.
Augulis, aģentūrai LETA skaidrojot savu balsojumu Saeimā, iepriekš norādīja, ka ministrs, tiekoties ar frakciju un uzstājoties Saeimā, nav piedāvājis pārliecinošu risinājumu nākamajam gadam, tikai cerību uz Finanšu ministrijas palīdzību. Sarunas ar pašvaldībām nav notikušas, un pašvaldību vadītāji gatavo vēstuli Saeimai, Ministru prezidentei un komisijām, uzsverot, ka tik straujš reisu samazinājums nav pieļaujams.
Augulis arī kritizēja idejas par jaunu uzņēmumu izveidi Autotransporta direkcijas paspārnē un par “transportu pēc pieprasījuma”, jo šiem plāniem trūkstot seguma un pamatojuma.
Viņš pauda uzskatu, ka ministrs nepārvalda nozari, un tuvākajā laikā paredzētas tikšanās ar pārvadātājiem un arodbiedrību, lai situāciju izvērtētu precīzāk.
Tikmēr “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pauda viedokli, ka tas ir saistīts “tikai un vienīgi ar jautājumu par Ventspils ostas parādiem”. “Tas apliecina, ka mūsu partijas un ministra principiālā nostāja pret šauru interešu lobēšanu ir neērta,” pauda deputāts.
“Fakts, ka divi koalīcijas deputāti atbalstīja ministra demisiju, norāda uz to, cik neprognozējama ir kļuvusi koalīcija. Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka, ja Saeimā būtu balsojums par zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) demisiju, tad “Progresīvo” frakcijas balsojumu es šobrīd vairs nevaru prognozēt,” teica Šuvajevs.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz jautājumu, vai šāds balsojums nav koalīcijas līguma pārkāpums, ceturtdien norādīja, ka ZZS deputātu lēmums atbalstīt Švinkas demisijas pieprasījumu ir “koalīcijas partneru savstarpējās sadarbības jautājums”.
Uzrunājot deputātus, Švinka norādīja, ka sabiedriskā transporta jautājums ir saņemts mantojumā no iepriekšējiem ministriem – Tāļa Linkaita un Jāņa Vitenberga (NA).
Viņš aicina pārvadātājus, kuri nespēj pildīt līgumus, vienoties par to pārtraukšanu, lai Autotransporta direkcija (ATD) varētu izsludināt jaunus iepirkumus ar labākiem nosacījumiem un šoferu atalgojumu. Sabiedrībai nepieciešami pārvadātāji, kas nodrošina drošu un kvalitatīvu pakalpojumu, uzsvēra ministrs.
Švinka uzsvēra, ka kilometra cena ir noteikta brīvas konkurences apstākļos, nevis valsts regulēta, tāpēc ministrs nevar to mainīt. Viņš plāno izsludināt jaunus iepirkumus, kas atbilst šodienas tirgus situācijai, meklēt tiesisku regulējumu zaudējumu kompensēšanai, sākt digitalizāciju, izstrādāt komercmaršrutu un reģionālā transporta stratēģijas, kā arī ieviest “transportu pēc pieprasījuma” Sociālā klimata fonda ietvaros.
