Krievijas izcelsmes saulespuķu spraukumus pērn 6500 tonnu apmērā iegādājies arī uzņēmums “Balticovo”

Saulespuķu spraukumi un biešu mīkstumi ar melasi, kas tika izņemti no sākotnēji piedāvātā saraksta pārtikas preču liegumam no Krievijas un Baltkrievijas, pagājušajā gadā Latvijā kopumā ievesti aptuveni 75 miljonu eiro vērtībā, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Tostarp 2023. un 2022.gadā saulespuķu spraukumi Latvijā ik gadu importēti aptuveni 50 miljonu apmērā, kamēr biešu mīkstumi ar melasi pagājušajā gadā importēti par aptuveni 25 miljoniem eiro. Vienlaikus ne visa no importētās produkcijas tikusi realizēta Latvijā, noskaidrojis raidījums.

Citastarp Krievijas izcelsmes saulespuķu spraukumus pērn 6500 tonnu apmērā iegādājies arī uzņēmums “Balticovo”, kas tos nopircis no vairumtirgotāja Igaunijā.

Uzņēmumā skaidro, ka ir bijuši gadījumi, kad saulespuķu spraukumi nav bijuši pieejami no Ukrainas, kas ir otrs lielākais saulespuķu spraukumu piegādātājs, tādēļ “Balticovo” bijusi spiesta vērtēt alternatīvas brīžos, kad Ukrainas robežas bijušas bloķētas.

“Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps skaidro, ka Krievija un Ukraina ir lielākās saulespuķu spraukumu ražotājas reģionā, savukārt pasaules tirgū nopietns spēlētājs vēl ir Argentīna, bet tik tālu ceļu barības vielu neatmaksājas vest. Viņš arī apliecina, ka patlaban “Balticovo” saulespuķu spraukumus pērk Ukrainā.

Otrs lopbarības produkts, kura ievešana no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā netika aizliegta, ir biešu mīkstums ar melasi, kas tiek izmantots liellopu un cūku pārtikā. Kā skaidro Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, lauksaimnieki ir vienoti nostājā nepirkt preces no Krievijas un Baltkrievijas, vienlaikus atzīstot, ka iespējas aizstāt minēto produktu ir ļoti ierobežotas.

Tikmēr Zemkopības ministrijas (ZM) dati liecina, ka abi izņēmuma produkti – saulespuķu spraukumi un biešu mīkstumi ar melasi – aptver 51% no pērn kopējā ievestā Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu apjoma Latvijā.

Kā iepriekš publiski paudis zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču saraksts ir atvērts un laika gaitā tam varēs pievienot arī citus produktus un produktu grupas.

Ministrs arī uzsvēris, ka, veidojot liegumam pakļauto preču sarakstu, būtiski bijis nevis aizliegt pilnīgi visu importu no Krievijas un Baltkrievijas, bet gan ņemt vērā arī nacionālās intereses, proti, nepieņemt lēmums, kas varētu kaitēt Latvijas ekonomikai, kā arī ievērot samērīgumu, dodot uzņēmējiem laiku pārorientēties, attiecīgi neradot traucējumus ražošanas procesā.

Taujāts par to, kādēļ mainīts sākotnējais importa liegumam pakļauto lauksaimniecības un lopbarības preču saraksts, Krauze sacīja, ka Ministru kabineta noteikumu izstrādes un saskaņošanas gaitā saņemti atzinumi, kas ietvēra virkni priekšlikumu, tostarp tos sniedza gan Ekonomikas ministrija, gan lauksaimniecības nozares organizācijas. Izvērtējot priekšlikumus, saraksts precizēts.

Par to, kādēļ no saraksta izņemta sadaļa, kas Latvijā paredzēja liegt ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes eļļas augu sēklas un augļus, kā arī augus rūpnieciskām vajadzībām, salmus un rupjo barību, ministrs skaidru atbildi nesniedza.

Krauze atzīmēja, ka sarakstā nav arī daudzu citu lauksaimniecības produktu grupas, piemēram, gaļas produkti, piena produkti, citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kurus saskaņā ar turpmākiem valdības lēmumiem varēs tam pievienot.

LETA jau vēstīja, ka 8.martā stājas spēkā liegums Latvijā ievest virkni Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu.

ZM izstrādātie un Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums attiecas uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.

Tāpat Latvijā nevar importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.

No Krievijas un Baltkrievijas Latvijā nevar ievest arī kviešus un kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.

Aizliegums attiecināts arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriekstiem vai palmu riekstiem.

Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas turpmāk nevar ievest arī vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.

Līdztekus ziņots, ka, salīdzinot ar sākotnējo importa aizliegumam pakļauto preču sarakstu, no tā izņemta sadaļa, kas Latvijā paredzēja liegt ievest Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes eļļas augu sēklas un augļus, kā arī augus rūpnieciskām vajadzībām, salmus un rupjo barību.

Piemēram, sākotnēji bija paredzēts Latvijā liegt ievest arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus.