Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
Ievads
Partija “Vienotība”, Reformu partija un Nacionālā apvienība “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Zaļo un zemnieku savienība, kā
arī neatkarīgo deputātu grupa (Jānis Junkurs, Klāvs Olšteins, Gunārs
Rusiņš, Elīna Siliņa, Jānis Upenieks, Viktors Valainis) ir vienojušies
izveidot valdību, kuras darbībā tiks turpināta iepriekšējās valdības
iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras
fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru
savstarpējas sadarbības principiem.
Valdības prioritātes ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju spēju kopīgi
vienoties un virzīties uz līdzsvarotu valsts attīstību atbilstoši
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam (Latvija
2030) un Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam
(NAP2020).
2014.gadā jāuzsāk mērķtiecīgas un efektīvas rīcībpolitikas
īstenošana, lai sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem
attiecīgajā nozarē realizētu NAP2020 noteiktās prioritātes, kas vērstas
uz stratēģisko mērķu – iekšzemes kopprodukta pieaugums uz vienu
iedzīvotāju, ienākumu nevienlīdzības mazināšana, iedzīvotāju skaita
dabiskais pieaugums – sasniegšanu.
Valsts ir noteikusi virzienus, kuros tiks veiktas investīcijas, lai
vairotu ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību reģionos un veicinātu
ikviena iedzīvotāja labklājību, konkurētspēju un drošību atbilstoši
sabiedrības gaidām par ekonomiski attīstītu un stabilu valsti.
Ikkatram cilvēkam jādod iespējas un izredzes rīkoties, lai vairotu savu izaugsmi un labklājību tepat Latvijā.
NAP2020 noteikto ekonomikas izrāviena saturu veido izaicinājumi, kas
jāpārvar valsts, pašvaldības, mājsaimniecības un ikviena indivīda
līmenī. Mums visiem kopīgi un ikkatram jāspēj atbildēt, kādas papildu
kompetences apgūsim, kā uzlabosim sava veikuma produktivitāti, vai
skolosim bērnus par prasmīgiem profesionāļiem izvēlētajā nozarē, kā
mainīsim ieradumus un uzturēsim veselīgāku dzīvesveidu, efektīvāk un
saudzīgāk izmantosim dabas resursus un cik prasmīgi veidosim attiecības
ar līdzcilvēkiem. Mums jāatceras, ka darba tikums, patriotisms,
pilsoniskas un demokrātiskas valsts vērtību apziņa ir būtiski
priekšnoteikumi mūsu pastāvēšanai un attīstībai. Tikai šo rīcību kopums
ļaus ikvienam un visiem kopā sajust darba augļus un dzīves kvalitātes
uzlabošanos Latvijā.
Valdības izvirzītās darbības prioritātes 2014.gadā ir šādas:
1. Veidot zināšanu ekonomiku, pateicoties ieguldījumiem izglītībā un
spēcīgu laikmetīgu nacionālo identitāti, nodrošinot latviešu nācijas,
valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.
2. Sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz
tiesiskuma stiprināšanu, sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes
procesos un kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.
3. Motivēt ikvienu iesaistīties ekonomiskajās aktivitātēs, lai
nodrošinātu cienīgu darbu, saņemtu atbilstošu atlīdzību un novērtējumu,
mazinot ienākumu nevienlīdzību.
4. Veicināt Latvijas tautas ataudzi, veidojot demogrāfijas ceļa
karti, nodrošinot atbalstu un piemērotu vidi bērnu audzināšanai un
izglītošanai, lai iedzīvotāji atgrieztos Latvijā.
5. Stiprināt piederību Latvijai un nacionālo identitāti sabiedrībā un
diasporā, sekmējot sabiedrības saliedētību un veicinot latviešu valodas
lietojumu. Stiprināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saites ar
dzimteni.
6. Nodrošināt Latvija2030 un NAP2020 prioritāšu pārnešanu Eiropas
Savienības fondu investīciju aktivitātēs, efektīvākas ES fondu sistēmas
ieviešanu un investīciju uzsākšanu, lai īstenotu ekonomikas izrāvienu un
darbavietu radīšanu.
7. Pabeigt gatavošanos Latvijas 2015.gada prezidentūrai Eiropas
Savienības Padomē, definējot prezidentūras virsmērķus un politiskās
prioritātes un izveidojot nepieciešamo institucionālo un loģistikas
atbalsta struktūru kā investīciju Latvijas nākotnes konkurētspējas
palielināšanai.
8. Stiprināt reģionus un nodrošināt to attīstību.
9. Turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo
slogu, nodrošinot Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru tiesību
aizsardzību un pilnveidojot maksātnespējas tiesisko regulējumu.
10. Īstenot pasākumu “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”.
11. Pabeigt Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanu un no Būvniecības
likuma izrietošo normatīvo aktu izstrādi un būvnormatīvu ieviešanu,
nodrošinot sabiedrības drošību un aizsardzību.
Īstenojot valdības izvirzītās prioritātes, apņemamies pildīt šādus uzdevumus:
I. Cilvēkkapitāls
Labklājība
12. Līdz 2014.gada 1. martam sagatavosim un iesniegsim Saeimā likuma
grozījumus, kas paredz pensiju vai tās daļas apmēru indeksāciju
2014.gada 1. oktobrī un turpmāk, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu
indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.
13. Izstrādāsim Koncepciju par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas
iespējām Latvijā, kurā būs izvērtētas alternatīvas iekļaujošas sociālās
uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā, piedāvāsim atbalsta virzienus
sociāliem uzņēmumiem, nošķirot tos no cita veida darbībām.
14. Lai turpinātu nevienlīdzības mazināšanu, izstrādāsim Koncepciju
par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, izvērtēsim iespējamos
finansējuma modeļus, kā arī noslēgsim vienošanās memorandu ar
pašvaldībām par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu.
15. Attīstīsim un stiprināsim bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes
sistēmu Latvijā, izvērtējot iespēju ieviest specializēto audžuģimeņu
institūtu (“profesionālās audžuģimenes”), un pārskatīsim atbalsta
mehānismu audžuģimenēm.
16. Turpināsim sagatavošanas darbu deinstitucionalizācijas pasākumu
īstenošanai, lai klientiem, kas saņem ilgstošas sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nodrošinātu individuālu, viņu
funkcionālajām spējām atbilstošu pakalpojumu.
17. Uzlabosim demogrāfisko situāciju Latvijā, vienlaikus mazinot
emigrāciju. Izmantojot Attīstības finanšu institūciju (AFI), izveidosim
plaši pieejamu valsts atbalsta programmu ģimenēm pirmā mājokļa iegādei,
lai nodrošinātu adekvātu pirmo iemaksu un izdevīgus un paredzamus
kredīta nosacījumus, ar mērķi uzsākt šīs programmas darbu 2014.gada
pirmajā pusgadā.
