Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) uzskata, ka astoņu latu valsts pabalsts jāmaksā visām ģimenēm, ne tikai trūcīgajiem, – intervijā laikrakstam “Diena” saka ministre.Šis pabalsts valstī tiek maksāts par 365 000 bērniem, un trīs ceturtdaļas no viņiem ir vecumā līdz 15 gadiem. Tas nozīmē, ka tie ir bērni, kuri iet skolā, kuriem jāpārvietojas ar sabiedrisko transportu un jānopērk mēnešbiļete. Lai vai cik niecīga ir šī summa, tas vienalga ir atbalsts ģimenēm, skaidro Jurševska un piebilst, ka Labklājības ministrija (LM) pašlaik neredz nekādas alternatīvus variantus, kur kaut kādā veidā citādi varētu atrast šos budžeta ietaupījumus. Kopā ar šo budžeta paketi valdībā iesniegts koncepcijas projektu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai, kas paredz izmaiņas pensiju sistēmā. Tie nav īstermiņa, bet vidēja un ilgtermiņa pasākumi. Piemēram, no 2016.gada iecerēts paaugstināt darba stāžu no 10 līdz 15 gadiem un pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tas ir jāpaaugstina tāpēc, ka visa Eiropas Savienības politika ir vērsta uz to, lai pagarinātu cilvēka darba mūža ilgumu. Korekti ir uz šo jautājumu skatīties kompleksi, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana tiek plānota kopā ar citiem pasākumiem. Viens ir jau minētā veselības uzlabošana un mūža ilguma pagarināšana. Otrs – mūžizglītības pasākumi, lai cilvēkam palīdzētu ilgāk noturēties darba tirgū. Tā ir Eiropas Savienības programma izglītībai mūža garumā. Tikai kompleksi pieejot šim jautājumam, var reāli skatīties uz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Demogrāfiskā situācija rāda to, ka nākotnes pensionāri būs tie, kurus nebūs vairs kam mūsu valstī uzturēt, norāda ministre. Pašlaik reģistrētais bezdarbs ir 14,3% un reģistrēto bezdarbnieku skaits ir 162 000. Netiek plānots, ka bezdarba rādītājs nākamgad varētu sarukt zem 14%. Iespējams, kaut kādos brīžos atkal varētu kāpt uz augšu. Kā galvenās prioritātes Jurševska min pāreju no krīzes pasākumiem uz aktīvās nodarbinātības politikas ilgtermiņa pasākumiem, kas varētu risināt strukturālā bezdarba riska iestāšanos. Tas nozīmē, ka darba tirgus attīstīsies straujāk, radīsies jaunas darbavietas, bet pretim nebūs cilvēku, kam būs vajadzīgās prasmes šos darbus veikt. Līdz ar to noteikti ir jāpārskata visas programmas, ko piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kā šis programmas padarīt mērķētākas, efektīvākas un sasaistītākas ar reālo darba tirgu.
