“Latio”: Mežu cenas divos gados kāpušas par 74%

Mežu zemes cenas kopš 2020.gada vidēji kāpušas par 74%, pērn audzis arī pieprasījums pēc industriālā segmenta īpašumiem, teikts nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” jaunākajā komercplatību tirgus pārskatā.

Gada vidējās meža īpašumu cenas par hektāru pērn sasniegušas 3500-4000 eiro, bet 2020.gadā vidējās cenas bija 2000-2300 eiro par hektāru.

Mežu zemju un lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus segments pērn parādījis ievērojamu noturību ne tikai pret ģeopolitiskajām, bet arī pret kokmateriālu un finanšu tirgus svārstībām, teikts pārskatā. Ārvalstu investoru interese turpina pieaugt, un šobrīd tiek pirkti arī tādi īpašumi, kas klientu acīs iepriekš netika ņemti vērā kā iegādei atbilstoši varianti.

“Latio” norāda, ka svarīgs aspekts meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes segmentā ir operatīva un efektīva īpašumu vērtēšana – pircējam ir būtiski pēc iespējas ātrāk iegūt kvalitatīvu objekta izvērtējumu ar mērķi izvairīties no situācijas, kurā iegādātais īpašums neatbilst faktiskajam stāvoklim dabā. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot vairāksolīšanu – vienam īpašumam ir vairāki potenciālie pircēji, un, kādam solot vairāk, cena paaugstinās. Rezultātā īpašnieks objektu var pārdot ievērojami dārgāk nekā noteikts sākumcenā.

Vidējās pārdotās meža zemes platības pērn bija 10,6 hektāri Zemgalē, 10,5 hektāri Vidzemē, 8,9 hektāri Kurzemē, 8,3 hektāri Pierīgā un 7,2 hektāri Latgalē.

Līdztekus augstajam pieprasījumam ceļas īpašumu cenas. Neskatoties uz atsevišķiem darījumiem ar rekordaugstām summām, lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumu cenām pārsniedzot pat 12 000 eiro par hektāru, statistiski vidējās cenas lauksaimniecības zemēm pērn turējās dažu tūkstošu eiro robežās par hektāru.

Zemgalē vidējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena pērn bija 4472 eiro par hektāru, bet Kurzemē – 4295 eiro par hektāru. Zemgalē un Sēlijā fiksētas arī valstī augstākās vidējās nomas maksas, atkarībā no novada svārstoties robežās no 70 līdz 300 eiro par hektāru, savukārt viszemākā maksa bija vērojama Latgalē, kur viena hektāra noma izmaksāja no 70-150 eiro.

Lai gan 2022.gadā arvien palielinājās interese par biroju telpām, jauno platību piedāvājums auga mēreni, norāda “Latio”. Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, nomas cenas A klases biroju telpām vidēji bija 17-18 eiro par kvadrātmetru.

Ja pagājušajā pārskata periodā “Latio” novēroja pastiprinātu interesi tieši par nelielām biroju platībām, šobrīd ir stabila interese par dažāda tipa birojiem – gan nelieliem un kompaktiem, gan plašiem un ietilpīgiem. Liela daļa uzņēmēju, ņemot vērā hibrīdā darba režīma iespējas un augstos komunālos maksājumus, joprojām izvēlas samazināt biroju nomājamās platības.

Potenciālo klientu vidū nemainīgi aktuāls kritērijs ir stāvvietu pieejamība. Joprojām liela vērība tiek pievērsta energoefektivitātei – arvien biežāk interesenti kā būtisku aspektu norāda ne tikai platību fiksētās nomas maksas, bet arī kopējās izmaksas telpu uzturēšanai un apsildei.

Pēdējo trīs gadu laikā industriālo platību segments ir aktīvi paplašinājies, teikts pārskatā. Ņemot vērā patērētāju pieaugošo prasību pēc iespējām preces iegādāties attālināti, pieprasījums pēc noliktavām un loģistikas centriem nesamazinājās arī pēc pandēmijas beigām. Rezultātā ļoti organiski reaģēja arī nekustamā īpašuma tirgus: kopējās industriālo telpu platības paplašinājās, ātri piesaistot nomniekus kvalitatīvākajiem objektiem. 

Gan A, gan B klases noliktavām cenas nedaudz samazinājās – A klases noliktavas varēja iznomāt, sākot no 4,3 līdz pat sešiem eiro par kvadrātmetru, savukārt B klases no 3,5 līdz četriem eiro par kvadrātmetru.

“Latio” tirgus analītiķe Rūta Roze pārskatā skaidro, ka šobrīd industriālais sektors attīstās noteiktā virzienā. Tirgū parādās ļoti daudz brīvu platību zemākas klases objektos, kā arī vērojams liels pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem. Vietām pieprasījums pārsniedz piedāvājumu – jaunuzbūvētās noliktavas tiek rezervētas un “izķertas” ļoti ātri, jau būvniecības stadijā. 

Vērojot tirgu, būs redzams, vai aktīvā būvniecība inflācijas ietekmē sāks palēnināties, vai gluži otrādi – investori vēlēsies ieguldīt arvien jaunos projektos. Esošajā situācijā industriālo telpu ienesīgums, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu, ir pieaudzis, tomēr nav sasniedzis 2019.gada – pirmspandēmijas – līmeni, norāda Roze.

Patērētājiem arvien vairāk izmantojot attālinātās iepirkšanās priekšrocības, tirdzniecības sektors saskārās ar krasu ieņēmumu samazinājumu, informē “Latio”. Īpaši smagu finansiālu kritumu Covid-19 ierobežojumu iespaidā piedzīvoja daļa tās tirdzniecības vietas, kas atradās tālu no aktīvām, citkārt cilvēku piesātinātām lokācijām, piemēram, ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, kā rezultātā telpas tika atbrīvotas. Minimālās tūristu plūsmas un iedzīvotāju mainīto iepirkšanās paradumu dēļ liela daļa Vecrīgas veikalu skatlogu kļuva tukši, tirgotājiem nespējot segt kopējos izdevumus un vienlaicīgi – nopelnīt. 

Pārskatā teikts, ka šobrīd “tukšo vitrīnu” stāvokli veicina apjomīgās komunālās izmaksas, daudziem tirgotājiem pārvērtējot, vai tiešām ir nepieciešams nomas maksas ziņā dārgākais pirmais stāvs, vai tomēr komercdarbību var pārcelt uz augstāku stāvu.

Atsevišķās tirdzniecības vietās stabilu pieprasījumu palīdz uzturēt spēcīgi esošie nomnieki, piesaistot klientus ne tikai sev, bet arī apkārt esošajām telpām. Lēnāk, bet pakāpeniski aug pieprasījums arī pēc cilvēku plūsmas ziņā mazāk intensīvām vai nomaļus esošām lokācijām ar nelielu telpu platību – piemēram, centra mazākajās ielās, teikts “Latio” pārskatā.