18. Gatavojot valsts budžetu 2015.gadam, Nacionālajā trīspusējās
sadarbības padomē uzsāksim diskusijas par iespējām celt minimālo algu.
Izglītība, zinātne, sporta, jaunatnes un valodas politika
19. Turpināsim nodrošināt pirmsskolas izglītību saistībā ar principu
“nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei”. Nodrošināsim
pirmsskolas izglītības un pamatizglītības apguvi pēc iespējas tuvu bērna
dzīvesvietai, bet vidējās izglītības apguvi koncentrēsim skolās ar
attīstītu pedagoģisko un materiāltehnisko bāzi. Izveidosim skolu tīkla
attīstības stratēģisko modeli, kas ietver starpnozaru programmu Latvijas
lauku skolu kā nozīmīgu infrastruktūras centru saglabāšanai. Skolās
īstenosim iekļaujošu izglītību. Reemigrācijas veicināšanai izstrādāsim
konkrētu atbalsta programmu reemigrējušo ģimeņu bērniem, lai viņi
veiksmīgi uzsāktu vai turpinātu mācības Latvijā.
20. Izstrādāsim jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli un
sagatavosim pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.
21. Veiksim sagatavošanās darbus pārejai uz obligātu vidējo – vispārējo vai profesionālo – izglītību.
22. Izveidosim jaunu karjeras izvēles motivācijas sistēmu, lai
veicinātu jauniešu izvēli mācīties inženierzinātnes, dabaszinātnes un
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
23. Veidosim priekšnosacījumus, lai profesionālo, tai skaitā kultūras
jomas, programmu apguvēju īpatsvars sasniegtu vismaz pusi no vidējās
izglītības apguvēju skaita. Pieņemot jaunu profesionālās izglītības
likumu, ieviesīsim jaunu darba devēju un izglītības institūciju
sadarbības modeli, palielinot uzņēmēju līdzdalību zināšanu apguves
procesā. Turpināsim duālās profesionālās izglītības modeļa attīstīšanu.
Turpināsim veidot Nacionālo akreditācijas aģentūru augstākās izglītības
programmu akreditācijas organizēšanai.
24. Strādāsim pie augstskolu tīkla attīstības modeļa izveides,
īstenojot valsts augstskolu stratēģiskās specializācijas principu un
nodrošinot gan valsts, gan reģionu līdzsvarotai attīstībai nepieciešamo
speciālistu sagatavošanu. Novērsīsim augstākās izglītības programmu
nelietderīgu dublēšanos valsts augstskolās viena reģiona ietvaros.
Veicināsim reģionālo augstskolu iesaisti reģionu ekonomiskās attīstības
nodrošināšanā.
25. Sagatavosim priekšlikumus tāda augstākās izglītības finansēšanas
modeļa pilnveidei, kas veicinātu valsts izaugsmi, augstākās izglītības
pieejamību visos Latvijas reģionos, tās atbilstību darba tirgus
vajadzībām un starptautiskajai konkurētspējai. Gatavojot 2015.gada
budžetu, izvērtēsim reālajām izmaksām atbilstošu studiju vietu
finansējuma iespējas; turpināsim darbu pie vienotā absolventu reģistra
izveides.
26. Veiksim stratēģiskas investīcijas zinātnē un pētniecībā, kā arī
inovāciju jomā, piesaistot gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu
finansējumu konkurētspējīgiem pētniecības projektiem. Strādāsim pie
modeļa izveides doktorantūras, pēcdoktorantūras un promocijas pilnīgai
finansēšanai no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem.
27. Sagatavosim grafiku būtiskam zinātniskās darbības – zinātnes,
pētniecības un inovāciju – publiska finansējuma pieaugumam vidējā
termiņā. Nodrošināsim valsts pētījumu programmu sekmīgu ieviešanu līdz
2014.gada vidum. Nodrošināsim prioritāru atbalstu valsts nozīmes
pētniecības centru darbībai, šim mērķim izmantojot Eiropas Savienības
fondu līdzekļus. Izveidosim Latvijas starptautiski nozīmīgas pētniecības
infrastruktūras objektu sarakstu. Veidojot 2015.gada budžetu,
prioritāri izvērtēsim iespēju nodrošināt Latvijas dalību Eiropas Kosmosa
aģentūras pētījumu programmās.
28. Pilnveidosim sporta nozari reglamentējošo normatīvo aktu bāzi, kā
arī meklēsim sporta finansēšanas papildu iespējas, tai skaitā tautas
sporta attīstībai.
29. Pieņemsim Valsts valodas politikas plānošanas dokumentu
2015.-2020.gadam, lai nostiprinātu latviešu valodu visas sabiedriskās
dzīves jomās. Pilnveidosim izglītības sistēmas un kultūras lomu valsts
valodas politikas īstenošanā, latviskas kultūrtelpas un vienotas
sabiedrības veidošanā. Izstrādāsim jaunu mazākumtautību izglītības
programmu latviešu valodas agrīnas apguves nodrošināšanai.
30. Strādāsim pie atbalsta modeļa pilnveides darbam ar jaunatni,
īpaši pievēršoties līdzdalības veicināšanai, izveidojot jaunatnes
politikas attīstības plānošanas dokumentu 2014.-2018.gadam.
31. Nodrošināsim daudzveidīgu, darba tirgus vajadzībām atbilstošu
mūžizglītības piedāvājumu, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju darba
produktivitātes pieaugumu. Gatavojot valsts budžetu 2015.gadam, vērtēsim
iespējas piedāvāt uzņēmējdarbības stimulus prakses vietu veidošanai.
Veselība
32. Saskaņā ar starptautisko principu “veselība visās politikās”
veicināsim veselīga dzīvesveida un uztura popularizēšanu sabiedrībā, kā
arī atjaunosim veselības mācību skolās. Sadarbojoties ar pašvaldībām un
NVO, nodrošināsim iespējami veselīgu vidi un veselīgas pārtikas
pieejamību izglītības iestādēs. Veicināsim pacientu personīgo atbildību
savas veselības uzturēšanā.
33. Pakāpeniski palielināsim veselības aprūpes kopējo finansējumu,
sagatavosim normatīvos aktus veselības aprūpes finansēšanas likuma
ieviešanai, nodrošinot likumā paredzēto cilvēkresursu attīstību.
