Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā februāri pieaudzis par 0,1
procentpunktu, sasniedzot 9,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati.
Tādējādi reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis ceturto mēnesi
pēc kārtas. Janvāra beigās tas bija 9,8% no ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju kopskaita, decembra beigās – 9,5%, bet novembra beigās –
9,3%.
Tomēr NVA eksperti prognozē, ka turpmākos mēnešus bezdarba līmenis
tikai samazināsies un 10% atzīmi noteikti nepārsniegs. Kā aģentūrai LETA
pastāstīja NVA speciāliste Iveta Kancēna, februāris bijis pēdējais
“kritiskais” mēnesis, kurā bija iespējams bezdarba pieaugums, ņemot vērā
darba tirgus sezonalitāti.
Arī NVA Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups uzsver, ka neliels
reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums, kas vērojams no pērnā gada
novembra, galvenokārt saistīts ar darba tirgus sezonalitāti. Lielā mērā
bezdarba pieaugumu ietekmējušas arī Latvijas mērogam nozīmīgu uzņēmumu
“Liepājas metalurgs” un “Ogres trikotāža D” finansiālas grūtības un tām
sekojošā darbinieku atlaišana.
Vidžups skaidro, ka ziemas mēnešos salīdzinoši liels bezdarbnieku
skaits ir nācis no būvniecības nozares, bet, pateicoties siltajai ziemai
un agram pavasarim, ir sagaidāms, ka nodarbinātība būvniecībā tuvākajā
laikā pieaugs.
Šā gada sākumā ir vērojams arī jauniešu bezdarbnieku skaita
pieaugums, kas varētu būt saistīts ar plaši izskanējušajiem “Jauniešu
garantijas” atbalsta pasākumiem, kas motivē jauniešus vērsties pie mums
pēc palīdzības, norāda NVA pārstāvis.
Nodarbinātībā vērojamas vēl vairākas pozitīvas tendences, piemēram,
ilgstošo bezdarbnieku īpatsvara samazināšanās, brīvo darba vietu un
darbā iekārtojušos cilvēku skaita palielināšanās, kā arī no jauna
reģistrēto bezdarbnieku skaita samazināšanās.
“Pavasarī, kad atsāksies sezonas darbi un darba tirgū atgriezīsies to
veicēji, mēs sagaidām arī pozitīvas izmaiņas bezdarba rādītājos,”
akcentē Vidžups.
NVA uzskaitē februāra beigās bija 97 736 bezdarbnieki. Zemākais
bezdarba līmenis tika reģistrēts Rīgas reģionā – 6,2%, bet augstākais
Latgalē – 19,5% un Kurzemē – 12,4%.
Valsts lielāko pilsētu vidū zemākais bezdarbs bija Rīgā – 5,7% un
Valmierā – 7,1%, bet augstākais Rēzeknē – 17,4% un Liepājā – 13,8%.
