Krievijas izvērstais karš Ukrainā radījis strauju pagriezienu Vācijas politikā 

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā licis mainīt iesīkstējušās Rietumeiropas uzskatus par kaimiņu austrumos un, kā izsakās daudzi eksperti, – beidzot atvērt acis. Savu politiku maina arī Eiropas Savienības (ES) lielākā ekonomika Vācija. Tiesa, tas vismaz sākotnēji nenotika tik strauji, cik citas valstis to gribētu, un arī joprojām vairākos jautājumos Vācijas pozīcija turpina būt piesardzīgāka par citām rietumvalstīm.

ĪSUMĀ:

• Pēc Putina pavēles sākt karu Ukrainā Vācija lemj vairāk ieguldīt savos bruņotajos spēkos.
• Vācija mainīja gadiem ilgo ieroču eksporta politiku – atļāva tiešas ieroču piegādes Ukrainai.
• Vācija tomēr apturēja cauruļvada “Nord Stream 2” sertifikācijas procesu.  
• Pētnieks: Vācija piecās dienās ir lauzusi milzīgo pacifismu un pašapmierinātību.
• Tomēr dažos jautājumos Vācija joprojām šķietami bremzē Eiropas reakciju uz notiekošo.
• Tostarp par Ukrainas vēlmi iegūt ES kandidātvalsts statusu.

“Putins Vācijā nejauši sāka revolūciju”. Šāds virsraksts lasāms vienam no izdevuma “Foreign Policy” rakstiem. Lai gan Vācijas politiku ierasti raksturo piesardzība, smalki līdzsvarota un lēna adaptācija mainīgajiem apstākļiem, Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēle par karu Ukrainā aizsāka Vācijā virkni pārmaiņu. Jau neilgi pēc 24. februāra Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja par lēmumu vairāk ieguldīt Vācijas bruņotajos spēkos.

“Ir skaidrs, ka mums ir jāiegulda daudz vairāk savas valsts drošībā, lai aizsargātu savu brīvību un demokrātiju. 2022. gada federālais budžets nodrošinās investīcijas 100 miljardu eiro apmērā. Mēs to izmantosim nepieciešamajiem bruņojuma projektiem un militārajiem izdevumiem. Turpmāk mēs ik gadu aizsardzībai tērēsim vairāk nekā 2% no IKP [iekšzemes kopprodukta],” paziņoja Šolcs.

Pret Vāciju sākotnēji izskanēja plaša kritika par liegumu ieročus piegādāt Ukrainai. Tomēr valdība galu galā mainīja gadiem ilgo ieroču eksporta politiku un ir atļāvusi tiešas ieroču piegādes Ukrainai. Jau sen Vācija tika aicināta atteikties arī no cauruļvada “Nord Stream 2” projekta, un pēc vilcināšanās ar skaidru atbildi Šolcs februāra beigās tomēr pavēstīja, ka aptur gāzesvada sertifikācijas procesu. 

“Vācija tagad ir cita valsts. Vācija piecās dienās ir lauzusi milzīgo pacifismu un pašapmierinātību, kas raksturoja šo valsti tik daudzas desmitgades. Tas ir beidzies, un tas ir beidzies acumirklī,”

Vācijas politikas maiņu komentēja Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta vecākais padomnieks Fransuā Eisbūrs.

Uz pārmaiņām Vācijā pēc Eiropas Savienības līderu tikšanās Francijā norādīja arī Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

“Pirms divām nedēļām Vācijā nemaz nebija nekādas nopietnas diskusijas nopietni palielināt aizsardzības budžetu. Šodien Vācija nolēmusi ieguldīt ne tikai 2% no IKP aizsardzībā un ne tikai pieļaut savu ieroču sistēmu tālāk virzīšanu Ukrainas aizsardzībai, bet plaši virza savu apbruņojumu, lai palīdzētu Ukrainai, un, protams, arī atbalstītu to, lai mēs visi blokā izmantojam mūsu kolektīvo naudu, lai palīdzētu Ukrainai. Divās nedēļās ļoti daudz jau ir mainījies un, es domāju, ka gan jau nākamajās divās nedēļās vēl turpinās attīstīties situācija,” teica Kariņš.