34. Turpināsim e-veselības pakalpojumu ieviešanu, padarot efektīvu
veselības aprūpes plānošanu, koordinēšanu un datu aizsardzību, kā arī
nodrošinot pacientam atbilstoša pakalpojuma saņemšanu.
35. Panāksim efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu,
izstrādājot veselības aprūpes kvalitātes sistēmu saskaņā ar
starptautiskiem standartiem. Stiprināsim ģimenes ārsta komandas darbu,
paplašinot sadarbību starp ģimenes ārstu un pacientu. Paplašināsim
ambulatoro pakalpojumu pieejamību un dienas stacionāru darbu.
Stacionārajā veselības aprūpē turpināsim izstrādāt ar konkrētām
diagnozēm saistītu darba apmaksas modeli. Sadarbosimies ar sociālo
pakalpojumu sniedzējiem.
II. Inovatīva un efektīva ekonomika
Makroekonomiskā stabilitāte un valsts budžets
36. Turpināsim īstenot atbildīgu un ilgtspējīgu valsts makroekonomisko politiku.
37. Veiksim visus 2015.-2017.gada vidēja termiņa budžeta ietvara un
2015.gada valsts budžeta projektu sagatavošanas darbus, lai nākamajai
valdībai pēc Saeimas vēlēšanām būtu iespēja īsā laikposmā pabeigt darbu
pie šiem projektiem. Balstīsimies uz NAP2020 noteiktajām valsts
attīstības prioritātēm.
38. Plānojot valsts finanses, stingri ievērosim Fiskālās disciplīnas
likuma normas. 2014.gadā vispārējās valdības deficītu saglabāsim zem 0,9
% no IKP (pēc EKS95 metodikas). Turpmākajos gados pieturēsimies pie
vidēja termiņa budžeta ietvarā noteiktajiem deficīta mērķiem: 2015.gadā –
zem 0,9 % no IKP, 2016.gadā – zem 0,8 % no IKP.
39. Nodrošināsim valsts budžeta pārorientāciju uz konkrētu, attīstības plānošanas dokumentos noteiktu rezultātu sasniegšanu.
40. Ievērojot fiskālās disciplīnas principus, izvērtēsim iespējas atvieglot pašvaldību aizņemšanās nosacījumus investīcijām.
41. Nodrošināsim kontroli pār nepamatotu cenu pieauguma riskiem
periodā pēc eiro ieviešanas, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību.
42. Sniegsim plašu, vispusīgu informāciju sociālajiem un sadarbības
partneriem, kā arī iedzīvotājiem par valsts budžetu un tā izpildi.
Veicināsim iedzīvotāju izpratni par valdības pieņemto lēmumu ietekmi uz
katras ģimenes personīgo budžetu.
Eiropas Savienības fondu investīciju plānošana
43. Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā
sniegsim mērķtiecīgu atbalstu nacionālas un reģionālas nozīmes
attīstības centriem un to funkcionālajām teritorijām, lai sekmētu valsts
konkurētspējas izaugsmi un ekonomikas strukturālu pielāgošanu,
nodarbinātību un izglītību, veicinātu nevienlīdzības mazināšanu un
līdzsvarotu teritoriju attīstību. Investīcijas teritoriju attīstībai
plānosim atbilstoši Latvija2030, NAP2020 un Reģionālās politikas
pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam noteiktajai valsts policentriskajai
attīstībai un integrētajām pašvaldību attīstības programmām,
diferencējot atbalsta mehānismus atbilstoši attīstības centru
potenciālam.
44. Nodrošināsim kvalitatīvu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada
perioda plānošanas dokumentu izstrādi, lai paātrinātās procedūras (fast
track) ietvaros panāktu vienošanos un nodrošinātu Latvijai pieejamo
Eiropas Savienības fondu investīciju uzsākšanu ne vēlāk kā 2014.gada
otrajā pusgadā.
45. Lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu
tautsaimniecības attīstībā, iesaistīsim sabiedrību normatīvo aktu
izstrādē, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gadam
investīciju piesaisti. Izstrādāsim un akreditēsim Eiropas Savienības
fondu vadības un kontroles sistēmu atbilstoši vienas pieturas aģentūras
un efektīvas partnerības principiem, tās ietvaros atbalstot efektīvāko
iestāžu darbības modeli, lai samazinātu pārvaldes administratīvo līmeņu
skaitu un administratīvo slogu visos līmeņos Eiropas Savienības fondu
apguvē. Garantēsim specifisko atbalsta mērķu ieviešanas uzsākšanu,
izstrādājot kvalitatīvu kritēriju kopas mērķtiecīgai un efektīvai
investīciju piesaistei.
46. Nekavējoties kompleksi izvērtēsim līdz šim neapgūtos Eiropas
Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda līdzekļus un,
ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus uzņemto virssaistību apjomā,
lemsim par līdzekļu pārdali tādām Eiropas Savienības fondu aktivitātēm,
kas nostiprinās Latvijas tautsaimniecības atveseļošanos pēc finanšu un
ekonomiskās krīzes, primāri radot jaunas darbavietas Latvijas reģionos.
Nodokļi un ēnu ekonomikas apkarošana
47. 2014.gadā nodrošināsim nodokļu sistēmas stabilitāti, līdz nākamā
gada budžeta sastādīšanai neveiksim būtiskus grozījumus nodokļu
politikā, tostarp nemainīsim galveno nodokļu (piemēram, IIN, PVN, VSAOI,
UIN) likmes.
48. Izvirzīsim mērķi saglabāt Eiropas Savienības valstu konkurencē relatīvi zemu nodokļu slogu – apmēram 1/3 no IKP.
49. Sagatavosim turpmāku pamatu darbaspēka nodokļu samazinājumam, lai
sekmētu Latvijas ekonomikas konkurētspēju Baltijas un Eiropas mērogā.
Piedāvāsim efektīvāku darbaspēka nodokļu samazinājuma risinājumu, kas
mazinātu nodokļu slogu nodokļu maksātājiem un vienlaikus mazinātu
ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Kompensēsim darbaspēka nodokļu sloga
samazinājumu ar patēriņa un īpašuma nodokļiem un ēnu ekonomikas
mazināšanu. Nodrošināsim, ka, samazinot nodokļu maksājumus, nesamazinās
ieņēmumu apjoms pašvaldībām. Īstenosim sabalansētu valsts un pašvaldību
sektora attīstību, nosakot stabilu, taisnīgu un prognozējamu valsts un
pašvaldību IIN proporcionālo sadalījumu vidējā termiņā.
