No 6. līdz 22. februārim norisināsies Milānas un Kortīnas olimpiskās spēles, četrgades nozīmīgākajam sporta notikumam ziemas sporta veidos atgriežoties Itālijā pēc 20 gadu pārtraukuma. Olimpiādē startēs 68 Latvijas sportisti, kas būs visu laiku lielākā Latvijas delegācija Ziemas olimpiskajās spēlēs.
17 dienu laikā nepilni 3000 sportistu cīnīsies par 116 medaļu komplektiem. Lai gan galvenās olimpisko spēļu norises vietas būs Milāna un Kortīna d’Ampeco, atsevišķas sacensības uzņems arī Predaco, Tesero, Bormio, Livinjo un Antholcas un Anterselvas ieleja, bet noslēguma ceremonija paredzēta Veronā. Pirmo reizi Ziemas olimpiskajās spēlēs par olimpiskajiem čempioniem tiks kronēti arī sportisti slēpošanas alpīnismā.
Uz 2026. gada olimpisko spēļu uzņemšanu pretendēja arī Zviedrija, piedāvājot Stokholmas un Ores kandidatūru, un gadījumā, ja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) būtu lēmusi par labu Zviedrijas pilsētām, tad ledus renes sporta veidu sacensības tiktu uzticētas Siguldas ledus trasei. Tomēr balsojumā Itālijas pilsētas saņēma lielāku atbalstu, tiekot pie tiesībām rīkot Ziemas olimpiskās un paralimpiskās spēles.
Līdzīgi kā tas bija Parīzes olimpiskajās spēlēs 2024. gadā, arī Ziemas olimpiskajās spēlēs SOK nelika pārāk lielus šķēršļus agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalībai Olimpiādē, un abu valstu sportisti kā neitrālie atlēti varēs startēt individuālajos sporta veidos. Tā kā daļa no starptautiskajām sporta organizācijām saglabāja agresorvalstu sportistu diskvalifikācijas lielāko daļu sezonas, daudziem nemaz nebija iespēju kvalificēties, taču kopumā Olimpiādē startēs 20 neitrālie atlēti astoņos sporta veidos. Arī šajās olimpiskajās spēlēs neitrālie atlēti nevarēs piedalīties atklāšanas ceremonijā.
Tuvojoties olimpiskajām spēlēm, pēdējā pusgada laikā satraukumu radīja vairāku sacensību norišu vietu lēnā sagatavošana. Rudenī lielākās raizes sagādāja Kortīnas d’Ampeco ledus trases atjaunošana, taču jau sezonas sākumā tur tika aizvadītas gan kamaniņu sporta, gan skeletona un bobsleja sacensības. Savukārt īsi pirms Olimpiādes diskusijas vēl raisīja aizkavējusies galvenās hokeja arēnas “Palaitalia Santa Giulia” būvniecība. Hallē netika aizvadīts U-20 pasaules čempionāta pirmās divīzijas B grupas turnīrs, kas sākotnēji bija paredzēts kā testa sacensības, bet hallē pēc tam notika Itālijas čempionāta spēles. Par lēno arēnas būvniecību informēta bija arī Nacionālās hokeja līgas (NHL) vadība, kas pat piedraudēja ar savu hokejistu nelaišanu uz turnīru, tomēr par NHL spēlētāju dalību vairs šaubu nav.
Pirmo reizi kopš 2014. gada Olimpiādē arī NHL hokejisti
Iepriekšējās divās Ziemas olimpiskajās spēlēs hokeja turnīrs tika aizvadīts bez planētas spēcīgākās līgas NHL hokejistiem, taču pagājušā gada jūlijā NHL, NHL Spēlētāju asociācija, SOK un Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) panāca vienošanos par NHL spēlētāju dalību Olimpiādē, un 12 izlašu sastāvos atrodami vairāk nekā 100 hokejisti no NHL klubiem. Arī Latvijas izlase nav izņēmums, un Latvijas valstsvienības sastāvā iekļauti seši spēlētāji, kuri šosezon spēlējuši NHL klubos, – vārtsargi Elvis Merzļikins un Artūrs Šilovs, aizsargs Uvis Jānis Balinskis un uzbrucēji Zemgus Girgensons, Teodors Bļugers un Sandis Vilmanis.
