Latvijā elektroskrejriteņiem turpmāk būs nepieciešama OCTA

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas polise no šodienas būs nepieciešama arī elektroskrejriteņiem, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Prognozēts, ka elektroskrejriteņiem OCTA polise, līdzīgi kā patlaban mopēdiem, varētu izmaksāt no 24 līdz 50 eiro gadā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aģentūrai LETA norāda, ka dienu pirms stājas spēkā prasība par OCTA apdrošināšanu elektriskajiem skrejriteņiem, tā iegādāta vien 19,7% fiziskām personām piederošu transportlīdzekļu.

Latvijā ir reģistrēti kopumā 27 400 elektriskie skrejriteņi, un OCTA apdrošināšana iegādāta 14 147 no tiem, kas ir 51,6% no visiem reģistrētajiem.

Tostarp fiziskām personām reģistrēti 16 342 elektriskie skrejriteņi, bet juridiskām personām – 11 058. Līdz šim noslēgti OCTA apdrošināšanas līgumi par 3217 fiziskām personām piederošiem elektriskajiem skrejriteņiem, tātad 19,7%. Savukārt juridiskas personas šobrīd noslēgušas OCTA apdrošināšanas līgumus par 10 930 elektriskajiem skrejriteņiem jeb 98,8%.

Ministrijā norāda, ka arī pērn stājās spēkā stingrākas prasības elektroskrejriteņu lietošanā. Tostarp elektroskrejriteņu vadītājiem vecumā līdz 17 gadiem, braucot ar šo mikromobilitātes rīku, obligāti ir jālieto aizsargķivere un sliktas redzamības vai intensīvas satiksmes apstākļos vēlams apģērbs ar gaismu atstarojošiem elementiem, piemēram, atstarojoša veste.

Tāpat, lai mazinātu iespējamos riskus, elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību un nepārsniedz maksimālo atļauto ātrumu – 25 kilometrus stundā (km/h). Braukšana atļauta pa brauktuvi tikai vietās, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h. Braucot pa ietvi ir jābrauc lēnāk, atbilstoši cilvēku plūsmai, dodot priekšroku gājējiem.

Ministrijā atgādina, ka elektroskrejriteņu reģistrācija ir obligāta, un to veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tādējādi ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem piedalīties ceļu satiksmē ir aizliegts. Elektroskrejriteņu obligāta reģistrācija attiecas arī uz pašizgatavotiem vai pārbūvētiem elektroskrejriteņiem.

Vienlaikus ir stājusies spēkā arī jauna kārtība attiecībā uz elektroskrejriteņu piespiedu pārvietošanu, ja tie traucē citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Jaunā kārtība paredz, ka evakuēt var arī nepareizi novietotus un satiksmi traucējošus velosipēdus, elektroskrejriteņus un velorikšas.

SM aicina brīvprātīgi reģistrēt velosipēdus, jo velosipēdu pārvietos uz speciālo stāvvietu, ja to atzīs par ilgstoši atstātu uz ceļa. Par ilgstoši atstātu uz ceļa to atzīs tikai tad, ja tas atradīsies vietā, kurā tas traucē pārvietoties citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ilgāk par astoņām stundām kopš brīža, kad velosipēdam, kam nav iespējams noskaidrot piederību, būs piestiprināta brīdinājuma uzlīme.

Tāpat, ja velosipēds atrodas vietā, kurā tas netraucē ceļu satiksmei, bet netiek izmantots vismaz 45 diennaktis, kopš tam pielīmēta brīdinājuma uzlīme, tas tiek atzīts par ilgstoši atstātu uz ceļa. Tādi paši noteikumi attiecināti arī uz elektroskrejriteņiem un velorikšām, uzsver ministrijā.

LETA jau ziņoja, ka Saeima pērn novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz noteikt, ka OCTA būs nepieciešama arī elektroskrejriteņiem.

Apdrošināšana skrejriteņiem rosināta, jo arī ar tiem izraisītajos negadījumos personām radītie zaudējumi var būt salīdzinoši smagi.