50. Aktīvi vērsīsimies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu
uzmanību pievēršot kontrabandas, PVN krāpšanas, “aplokšņu” algu,
nelegālās nodarbinātības apkarošanai. Vienlaikus ievērosim samērīguma
principu attiecībā uz piemērojamiem sodiem un izvērtēsim uzlabojumus
normatīvajos aktos, lai sekmētu nodokļu samaksu.
51. Pilnveidosim publisko iepirkumu procedūras, nodrošinot
priekšrocības tiem, kuri godīgi maksā visus nodokļus. Ierobežosim
ārzonās reģistrētu uzņēmumu iespējas piedalīties valsts un pašvaldību
iepirkumos.
52. Izvērtēsim Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas un
citu dienestu amatpersonu motivācijas un atbildības sistēmu, lai sekmētu
ēnu ekonomikas samazināšanu uzņēmumu riska grupās, kur ir vislielākais
ēnu ekonomikas īpatsvars, neradot jaunu slogu uzņēmējiem.
53. Vērtēsim iespēju piedāvāt nodokļu un citus stimulus pašvaldībām
veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt
investīcijas.
54. Izvērtēsim mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu, ņemot vērā tā
ietekmi uz valsts budžetu, ēnu ekonomiku, nodarbināto sociālo
aizsardzību un uzņēmējdarbības uzsākšanu.
Industriālā (nozaru) politika un inovācijas
55. Dialogā ar uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem, pārnozaru
sadarbībā turpināsim konsekventi ieviest industriālo politiku, par
valsts atbalsta mērķi izvirzot ekonomikas transformāciju par labu
uzņēmējdarbībai ar augstāku pievienoto vērtību, lielāku ienesīgumu un
spēju radīt labāk atalgotas darbavietas.
56. Lai attīstības centros visā valsts teritorijā izveidotu
nepieciešamo publisko infrastruktūru, gan Eiropas Savienības fondu, gan
valsts budžeta ekonomikas attīstības programmu ietvaros izveidosim un
ieviesīsim valsts atbalsta programmas ražošanas attīstībai un
investīciju piesaistei apstrādes rūpniecībā.
57. Mazināsim sadrumstalotību inovācijas sistēmā. Izveidosim vienotu
inovācijas sistēmu, kura veicinās izgudrojumu komercializāciju un
tehnoloģiju pārnesi uzņēmējdarbībā.
58. Nodrošināsim pašvaldībām uzņēmējdarbības investīciju piesaistes
stimulus, paredzot atbalstu telpu, pakalpojumu, inženierkomunikāciju,
pievadceļu un citas koplietošanas infrastruktūras izveidei atbilstoši
investīciju vajadzībām, sekmējot pašvaldību sadarbību starpteritoriālu
projektu īstenošanā.
Finanšu nozare
59. Uzsāksim pilna spektra attīstības finanšu institūcijas praktisko
darbību, nodrošinot centralizētu atbalsta programmu ieviešanu un resursu
koncentrāciju, sadarbībā ar privāto sektoru ieviesīsim tās profesionālu
uzraudzības mehānismu. Attīstības finanšu institūcijas (AFI) darbību
balstīsim uz tās meitassabiedrību uzkrāto pieredzi un resursiem atbalsta
programmu ieviešanā, sniedzot valsts atbalstu veidā, kas labo tirgus
kļūdas, pēc papildinātības principa. Atbilstoši tirgus pieprasījumam
papildināsim atbalsta programmu klāstu, izvērtējot iespējas ieviest
ilgtermiņa eksporta kredītu instrumentu, lai mazinātu rūpniecisko
ražojumu eksporta tirgu apgūšanas risku.
60. Sekmēsim konservatīvu finanšu un kapitāla tirgus politiku, lai
veicinātu pārdomātu finanšu sektora attīstību un ilgtspējīgu Latvijas
tautsaimniecības izaugsmi. Nodrošināsim Latvijas uzņēmumiem alternatīvas
finansējuma iespējas to ilgtspējīgai attīstībai, jo sevišķi, izmantojot
riska kapitālu.
61. Novērsīsim pārmērīgas aizņemšanās draudus ekonomiski un sociāli
mazāk aizsargāto iedzīvotāju vidū, stingrāk regulējot nebanku aizdevumu
sniedzēju darbību Latvijā, tostarp paredzot stingrākas prasības
maksātspējas vērtēšanai, ierobežojot aizņemšanās kopējās izmaksas un
parādsaistību apjoma pieaugumu.
62. Izveidosim vienotu parādnieku reģistru un vienotu kredītriska vērtēšanas un uzraudzības sistēmu.
63. Atbalstīsim Latvijas nacionālās finanšu sistēmas veidošanos,
veicinot iedzīvotāju apvienošanos teritoriālās kooperatīvās krājaizdevu
sabiedrībās (KKS). Izvērtēsim kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozares
attīstības veicināšanu ar Attīstības finanšu institūcijas (AFI)
palīdzību.
Uzņēmējdarbības vide, investīcijas un nodarbinātība
64. Visos valsts pārvaldes lēmumos ņemsim vērā nepieciešamību veidot
izcilu uzņēmējdarbības vidi. Mazināsim normatīvo aktu skaitu un apjomu,
lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai. Publiskajā pārvaldē
ieviesīsim informācijas atkārtotas izmantošanas principu un dokumentu
kopas apstiprināšanas principu. Veiksim konkrētu, uz rezultātu orientētu
un mērķtiecīgu rīcību Latvijas Doing Business un Globālās
konkurētspējas indeksa reitinga uzlabošanai.
65. Turpināsim kompetenču centru, klasteru un citu uzņēmēju
sadarbības formu attīstību un atbalsta sniegšanu no ES fondu un valsts
līdzekļiem konkurētspējīgu un eksportspējīgu produktu un pakalpojumu
izstrādei. Veidosim uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta infrastruktūru,
tostarp reģionālo biznesa inkubatoru tīklu, tehnoloģiskos biznesa
inkubatorus pie Latvijas lielākajām augstskolām, kā arī radošo
industriju inkubatoru.
66. Atbalstīsim uzņēmumu darbinieku profesionālās mācības uzņēmumu
konkurētspējas, darba aizsardzības un darba efektivitātes veicināšanai.
67. Nodrošināsim koordinētu valdības atbalstu AS “Liepājas metalurgs”
maksātnespējas sociālekonomisko risku mazināšanai, sniegsim atbalstu
bez darba palikušajiem un sekmēsim jaunu darbavietu radīšanu Liepājā un
tās apkārtnē. Sekmēsim iespējami ātru uzņēmuma darbības atjaunošanu,
tiecoties pēc tā aktīvu kopuma (ražošanas process un ostas darbība)
atgriešanās ekonomiskajā apritē.
