Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM)
sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju
grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku, pēc valdības
sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Viņš stāstīja, ka Eiropas Ziemeļu reģionā aizvien vairāk nostiprinās
pozīcija, ka būtu jāatsakās no pulksteņu grozīšanas divas reizes gadā.
Tāpēc otrdien arī valdība apstiprināja pozīciju, ka turpmāk vairs
negrozītu pulksteņu rādītājus, bet paliktu pie vasaras laika.
Tajā pašā laikā valdība pieņēma pozīciju, ka Latvija neatbalstīs
praksi, kad atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis noteiks
atšķirīgu laiku. “Tam ir jābūt vienotam regulējumam visā ES, lai nebūtu
situācija, ka Somijā ir viens laiks, Igaunijā cits utt.,” skaidroja
ekonomikas ministrs.
Ašeradens gan nevarēja prognozēt, kad ES varētu lemt par atteikšanos
no laika maiņas, bet tas nenotikšot tik drīz. Ministrs prognozēja, ka
tas varētu būt tuvāko gadu jautājums. “Eiropas Komisija ar šo jautājumu
sāks strādāt šogad un, iespējams, nākamgad redzēsim piedāvājumu,” sacīja
ministrs.
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūrai LETA stāstīja, ka Latvija
atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas jeb
pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ, ja vasaras laiks ES vienoti tiks
noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiks nodrošināta
harmonizēta pieeja visā ES. “Šāds lēmums būtu optimāls ņemot vērā
Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika
ietekmi – ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās -, par ko liecina
arī EM apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un
uzņēmēju paustais viedoklis,” atzina ministrijā.
Vienlaikus Latvija neatbalsta, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā
atcelšana tiktu noteikta kā nacionālā līmeņa jautājums. EM ieskatā, tas
rada riskus, ka katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pāriešanai vai
nepāriešanai uz vasaras laiku un šāda pieeja radītu nelabvēlīgu vidi
loģistikas, sakaru, transporta un citu jomu uzņēmējiem, palielinot tiem
administratīvo slogu. Turklāt tas varētu radīt situāciju, ka Latvija ir
atšķirīgās laika joslās ar pārejām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī
palielināt laika starpību starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām
Latvijas sadarbības valstīm.
Latvija uzskata, ka pirms lēmumu pieņemšanas EK ir jāveic pilnvērtīgs
ietekmes izvērtējums par izmaksām kā arī citiem ietekmējošiem
aspektiem, kas var rasties mainot laika grozīšanas kārtību ES.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) informēja, ka tā ir
veikusi biedru aptauju par pāreju uz vasaras laiku, kurā viennozīmīgi ir
atbalsts viedoklim – pārtraukt tagadējo praksi, divas reizes gadā
grozot pulksteņa rādītājus.
“LDDK uzskata, ka ir jābūt vienotai harmonizētai pieejai visā Eiropas
Savienībā, nav pieļaujams, ka katra dalībvalsts varētu pieņemt lēmumu
par pāreju vai nepāreju uz vasaras laiku nacionālā līmenī, jo tas
negatīvi ietekmētu vienoto tirgu,” pauda konfederācijā.
Arī Latvijas Tirgotāju asociācija pievienojas LDDK viedoklim.
Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par
nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību
Eiropas Savienībā (ES), tāpēc Eiropas Komisija (EK) nolēma apzināt ES
valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek
pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.
Lai noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli un novērtētu
nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā, EK aicināja ikvienu
līdz šā gada 16.augustam piedalīties aptaujā.
Arī EM aicināja visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties aptaujā un
paust savu viedokli par spēkā esošo pulksteņa grozīšanas kārtību.
Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros
dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī,
pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu; savukārt vasaras
laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu
atpakaļ.
Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18.gadsimta beigās. Taču
regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika
ieviesta 20.gadsimta 60. un 70.gados. Līdzīga situācija izveidojās arī
Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981.gada 1.aprīli, pieskaņojoties
lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku.
No 1996.gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika
skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai
svētdienai. Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas
vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no
pārējām.
