LETA
Šodien kristīgā baznīca svin Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.
Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.
Šodien Lieldienas svin katoļi, luterāņi, pareizticīgie un baptisti.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.
Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.
Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20.martā vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.
Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.
Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. “Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies”,” raksta evaņģēlists Lūka.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Garīgi slimo saiets! Parasti tos kas redz, dzird un tic neeksistējošām lietām liek psihenē!
Tik daudz psihenē nav vietu un valstij nav tik daudz naudas, lai visus šos ārstētu. Psihenē liek tos, kam akūta psihoze un apdraud apkārtējos, vai paši grib ārstēties un nepieciešams stacionārs. Bez tam lielākā daļa tā saucamo ticīgo netic nekādam dievam, formāli ķeksīša pēc aiziet uz baznīcu, dzīvo normāla cilvēka dzīvi un neuzmācas apkārtējiem ar to savu dievu. Ko gan nevar teikt par reliģisko kultu sludinātājiem un viņu izpalīgiem, no kuriem vēlams izvairīties – lai cilvēciņi vien laimīgi vārās savā sulā.
žīdiem svētki , tik daudz naivo , mēs viņiem ietāstīsim pat ukrainu, āfriku cik svarīgi viņus glābt, ka ir krīze, ECB izlaiž 100 eiro un prasa jums atdot 114 , no kuriene 14??????
esmu pārsteigta cik riebīgi komentāri! Nu pat ja jūs esat neticīgie, paturiet vienkārši muti ciet. Ir tāda laba paruna – klusēšana ir zelts! Lai visiem svētīgi svētki!
Esmu pārsteigts, cik riebīga komentētāja. Viņai nepatīk mans komentārs, un tapēc man būtu jataisa ciet mute? Labāk runāšana sudrabs, nekā klusēšana zelts. Ceru, ka drīz tevi ar visu ticību ieslēgs traķene.
Es ceru, ka drīzāk tevi ar visu tavu naidu ieslēgs būrī par naida kurināšanu!
Viedokļa izteikšana, kas balstīta zinātniski pierādītos faktos nav naida kurināšana, bet šajā gadijumā likt aizvērties ir cenzūra. Faktos balstīts viedoklis, ka dievs neeksistē, un slimības apraksts, kurā ir teikts, ka redzēt un dzirdēt neeksistējošas būtnes ir šizofrēnija.
Agresīva un neiecietīga naida izteikšana pret citu uzskatu paudējiem nav viedokļa izteikšana, bet vistīrākā naida kurināšana!
Mūžībā devies Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks.
No zemes tu esi ņemts, par zemi tev atkal jāpaliek. Tāda nu ir tā realitāte.