68. Izstrādāsim priekšlikumus uzņēmējdarbības attīstībai reģionos,
sekmējot ekonomisko aktivitāti, elastīgu nodarbinātības formu un
pašnodarbinātības izplatību.
69. Uzsāksim jauniešu nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu. Atbalstīsim vecāku iedzīvotāju nodarbinātības iespējas.
70. Nodrošināsim uzņēmumu labas pārvaldības principu un ilgtspējas
ieviešanu kapitālsabiedrībās, kurās ir valsts un pašvaldību kapitāla
daļas, lai nodrošinātu lielāku atdevi no publiskajiem aktīviem.
71. Veiksim izmaiņas būvniecības regulējumā, lai nodrošinātu
likumību, drošību un kvalitāti būvniecības un būvju ekspluatācijas
procesa visos posmos, kā arī būvspeciālistu profesionālās atbildības
uzņemšanos, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses, jo īpaši
attiecībā uz sabiedriski nozīmīgām ēkām.
72. Pilnveidosim termiņuzturēšanās atļauju investīciju programmas
darbību, sabalansējot riskus un attīstības iespējas Latvijas sabiedrībai
un ekonomikai. Investīciju piesaistē mainīsim uzsvaru no nekustamā
īpašuma uz ieguvumiem ražojošajiem un eksportspējīgajiem uzņēmumiem.
Uzsāksim Ekonomikas attīstības fonda darbību.
73. Īstenosim efektīvu ekonomisko politiku koordināciju, sekmējot
Ārējo ekonomisko interešu koordinācijas padomes darbu kā galveno
instrumentu eksporta veicināšanā un ārējo ekonomisko interešu
īstenošanā, koordinējot valsts, pašvaldību un privātā sektora darbību.
Enerģētika konkurētspējīgai ekonomikai
74. Novērsīsim nepamatota enerģijas cenas pieauguma riskus
mājsaimniecībām un ražojošajiem uzņēmumiem, 2014.gada aprīlī
iedarbināsim Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda mehānismu OIK
izmaksu samazināšanai. Īstenosim trūcīgu un maznodrošinātu
mājsaimniecību aizsardzību pret elektroenerģijas cenu kāpumu pēc
elektroenerģijas tirgus atvēršanas.
75. Lai veicinātu rūpnieciskās produkcijas izlaidi un jaunu
darbavietu radīšanu, atbilstoši valsts atbalsta normām izvērtēsim
iespējas samazināt enerģijas izmaksas energoietilpīgai rūpnieciskai
ražošanai, īstenojot diferencētu elektroenerģijas tarifu mehānismu.
76. Mazināsim Latvijas enerģētisko atkarību no trešajām valstīm,
dažādojot energoresursu piegāžu avotus, veicinot Eiropas vienotā
enerģētikas tirgus izveidi, attīstot starpsavienojumus ar citām Eiropas
Savienības dalībvalstīm.
77. Uzsāksim dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicot nepieciešamos
grozījumus normatīvajos aktos līdz 2014.gada aprīlim. Sastādīsim
ceļakarti dabasgāzes tirgus atvēršanai atbilstoši ES likumdošanas
prasībām, lai to pilnībā īstenotu ne vēlāk kā 2017.gada aprīlī, kad
beidzas AS “Latvijas gāze” privatizācijas līgumos noteiktie
ierobežojumi, tostarp paredzot skaidrus Inčukalna pazemes gāzes krātuves
turpmākās pieejamības un izmantošanas principus.
78. Sekmēsim importēto energoresursu aizvietošanu ar izmaksu
efektīviem vietējiem enerģijas veidiem siltumapgādē un transportā.
Izstrādāsim jaunu elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamajiem
energoresursiem atbalsta mehānismu, kas būtu ekonomiski pamatots un
neradītu enerģijas cenu pieauguma riskus patērētājiem.
79. Turpināsim īstenot atbalsta programmas mājokļu, valsts un
pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, pilnveidojot un
vienkāršojot to īstenošanas nosacījumus. Izstrādāsim finansēšanas
modeli, kas papildus Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību
finansējumam ļauj piesaistīt trešās puses finansējumu. Izvērtēsim
iespēju paredzēt projekta īstenotāja atbildību par plānotā
energoefektivitātes līmeņa nodrošināšanu.
80. Īstenosim Latvijas nacionālajās interesēs balstītu solidāru
Baltijas valstu pozīciju stratēģisko enerģētikas jautājumu risināšanā
BEMIP platformas ietvaros, aizstāvēsim Latvijas nacionālās intereses
Kopējās intereses projektu un Eiropas Savienojuma instrumenta (CEF)
ieviešanas gaitā.
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
81. Izstrādāsim priekšlikumus ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un
meža vērtības pieauguma veicināšanai, proporcionāli ieguldot ieņēmumus
pašvaldību infrastruktūrā un nodrošinot meža apsaimniekošanas ekonomisko
dzīvotspēju.
82. Veicināsim tādu ilgtspējīgu bioloģisko un ainavisko daudzveidību
saudzējošu mežu apsaimniekošanu, kas palielina oglekļa dioksīda
piesaisti, lai izpildītu Latvijas saistības klimata pārmaiņu
samazināšanā.
83. Veicināsim kredītresursu un valsts atbalsta pieejamību
lauksaimniecības sektoram ES finansēto projektu īstenošanai un
lauksaimniecības zemes iegādei.
84. Palielināsim lauksaimniecības produkcijas ražošanu ar bioloģiskās
lauksaimniecības metodēm un veselīgas pārtikas īpatsvara pieaugumu
patēriņā.
85. Turpināsim AS “Latvijas Valsts meži” meža zemes iegādes
programmu, lai saglabātu kontroli pār stratēģiskajiem meža resursiem.
86. Izstrādāsim un ieviesīsim “zaļā iepirkuma” principu valsts un
pašvaldību publiskajos iepirkumos, sekmējot veselīgas pārtikas un
vietējo materiālu (tostarp koksnes) īpatsvara pieaugumu.
87. Veicināsim neizmantotās lauksaimniecības zemes atgriešanu
lauksaimniecībā un tās izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, tādējādi
radot pievienoto vērtību nacionālajam zemes resursam (nacionālajai
bagātībai).
88. Izveidosim nacionāla līmeņa zemes fondu (Latvijas Zemes fondu),
lai veicinātu lauksaimniecības zemes – Latvijas stratēģiskā resursa
pieejamību un tās aktīvāku izmantošanu lauksaimniecībā.
89. Pilnveidosim lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, veicinot
lauksaimniecības zemes pieejamību ražojošiem lauksaimniekiem.
