Lai mazinātu sastrēgumus uz Bauskas šosejas (A7), pie pagriezieniem
uz Baložiem un Valdlaučiem ir mainīti luksoforu signālu plāni, aģentūru
LETA informēja VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) pārstāvji.
Kompānijas pārstāvji skaidroja, ka uz Bauskas šosejas ir ļoti
intensīva satiksme – vairāk nekā 18 000 automašīnu diennaktī, kas
būtiski pārsniedz esošā ceļa caurlaides spēju. Tādējādi katru rītu posmā
no Ķekavas līdz Rīgai veidojas sastrēgumi līdz pat divu kilometru
garumā. Sūdzības saņemtas arī no autovadītājiem.
Lai risinātu šo situāciju, ir mainīti luksoforu signālu plāni
pagriezienā uz Baložiem un pagriezienā uz Valdlaučiem. Luksoforam pie
pagrieziena uz Baložiem ir pagarināts luksofora zaļā signāla gaidīšanas
laiks un vienlaicīgi arī pagarināts laiks, kad no Baložiem var
nogriezties uz Bauskas šoseju pa kreisi (A7). Savukārt pagriezienā uz
Valdlaučiem luksoforam ir uzstādītas gājēju signāla izsaukuma pogas, kas
uzlabos gājēju drošību un ļaus lielākam skaitam transportlīdzekļu veikt
labo pagriezienu no A7 autoceļa.
Tuvāko nedēļu laikā LVC speciālisti vēros situāciju uz Bauskas
šosejas šajos posmos un sekos līdzi tam, kā mainās transporta plūsmas.
LVC pārstāvji norādīja, ka, veikto izmaiņu rezultātā, piemēram,
trešdien, 14.februārī, no rīta sastrēgums virzienā no Ķekavas līdz Rīgai
bija būtiski mazāks nekā iepriekš, sasniedzot puskilometra garumu
agrāko divu kilometru vietā. Šie minētie luksofori ir sinhronizēti savā
starpā, tie strādā īpašā režīmā, nodrošinot dažādus signāla režīmus rīta
un vakara stundās, kā arī brīvdienās.
Pēc LVC prognozēm, satiksmes organizācija un satiksmes intensitāte uz
Bauskas šosejas kardināli mainīsies pēc Ķekavas apvedceļa būvniecības,
kas tiks realizēts kā publiskās un privātās partnerības projekts.
Apvedceļa būvniecību plānots sākt 2020.gadā.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka valdība 2016.gada martā atļāva sākt
publiskās-privātās partnerības iepirkuma procedūru Ķekavas apvedceļa
būvniecībai.
Ķekavas apvedceļš sāksies pie Rīgas robežas līdz pieslēgumam pie
autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle). No kopumā 17,5
kilometru (km) garā apvedceļa trases 11,45 km būs divu brauktuvju ceļš
ar četrām joslām. Uz apvedceļa būs četri divlīmeņa satiksmes mezgli,
četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, papildu 16,2 km
paralēlie ceļi, drošības barjeras, prettrokšņa siena, kā arī dažādi
satiksmes organizācijas līdzekļi un papildu būves.