Arī Vācijas uzņēmumi, līdzīgi kā to dara daudzas citu valstu kompānijas, paziņo par aiziešanu no Krievijas. Te var minēt, piemēram, autobūves uzņēmumus. Tāpat Vācijā bijuši vairāki protesti pret Putina režīmu un viņa rīcību, kā arī daudzskaitlīgas Ukrainas atbalsta akcijas. Vācija, kas jau iepriekš ir iztiesājusi ārvalstīs pastrādātas zvērības, tostarp karā Sīrijā pastrādātos noziegumus, ir viena no tām valstīm, kuras prokuratūra sākusi izmeklēšanu par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā.

Tomēr par spīti sākotnējās kritikas mazināšanai, Vācija joprojām šķietami bremzē Eiropas reakciju uz notiekošo, vismaz dažos jautājumos. Viens no tiem ir Ukrainas vēlme saņemt skaidru signālu par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES),

proti, iegūt kandidātvalsts statusu. Vācija kopā ar Nīderlandi un vēl dažām valstīm ir tās, kas iebilst pret paātrinātu uzņemšanas procedūru. Šolcs norādījis, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs turpinātu nodarboties ar to, ko mēs tiešām esam nolēmuši pagātnē. Proti, kanclers atsaucās uz asociācijas līgumu, kuru ES un Ukraina noslēdza 2017. gadā un kas paredz padziļināt politiskos un ekonomiskos sakarus.

Vēl viens jautājums ir sankcijas un atteikšanās no Krievijas energoresursiem. Vācija visilgāk no rietumvalstīm iebilda pret Krievijas banku izslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT. Galu galā notika piekāpšanās Vācijai, jo no šīs sistēmas rietumvalstis nolēma izslēgt vairākas, bet ne visas Krievijas bankas.

Kas attiecas uz energoresursiem, lai gan pakāpeniska pāreja notiek un notiks straujāk, Vācijas finanšu un ārlietu ministri jau ilgstoši brīdinājuši, ka Krievijas enerģijas importa aizliegums būtu bezjēdzīgs, jo to nav iespējams īstenot ilgtermiņā. Vācija ir ļoti atkarīga no agresora resursiem, jo no Krievijas eksportē aptuveni 55% no tai nepieciešamās gāzes un 42% no naftas un oglēm. Arī kanclers uzsvēris, ka energoresursu imports no Krievijas joprojām ir būtisks Eiropas enerģijas vajadzību apmierināšanai. Ukrainas prezidents, komentējot Šolca nostāju, sacījis, ka pašlaik negrib viņu un viņa valdību tiesāt, bet “izdarīs to pēc tam”, kad būs noskaidrots upuru skaits. Bažījoties, ka Vācija nespēs pietiekamā daudzumā nodrošināt energoresursus saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, vairāki Vācijas politiķi jau ierosina valstij paļauties uz atomenerģiju ilgāk, nekā plānots.

Plaši runāts arī par vācu politiķu saikni ar Krieviju, un visbiežāk šajā sakarā tiek locīts ekskanclera Gerharda Šrēdera vārds. Šolcs, kurš tāpat kā Šrēders pārstāv sociāldemokrātus, jau aicinājis viņu atstāt amatus Krievijas enerģētikas sektora uzņēmumos “Rosņeftj” un “Gazprom”. Lai gan vairāki citi bijušie Eiropas līderi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir atteikušies no amatiem Krievijā, Šrēders to nedara. Vācu tiesu iestādes paziņojušas, ka Šrēderam draud izmeklēšana par viņa ciešajām saitēm ar Krievijas valdību. Tikmēr vairums vāciešu uzskata, ka Šrēders viņa tuvo attiecību dēļ ar Putinu izslēdzams no sociāldemokrātu rindām, liecina šomēnes publicēta aptauja.

Izdevums “Politico” vēstīja, ka Šrēders ceturtdien caur Turciju esot devies uz Krieviju un ticies ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, jo Šrēders vēlas darboties kā vidutājs Krievijas un Ukrainas karā. Vācijas valdībai par vizīti nekas neesot zināms, bet Šolcs to atteicies komentēt. Par vidutāju cenšas būt arī Turcija, un tieši tur savā pirmajā vizītē pirmdien viesojas Vācijas kanclers.

RAKSTA AUTORI: Rihards Plūme (Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents), EURANET PLUS, no lsm.lv