90. Nodrošināsim līdzsvarotu zivsaimniecības politiku, ievērojot
resursu ilgtspējas un saglabāšanas nepieciešamību jūras un iekšējos
ūdeņos. Palielināsim pievienoto vērtību zvejas un saldūdens akvakultūras
produktu apstrādē, saglabājot un attīstot eksporta tirgu.
91. Attīstīsim lauku un dabas tūrismu kā līdzekli lauku vides un dzīvesveida saglabāšanai.
92. Izvirzīsim meliorācijas attīstības mērķus un prioritātes, kā arī
veicināsim meliorācijas sistēmu stāvokļa uzlabošanu, apzinoties to
nozīmību Latvijas teritorijas attīstībā un iedzīvotāju drošībai.
Transports, infrastruktūra un sakari
93. Īstenosim NAP2020 un Transporta attīstības pamatnostādnēs
noteiktos transporta attīstības virzienus, nodrošinot nepārtrauktu un
efektīvu Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļu piesaisti
investīcijām transporta infrastruktūrā. Nodrošināsim uzsākto Eiropas
Savienības atbalsta projektu sekmīgu realizāciju un uzraudzību.
94. Īstenosim autoceļu sakārtošanas programmu, īpašu uzmanību
pievēršot autoceļu kvalitātei. Nodrošināsim atbilstošas investīcijas
autoceļu atjaunošanā, piesaistot Eiropas Savienības 2014.-2020.
plānošanas perioda fondu un valsts budžeta līdzekļus tādā apmērā, lai
pakāpeniski uzlabotu autoceļu infrastruktūru. Izvērtēsim publiskās
privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanu investīcijām autoceļos.
Īstenosim kompleksus pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kā
arī velo un elektromobilitātes attīstībā.
95. Nodrošināsim elektronisko sakaru nozares attīstību un platjoslas
telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību visā Latvijā, tostarp arī
pierobežas teritorijā. Veicināsim Digitālās programmas Eiropai mērķu
sasniegšanu, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, veicinot
inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstību.
96. Attīstīsim Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas kā savstarpēji
papildinošus loģistikas centrus un neatņemamu Eiropas un Āzijas
tranzītceļu sastāvdaļu, tai skaitā ES TEN-T tīkla ietvaros. Pilnveidosim
ostu darbības pārraudzību, efektivitāti un atdevi valstij un
pašvaldībām.
97. Nodrošināsim tranzīta un loģistikas nozares attīstību un
izaugsmes potenciālu, modernizējot ostu publisko infrastruktūru un radot
apstākļus tranzīta kravu apgrozījuma kāpināšanai Latvijas ostās
straujāk par pārējo Baltijas valstu ostām. Izvērtēsim iespēju izmantot
ostu maksu tādu ostu infrastruktūras un aprīkojuma modernizēšanai, kas
netiks atbalstīti finansēšanai no ES fondiem 2014.-2020.gada plānošanas
periodā. Attīstīsim dzelzceļa infrastruktūru, nodrošinot kravu plūsmu
apkalpošanu un tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanu. Lai
Latvijas dzelzceļa transports kopā ar ostām saglabātu tirgus pozīcijas
starptautiskajos kravu pārvadājumos Baltijas reģionā, veiksim iestrādnes
dzelzceļa infrastruktūras projekta – Austrumu-Rietumu tranzīta koridora
– konkurētspējas palielināšanai. Balstoties uz vienotu metodiku,
izvērtēsim iespēju sabalansēt maksu par dzelzceļa infrastruktūras
izmantošanu uz Latvijas lielajām ostām.
98. Realizēsim vienotu pasažieru pārvadājumu plānošanu, saskaņojot
starppilsētu un vietējo maršrutu transporta kustību, lai uzlabotu
iedzīvotāju mobilitāti valsts teritorijā.
99. Uzsāksim “Rail Baltic” projekta īstenošanu, kopīgi ar pārējām
Baltijas valstīm izveidojot kopuzņēmumu ar mītnes vietu Rīgā, uzsāksim
projekta tehnisko izpēti, kā arī sagatavosim nepieciešamos dokumentus
Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai.?
100. Attīstīsim lidostu “Rīga” kā rentablu un konkurētspējīgu
Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu
plūsmas kapacitātes palielināšanu. Nodrošināsim nacionālās
aviosabiedrības “AirBaltic” ilgtspējīgu attīstību, piesaistot investorus
kompānijas turpmākai izaugsmei.
III. Efektīva teritoriju pārvaldība, vide un dabas kapitāla saglabāšana
101. Veicināsim reģionu attīstību ar diversificētu ekonomiku, daudzveidīgiem pakalpojumiem un labu sasniedzamību.
102. Īstenosim pasākumus, lai nostiprinātu pašvaldību un plānošanas
reģionu lomu uzņēmējdarbības un reģiona sociālekonomiskās attīstības
veicināšanā, nodrošinot rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei
ieviešanas pēctecību, attiecinot tā secinājumus reģionālajā politikā un
izstrādājot situācijai atbilstošas attīstības programmas citiem Latvijas
reģioniem. Stiprināsim plānošanas reģionu kapacitāti, izstrādājot un
ieviešot reģionu attīstības stratēģijas un programmas.
103. Atbalstīsim policentrisku valsts attīstību, veicinot nacionālās
un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmi ar attīstītu
rūpniecību, daudzveidīgiem pakalpojumiem, labu sasniedzamību, vienlaikus
nodrošinot apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem iespējas izmantot
attīstības centros piedāvātās darbavietas un publiskos pakalpojumus.
Turpināsim stiprināt pašvaldību kapacitāti un kompetences, atbalstot
spēcīgu centru attīstību saskaņā ar Latvija 2030, NAP 2020 un Reģionālās
politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam.
104. Turpināsim normatīvo aktu izstrādi un virzību, lai ieviestu depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam.
105. Aizsargāsim Latvijas bioloģisko daudzveidību, nodrošinot vienotu
īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu, kā arī apdraudēto
sugu un biotopu aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām.
106. Turpināsim īstenot projektus energoefektivitātes un
ūdenssaimniecības jomās, kā arī efektīvas atkritumu apsaimniekošanas
sistēmas izveidi.
107. Izstrādāsim jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
likumprojektu, kas stimulēs pašvaldības veidot pievilcīgu
uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas
nodarbinātībai, kā arī nodrošinās līdzsvarotu, reģionāli sabalansētu
resursu pieejamību visām pašvaldībām.
108. Izvērtēsim publiskās privātās partnerības (PPP) principa izmantošanu infrastruktūras un pakalpojumu projektu īstenošanā.
