Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām “Rail Baltica” zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta “Rail Baltica” zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē “Look at the Future of Mobility 2024” sacīja SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

“Savukārt 45% zemes vienību atsavināšana ir progresā, kur mēs redzam, ka līdz šā gada beigām tiks atsavināti 1033 zemesgabali,” sacīja Diļevs.

Viņš skaidroja, ka principā tās ir zemes vienības Dienvidu posmā, daļā no Rīgas loka, kā arī Ziemeļu virzienā – Limbažu, Salaspils un Ropažu novados.

Diļevs skaidroja, ka izskan viedokļi par to, ka zemju atsavināšana notiek lēni, tāpēc projekta ieviesēji rosina izmaiņas likumdošanā, kas varētu paātrināt šo procesu. “Protams, varbūt sabiedrībai tas nav patīkami, bet ir jāskatās projekta intereses, lai projektu ieviestu ātrāk. Līdz ar to ir jākāpina arī zemju atsavināšanas tempi,” piebilda Diļevs.

Viņš papildināja, ka Latvijā “Rail Baltica” projektēšanas darbi galvenajā līnijā ir gatavībā 110 kilometru posmā, lai tos nodotu būvniekam. “Katra būvatļauja ir individuāla, bet EDzL nodod tās būvniekam izskatīšanai. Tās būvatļaujas, kas ir saskaņotas ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, principā nozīmē, ka tur ir gatavība sākt būvdarbus,” skaidroja Diļevs.

Viņš informēja, ka patlaban ir saņemtas divas šādas būvatļaujas, pārējās ir iesniegtas inspekcijai, savukārt pēc tam būvnieks iesniedz izpildtāmi, laika grafiku un EDzL sniedz autorizāciju, lai sāktu praktiskos būvdarbus.

Viņš sacīja, ka praktiskie būvdarbi vispirms sāksies Iecavas būvmateriālu bāzē, papildinot, ka drīzumā būs informācija par publiskajiem pasākumiem, kas notiks Iecavā, un būs domāta arī iedzīvotājiem, lai varētu iepazīties ar būvdarbu tvērumu un laika grafiku.

“Fiziskos būvdarbus Iecavā mēs principā sāksim šogad. Tāpat EDzL runā ar būvnieku, kā uzsākt būvdarbus pamattrasē, jo patlaban ir izcirsts mežs, tāpat ir pasūtīti izciršanas darbi virzienā uz Lietuvas robežu. Visi priekšdarbi notiek,” atzīmēja Diļevs.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.