Latvijas valstsvienības sastāvs tika nosaukts janvāra ievadā, taču jau neilgi pēc pilnā Latvijas izlases sastāva paziņošanas nācās veikt korekcijas. Vispirms savainojumā iedzīvojās Ēriks Mateiko, kuru sastāvā aizstāja Anrī Ravinskis, bet pēc nepilnas nedēļas pie potītes traumas tika arī NHL spēlējošais Rodrigo Ābols, un viņa vietu sastāvā ieņēma Rihards Bukarts. No sastāvā iekļautajiem spēlētājiem 13 hokejisti jau ir pārstāvējuši Latvijas valstsvienību Olimpiādē, bet 12 spēlētāji debitēs Ziemas olimpiskajās spēlēs.
Olimpisko spēļu hokeja turnīrā, kas sāksies 11. februārī, 12 izlases sadalītas trīs apakšgrupās, un latvieši C grupā cīnīsies ar ASV, Vāciju un Dāniju. A grupā spēkosies Kanāda, Čehija, Šveice un Francija, bet B grupā tiksies Somija, Zviedrija, Slovākija un Itālija. Par turnīra favorītēm uzskatāma Latvijas pretiniece apakšgrupā ASV, Kanāda, Zviedrija un Somija, no kurām pirmajām trijām sastāvā ir tikai NHL hokejisti, bet Somijas valstsvienības sastāvā iekļauts viens spēlētājs no Šveices spēcīgākās līgas.
Milānā arī daiļslidotāji un šorttrekisti
Bez Latvijas hokeja izlases Milānas arēnās startēs arī Latvijas daiļslidotāji un šorttrekisti. Daiļslidošanā savās trešajās olimpiskajās spēlēs startēs Deniss Vasiļjevs, bet debiju piedzīvos Fedirs Kuļišs. Savukārt šorttrekā savās otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas piedalīsies Roberts Krūzbergs un Reinis Bērziņš.
Janvārī aizvadītajā Eiropas daiļslidošanas čempionātā Vasiļjevs sasniedza savu sezonas labāko rezultātu gan izvēles programmā, gan kopvērtējumā, noslēdzot meistarsacīkstes devītajā pozīcijā. Tikmēr Ukrainā dzimušais Kuļišs Eiropas čempionātu noslēdza 15. pozīcijā, arī savus līdz šim sezonas labākos rezultātus sasniedzot meistarsacīkstēs. Latvijas daiļslidotāji izcīnīja ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm jau pagājušajā pavasarī pasaules čempionāta laikā.
Paredzams, ka Krūzbergs Milānā startēs 500, 1000 un 1500 metru distancēs, līdzīgi kā tas bija Pekinas olimpiskajās spēlēs 2022. gadā, bet Bērziņš sacentīsies tikai 1000 metros. Pekinas olimpiskajās spēlēs no Latvijas šorttrekistiem labāko rezultātu sasniedza Krūzbergs, kurš ieņēma devīto vietu 500 metru distancē. Šosezon Krūzbergs Pasaules tūres sacensībās nav kāpis uz goda pjedestāla, taču Eiropas čempionātā izcīnīja sudraba godalgu 1500 metru distancē. Arī Bērziņš savu labāko rezultātu šosezon sasniedza Eiropas meistarsacīkstēs, ierindojoties sestajā pozīcijā 500 metros.
Kalnu slēpošanā arī pasaules pirmā desmitnieka līmeņa sportisti
Kalnu slēpošanā Latviju pārstāvēs Dženifera Ģērmane un Liene Bondare, kurām starts paredzēts slalomā, kā arī Elvis Opmanis, kurš jau dienu pēc atklāšanas ceremonijas startēs nobraucienā. Sieviešu sacensības tiks aizvadītas Kortīnā d’Ampeco, bet vīrieši sacentīsies netālu no Bormio.
