Sabiedrībai un atbildīgajiem dienestiem jāpieņem jaunā realitāte un jābūt gataviem tam, ka dronu incidenti Latvijā nākotnē var atkārtoties, norāda Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle.
Valsts kancelejā aģentūrai LETA pavēstīja, ka šodien KVC rīkoja starpinstitūciju sanāksmi, lai stiprinātu iedzīvotāju drošību un uzlabotu valsts spēju savlaicīgi brīdināt sabiedrību dažādās apdraudējuma situācijās.
Sanāksmes dalībnieki izvērtēja dienestu reaģēšanas kapacitāti un pārrunāja praktiskus risinājumus efektīvākai savstarpējai koordinācijai.
Īpaša uzmanība sēdē pievērsta šūnas apraides izmantošanai kā vienam no būtiskākajiem iedzīvotāju brīdināšanas instrumentiem dažādu apdraudējumu gadījumos.
Sanāksmes dalībnieki analizēja esošās tehniskās iespējas un ierobežojumus, vienojās par ciešākas koordinācijas nepieciešamību starp institūcijām, kā arī diskutēja par ziņojumu saturu, mērķauditoriju un izsūtīšanas algoritmiem.
Zīle atzina, ka nevar izslēgt pēdējās nedēļās Latvijā un Baltijas valstīs pieredzēto dronu incidentu atkārtošanos nākotnē, kamēr turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu.
“Mums kā sabiedrībai un dienestiem jāpieņem jaunā realitāte un pēc iespējas labāk jāsagatavojas šādiem gadījumiem, lai to ietekme uz mūsu ikdienas dzīvi būtu minimāla,” uzsvēra Zīle.
Sanāksmes dalībnieki akcentēja nepieciešamību uzlabot iedzīvotāju informēšanu gadījumos, kad apdraudējums iestājas strauji.
Iespējama gaisa apdraudējuma gadījumā iedzīvotājiem ir jāmeklē patvērums ēkas iekšienē vai jāpaliek telpās, jāaizver logi un durvis, nedrīkst tuvoties objektam, kas atrodas uz zemes, un jāziņo 112, skaidro Valsts kancelejā.
Vienlaikus Valsts kanceleja aicina nevairot dezinformāciju par notikušo sociālajos medijos un saziņas kanālos, bet uzticēties oficiāliem avotiem.
Kā uzsver Valsts kancelejā, starpinstitūciju koordinēšana un katras nozares atbildīga tās ietvaros notikušu incidentu risināšana, savlaicīgi un atbildīgi rīkojoties mūsdienu situācijā, ir īpaši būtiska, jo apdraudējuma novēršana prasa pārnozaru pieeju.
Sanāksmes laikā dalībnieki vienojās par turpmākajiem soļiem, tostarp precīzāku atbildības sadalījumu starp iesaistītajām institūcijām, kā arī nepieciešamajiem normatīvajiem un metodiskajiem uzlabojumiem. Vienlaikus ar šūnas apraides paziņojumu ir jānodrošina publiskā komunikācija, piekrita sēdes dalībnieki.
Sanāksmē piedalījās Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Klimata un enerģētikas, Satiksmes ministriju, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā visās trijās Baltijas valstīs ielidoja un eksplodēja droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.
Pēc tam publiskajā telpā raisījās diskusijas par nepieciešamību šādos gadījumos laicīgi izsūtīt iedzīvotājiem brīdinājumus, izmantojot šūnu apraides ziņojumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēstīja, ka attiecīgs ziņojuma teksts par gaisa telpas apdraudējumu tam jau ir sagatavots.
