Pašreizējās krīzes laikā, kas saistīta ar koronavīrusa Covid-19
izplatības mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem, ienākumi būtiski
samazinājušies 25% Latvijas iedzīvotāju, aģentūrai LETA pavēstīja
“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz
institūta veiktās aptaujas datiem.
Viņa norādīja, ka šajā laikā ienākumi ir būtiski samazinājušies 25%
Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības jeb 64% bažījas par
ienākumu sarukumu nākotnē. Vienlaikus desmitā daļa respondentu uzskata,
ka ārkārtējā situācija viņu ienākumus neietekmēs.
Pēc aptaujas datiem, visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze
iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā
strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.
Nākamās nozares, kuru saskārušies ar ienākumu kritumu, ir būvniecība
(38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un
atpūta (33%).
Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes
un aizsardzības jomā strādājošie (3%), seko informācijas un
komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%).
Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā,
iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu
finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un
varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo
kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja
rastos šāda nepieciešamība (20%).
Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju
daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus. Aptuveni puse iedzīvotāju
izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas
ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielākiem
pirkumiem (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%), secināts
aptaujā.
Pēc aptaujas datiem, pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji
atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba
un apavu iegādes, seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana.
Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība,
mājoklis un izglītība.
“Pandēmija, kas skārusi visu pasauli, ietekmējusi teju ikvienu
ģimeni. Bērni neapmeklē skolas un bērnudārzus, mājās uzturas arī liela
daļa pieaugušo – vieni izmanto iespēju strādāt attālināti, citi ārkārtas
situācijas ietekmē kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem. Tas būtiski
ietekmē arī iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Paradumus mainīt ir spiesti
visi sabiedrības slāņi, tāpēc būtiski ir savlaicīgi pārplānot savas
finanses un rēķināties ar dažādiem scenārijiem,” pauda Kropa.
Viņa arī norādīja – tā kā šobrīd nav iespējams prognozēt, cik ilgi
turpināsies ārkārtējā situācija, iedzīvotājiem vajadzētu rūpīgi pārdomāt
savus tēriņus ilgtermiņā, izvērtējot, kuras pozīcijas iespējams
samazināt vai pat uz laiku no tām atteikties. Savukārt situācijās, kad
pastāv bažas par obligāto maksājumu savlaicīgu apmaksu, būtu jāsazinās
ar pakalpojuma sniedzēju, lai rastu labāko iespējamo risinājumu.
Jau vēstīts, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz
12.maijam valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā
noteikta virkne ierobežojumu