Šobrīd no Latvijas kalnu slēpotājiem pārliecinoši labākos rezultātus ir sasniegusi olimpisko spēļu debitante Ģērmane, kura šosezon atgriezās sacensību apritē pēc teju gadu ilga pārtraukuma savainojuma dēļ. Savās sezonas pirmajās sacensībās viņa palika uzreiz ārpus labāko divdesmitnieka, otrajās ierindojās 14. pozīcijā, nākamajās divās bija desmitā, bet janvāra sākumā izcīnīja septīto vietu, kas ir jauns rekords neatkarīgās Latvijas kalnu slēpošanā. Augstāk Pasaules kausa sacensībās PSRS laikā ir tikusi vienīgi sportistes mamma Ulla Ģērmane, vienu reizi izcīnot ceturto vietu. Tiesa, Ģērmanei sasniegt augstus rezultātus arī Olimpiādē varētu liegt janvāra vidū piedzīvotais kritiens, kurā viņa iedzīvojās ceļgala un potītes saišu savainojumos, taču nepilnas divas nedēļas līdz startam sportiste atzina, ka ar savainojumu ir izdevies tikt galā pietiekoši labi, lai būtu gatava stāties uz starta.
Arī Opmanis Olimpiādē startēs pirmo reizi, bet Bondarei šīs būs otrās olimpiskās spēles. 2022. gadā Pekinā Bondare slalomā pēc pirmā brauciena ieņēma 48. vietu un otrajā braucienā nefinišēja, paliekot bez rezultāta.
Medaļu pretendenti kamaniņbraucēji un pārmaiņu vējos esošie bobslejisti un skeletonisti
Ja neskaita Latvijas hokeja izlasi, tad visplašāk Latvija tiks pārstāvēta ledus renes sporta veidos – skeletonā, bobslejā un kamaniņu sportā. Sacensības tiks aizvadīts Kortīnas d’Ampeco atjaunotajā trasē, kas tika pabeigta vien īsi pirms sezonas sākuma, kad tajā tika uzņemtas pirmās Pasaules kausa sacensības.
Vīriešu vieniniekos Olimpiādē startēs Kristers Aparjods un Gints Bērziņš, sieviešu vieniniekos – Elīna Ieva Bota un Kendija Aparjode, vīriešu divnieku ekipāžās – Mārtiņš Bots/Roberts Plūme un Eduards Ševics-Mikeļševics/Lūkass Krasts, bet sieviešu divnieku sacensībās, kas olimpiskajās spēlēs tiks aizvadītas pirmo reizi, startēs Marta Robežniece/Kitija Bogdanova. Šosezon Pasaules kausa sacensībās vislabāk veicies vīriešu divnieku ekipāžām, kas uz goda pjedestāla kāpušas kopā trīs reizes, kamēr vieninieku sacensībās Bota un Aparjods pēdējās sacensībās pirms Olimpiādes teju ielauzās labāko trijniekā, ieņemot ceturto vietu. Latvijas kamaniņu sportisti startēs arī komandu stafetē, kurā izcīnīja bronzas godalgas arī pirms četriem gadiem, un šosezon latvieši Pasaules kausā komandu stafetē pa reizei izcīnīja otro un trešo vietu.