109. Pabeigsim Teritorijas attīstības plānošanas informācijas
sistēmas izveidi, lai uzlabotu iedzīvotāju un uzņēmēju piekļuvi datiem
un informācijai par teritorijas izmantošanu un attīstības perspektīvām
un veicinātu investīciju piesaisti teritorijām.
110. Turpināsim publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanu, tai
skaitā nodosim izskatīšanai Saeimā Publisko pakalpojumu likumprojektu,
realizēsim “vienas pieturas” aģentūras pilotprojektus un, balstoties uz
iegūtajiem rezultātiem, precizēsim Publisko pakalpojumu sistēmas
pilnveides koncepciju.
111. Pieņemsim Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.
IV. Pārvaldība
Tiesiskuma stiprināšana
112. Izstrādāsim priekšlikumus attiecībā uz valsts piešķirto
finansējumu politisko partiju darbības nodrošināšanai un priekšvēlēšanu
aģitācijas ierobežojumiem, lai turpinātu mazināt naudas lomu politikā.
113. Turpināsim korupcijas izskaušanu valstī, arī īstenojot
preventīvus pasākumus korupcijas risku mazināšanai, un nodrošināsim
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja profesionālu darbību.
114. Ieviesīsim kvalitatīvu alternatīvo strīdu izšķiršanas – mediācijas un šķīrējtiesu – tiesisko regulējumu.
115. Turpināsim civiltiesību modernizāciju, izstrādājot arī dalītā īpašuma un hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu.
116. Turpināsim tiesu sistēmas reformu, lai sekmētu tādu no taisnīgas
tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību realizāciju kā
efektīva un cilvēktiesībām atbilstoša tiesas procesa norise saprātīgā
termiņā, kā arī lai izlīdzinātu tiesu noslodzi Rīgā un Latvijas
reģionos.
117. Turpināsim pilnveidot normatīvo aktu jaunrades procesu, lai
sadarbībā ar iesaistītajām pusēm uzlabotu pieņemto normatīvo aktu
kvalitāti, novērstu to pastāvīgu grozīšanu un pārāk detalizētu tiesisko
regulējumu. Turpināsim samazināt normatīvo aktu apjomu un skaitu,
nodrošinot labāku pārvaldību, mazinot administratīvo slogu jau šajā gadā
un sasniedzot konkrētus rādītājus.
118. Izstrādāsim un ieviesīsim komercdarbības izaugsmi un investoru
tiesisko aizsardzību veicinošu tiesisko regulējumu, kā arī uzlabosim
intelektuālā īpašuma un maksātnespējas tiesisko regulējumu, īpašu
uzmanību pievēršot maksātnespējas administratoru darbības
pilnveidošanai.
119. Nostiprināsim likuma varas principu tiesību pārkāpumu gadījumos,
īpašu uzmanību pievēršot kriminālsodu izpildes un administratīvo
pārkāpumu sistēmas modernizācijai, lai tuvinātu tās Eiropas Savienības
tiesību telpai.
120. Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes procesā nodrošināsim nacionālo interešu aizsardzību.
Sabiedrības drošība
121. Turpināsim īstenot ilgtermiņa drošības un tiesību aizsardzības
politiku. Izveidosim efektīvu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas
modeli valstī, izvērtējot Valsts policijas un pašvaldību policijas darba
organizāciju, lai identificētu sadarbības optimizācijas iespējas.
Īstenosim valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un nevalstisko
organizāciju sadarbību narkotisko un psihotropo vielu izplatības
ierobežošanai un kontrolei.
122. Nodrošināsim nepieciešamos cilvēku un materiāli tehniskos resursus, lai sekmīgi pabeigtu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu.
123. Par prioritāti noteiksim cīņu ar organizēto noziedzību.
124. Stingri kontrolēsim imigrāciju no trešajām valstīm, mazinot nelegālo imigrāciju.
125. Izvērtēsim drošības un tiesību aizsardzības iestāžu kopīgu
apmācību iespējas uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes un
sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm.
126. Izveidosim vienotu, integrētu drošības struktūru vadības
sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu resursu pārvaldi un spēju reaģēt
operatīvās situācijās, efektīvi izmantojot visus nacionālos un
starptautiskās sadarbības rezultātā pieejamos resursus.
Valsts pārvalde
127. Turpināsim veidot nelielu, profesionālu, efektīvu, uz rezultātu
orientētu valsts pārvaldi, tai skaitā uzlabosim e-pārvaldību valstī.
128. Veicināsim publiskās pārvaldes cilvēkresursu kvalitatīvu
attīstību, stiprinot un attīstot nepieciešamo kompetenču kopumu, lai
nodrošinātu, ka sabiedrība saņem kvalitatīvus valsts pārvaldes
pakalpojumus.
V. Kultūrtelpa
129. Kultūras nozarē mūsu prioritāte būs latviskās kultūrvides un
identitātes stiprināšana, Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma
saglabāšana un bagātināšana ar jaunām laikmetīgām vērtībām mākslā un
literatūrā. Sagatavosim Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas
modeli, kas garantē VKKF stabilitāti, neatkarību un tā finansējuma
pieaugumu līdzsvarota un ilgtspējīga Latvijas kultūras procesa
nodrošināšanai.
130. Veidosim radošo profesiju statusam un darbības specifikai
atbilstošu politisko un normatīvo vidi, tajā skaitā pilnveidosim
vispārējās sociālās aizsardzības garantijas radošajās profesijās
individuāli nodarbinātajiem.
131. Veiksim pētījumu kultūras jomā, lai izvērtētu strādājošo konkurētspēju.
132. Veiksim pasākumus profesionālās kultūrizglītības kvalitātes
celšanai, tajā skaitā pilnveidosim finansēšanas kārtību profesionālās
ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu īstenošanai,
izstrādājot kvalitātes kritērijus, un sagatavosim Profesionālās
kultūrizglītības kompetenču centru izveides koncepciju.
133. Izstrādāsim programmu Latvijas Republikas simtgadei un uzsāksim
tās īstenošanu, tajā skaitā uzsāksim Latvijas Nacionālās enciklopēdijas
izveides darbus.
134. Veicināsim radošā potenciāla un kultūrā balstīto inovāciju
pārnesi uzņēmējdarbībā, stiprināsim kultūras, mākslas, izglītības,
zinātnes un uzņēmējdarbības sektora sadarbību. Aktivizēsim sabiedrības
izglītošanu par radošo industriju jautājumiem, kā arī sekmēsim radošo
industriju eksportspēju.
135. Aktivizēsim kultūras un izglītības procesu mijiedarbi nacionālo
kultūras vērtību apziņas stiprināšanai, nācijas pašcieņas celšanai un
saliedētībai uz kopīgu vērtību pamata, tajā skaitā radošiem paņēmieniem
popularizēsim Latvijas kultūras kanonu sabiedrībā, it īpaši jauniešu
vidū un ārvalstu latviešu kopienās.
136. Lai stiprinātu piederības sajūtu Latvijai, atbalstīsim mazākumtautību nevalstiskās organizācijas.
137. Izstrādāsim mediju politikas veidošanas institucionālo risinājumu.
138. Veicināsim Latvijas elektronisko mediju un drukātās preses
attīstību, radot labvēlīgus apstākļus to pastāvēšanai un konkurētspējai.
Sekmēsim sabalansētas mediju telpas attīstību, ko veido gan
sabiedriskie, gan komerciālie mediji, tajā skaitā reģionālie mediji.
Panāksim vienošanos par atbalsta pasākumiem sabiedriskajiem medijiem.
139. Stiprināsim nacionālu un eiropeisku informācijas telpu, veicinot
ES dalībvalstu sabiedrisko televīzijas programmu pieejamību.
VI. Latvija pasaulē
Ārpolitika
140. Konsekventi īstenosim valdības ārpolitikas pamatuzdevumu –
garantēt valsts drošību un stabilitāti, starptautiski veidot
priekšnoteikumus valsts ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju
labklājībai. Starptautiskajās organizācijās un divpusējās attiecībās ar
citām valstīm uzsvērsim Latvijas valsts tiesiskās pēctecības principu.
141. Izmantosim Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO kā ietvaru
šī pamatuzdevuma izpildei un nodrošināsim Latvijas interešu īstenošanu
divpusējo, reģionālo un globālo ārpolitikas izaicinājumu kontekstā.
142. Aizstāvot nacionālās intereses, atbalstīsim Eiropas Savienības
tālāku integrāciju un Eiropas Savienības politisko un ekonomisko
vienotību, vienotu Eiropas Savienības ārpolitiku un eirozonas
stabilitāti.
143. Noteiksim Latvijas ekonomiskās un enerģētiskās atkarības
mazināšanu par nozīmīgu Latvijas ārpolitikas prioritāti. Iestāsimies par
aktīvu ES sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, kā arī par
ciešākām attiecībām ar Centrālāzijas valstīm.
144. Atbalstīsim Eiropas Savienības paplašināšanos, iesaistot tajā jaunas valstis, kas atbilst pievienošanās kritērijiem.
145. Turpināsim ciešāku sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem
Eiropas Savienības ietvaros – Baltijas un Ziemeļvalstīm, Vāciju un
Poliju.
146. Stiprināsim stratēģisko partnerību ar ASV drošības politikas un ekonomikas jomā.
147. Aizstāvēsim plašāku Latvijas pārstāvību ANO svarīgākajās
struktūrās, kā arī turpināsim sarunas par Latvijas iestāšanos
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).
148. Veicināsim Latvijas interesēm atbilstošu Eiropas Savienības un
NATO sadarbību ar Krieviju. Turpināsim veidot attiecības ar Krieviju uz
abpusējas ieinteresētības, savstarpējas cieņas un Eiropas vērtību
pamatiem.
149. Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku.
150. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses tradicionālajās
partnervalstīs, kā arī aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumus jaunajos
eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās
izaugsmes līderiem.
151. Īstenosim Eiropas Savienības attīstības sadarbības mērķus,
fokusējoties uz Latvijas ārpolitikas prioritāšu reģioniem – Austrumu
partnerības un Centrālāzijas valstīm.
Aizsardzība
152. Konsekventi īstenosim valdības aizsardzības politikas
pamatuzdevumu – attīstīt profesionālus un efektīvus Nacionālos bruņotos
spēkus (NBS) atbilstoši NATO un Latvijas aizsardzības plānošanas
dokumentos noteiktajām prioritātēm. Turpināsim darbu, lai nodrošinātu
finansējumu aizsardzībai atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām.
153. Nodrošinot Latvijas aizsardzības ilgtspēju, turpināsim NBS
mehanizācijas projektu, kā arī uzsāksim darbu pie pretgaisa aizsardzības
un kiberaizsardzības sistēmu nodrošinājuma.
154. Stiprināsim NATO klātbūtni reģionā, īstenojot kopīgas militārās
mācības, kā arī attīstot NATO stratēģiskā komunikāciju centra (STRATCOM)
projektu Latvijā.
155. Atbalstīsim Latvijas līdzdalību NATO vadītajā starptautiskajā
drošības atbalsta operācijā Afganistānā, kā arī citās ANO, NATO un
Eiropas Savienības vadītajās starptautiskajās operācijās.
156. Turpināsim attīstīt Zemessardzi un veicināt jaunatnes patriotisko audzināšanu, paplašinot Jaunsardzes kustību.
157. Palielināsim Latvijas tautsaimniecības potenciāla izmantošanu NATO apgādēs.
158. Turpināsim nodrošināt NATO un ISAF misijas Afganistānā atbalstu
un veicināt kravu tranzītu Ziemeļu apgādes tīkla (NDN) ietvaros.
Atbalstīsim un veiksim pasākumus, kas nākotnē ļaus NDN pāraugt
komerciālā tīklā.
Latvijas tēls un saikne ar tautiešiem
159. Veicināsim Latvijas tēla starptautisko atpazīstamību: Latvija –
droša, ekoloģiski tīra, tautsaimniecības un politiskās reformas
veiksmīgi īstenojusi valsts; Latvija – starptautiskā tūrisma galamērķis;
Latvija – solidāra un jaunām idejām atvērta Eiropas Savienības valsts;
Latvija – uzticama Eiroatlantiskās sadarbības partnere. Ārējo ekonomisko
interešu koordinācijas padomes ietvaros izstrādāsim vienotas Latvijas
tēla vadlīnijas ārējo ekonomisko interešu īstenošanai.
160. Starpnozaru sadarbībā stiprināsim ārzemēs dzīvojošo tautiešu
saikni ar Latviju un latvisko identitāti, veicināsim viņu politisko un
pilsonisko līdzdalību un iesaisti Latvijas ekonomiskajā un kultūras
dzīvē, zinātnē un izglītībā, sekmēsim Latvijai piederīgo atgriešanos
dzimtenē. Šo mērķu sasniegšanā sadarbosimies ar tautiešiem ārzemēs un
diasporas organizācijām.
161. Nodrošināsim efektīvu Pilsonības likuma normu īstenošanu, kas
paredz iespēju tautiešiem saglabāt Latvijas un citas valsts pilsonību.