Pēc kamaniņu sportistiem Kortīnas d’Ampeco trasē sacentīsies skeletonisti Marta Andžāne un Emīls Indriksons, kurš šosezon debitēja Pasaules kausa sacensībās. Andžāne pērn Siguldā aizvadīja savas pirmās Pasaules kausa sacensības un šajā sezonā sacentās piecos no septiņiem posmiem, taču ne reizi nespēja iekļūt labāko divdesmitniekā. Tikmēr Indriksons šosezon Siguldā aizvadītajos Pasaules kausa posmos sasniedza savus labākos rezultātus, izcīnot divas reizes 12. vietu, un pirms Olimpiādes vēl startēja Eiropas kausa sacensībās. Pirmo reizi šajā gadsimtā olimpisko spēļu skeletonā nestartēs neviens no brāļiem Dukuriem, tiesa, Martins palīdz Lielbritānijas izlasei, kurā ir vairāki kandidāti uz zelta godalgām.[KP2.1]
Noslēgumā starti paredzēti arī bobslejā, un Latvijas pilotu Jēkaba Kalendas un Renāra Grantiņa ekipāžas startēs gan divnieku, gan četrinieku sacensībās. Šosezon Pasaules kausa sacensībās Kalenda labākos rezultātus sasniedza divniekos, pa reizei ieņemot septīto un astoto vietu, bet četrinieku sacensībās Kalendas ekipāža vienu reizi noslēdza labāko desmitnieku. Tikmēr Grantiņš, kurš sacentās arī Eiropas kausa posmos un janvāra beigās uzvarēja pasaules U-23 čempionātā gan divniekos, gan četriniekos, Pasaules kausa debijas sezonā vēl nespēja iekļūt pirmajā desmitniekā un labāko rezultātu sasniedza Vinterbergas trasē, ieņemot 11. vietu divnieku ekipāžu sacensībās. Sākot ar šo sezonu, Latvijas izlases trenera amatā ir Emīls Cipulis, kurš nomainījis Sandi Prūsi, kurš arī pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas nebūs olimpiskajās spēlēs. No 1992. līdz 2002. gadam viņš startēja kā sportists, bet no 2006. līdz 2022. gadam – kā treneris, tiesa, pirms 20 gadiem notikušajās olimpiskajās spēlēs vadot Itālijas izlasi.
Perspektīvu talantu pastiprinātais biatlons un distanču slēpošana
Itālijas ziemeļos startus aizvadīs arī biatlonisti un distanču slēpotāji. Biatlonisti sacentīsies Antholcā-Anterselvā, bet distanču slēpotājiem starti paredzēti Tesero ielejā.
Biatlonā Latviju pārstāvēs Baiba Bendika, Estere Volfa, Sanita Buliņa, Annija Keita Sabule, Andrejs Rastorgujevs, Renārs Birkentāls, Rihards Lozbers un Edgars Mise, un Latvijas biatlonisti varēs startēt ne tikai individuālajās disciplīnās, bet arī komandu stafetēs. Šosezon no Latvijas biatlonistiem labākos rezultātus izdevies sasniegt Rastorgujevam un Birkentālam, kuri pa reizei iekļuvuši labāko desmitniekā. Birkentāls ieņēma devīto vietu saīsinātajā individuālajā distancē, kamēr Rastorgujevs, kurš izlaida divus Pasaules kausa posmus, sezonas ievadā finišēja devītajā pozīcijā individuālajā distancē. Rastorgujevam un Bendikai šīs, iespējams, būs pēdējās olimpiskās spēles karjerā, taču uz papēžiem jau min jaunās paaudzes sportisti Birkentāls, Lozbers un Volfa, kura 20 gadu vecumā startēs jau savā otrajā Olimpiādē, jo pirms četriem gadiem Pekinā piedalījās distanču slēpošanā.
Distanču slēpošanā startēs septiņi Latvijas sportisti – Patrīcija Eiduka, Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja, Samanta Krampe, Raimo Vīgants, Lauris Kaparkalējs un Niks Saulītis. Latvijas vadošā distanču slēpotāja Eiduka, kura startēs savās trešajās olimpiskajās spēlēs, šosezon atgriežas sacensībās pēc daļēji izlaistas pagājušās sezonas, un pagaidām labāko rezultātu sasniedza janvāra sākumā, “Tour de Ski” pēdējā posmā finišējot 11. vietā. Pārējiem Latvijas distanču slēpotājiem padevušies pieticīgāki rezultāti.
