Latvijā novecojušas ūdenssaimniecības infrastruktūras atjaunošanai nepieciešams miljards eiro

 Latvijā novecojušas ūdenssaimniecības infrastruktūras atjaunošanai nepieciešams miljards eiro, piektdien konferencē “Latvijas ūdeņu ilgtspēja un kā to panākt?” uzsvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos pienākumu izpildītāja, Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Viņa atzina, ka Latvijas ūdenssaimniecības pakalpojumu nozares lielākais izaicinājums ir novecojusi infrastruktūra, jo īpaši mazajās apdzīvotajās vietās.

Nākamajos 20 gados, lai ieviestu jaunās Eiropas Savienības (ES) prasības notekūdeņu attīrīšanai, kā arī nepasliktinātu esošo situāciju būs nepieciešams viens miljards eiro. Līdz 2045.gadam jaunās un stingrākās prasības pakāpeniski būs jāievieš aptuveni 20 lielākajās Latvijas pilsētās.

Vesere skaidroja, ka līdz 2035.gadam būs jānodrošina, ka aptuveni 130 apdzīvotajās vietās sadzīves notekūdeņu tiek savākti centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Pašlaik 16 no šiem ciemiem vispār nav centralizētās kanalizācijas sistēmas.

Aptuveni 20 lielāko pilsētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām būs jānodrošina energoneitralitāte, lietus ūdeņu apsaimniekošana un jāievieš paplašināts monitorings. Vesere atzina, ka Latvijai joprojām nesekmējas ar lietus ūdeņu apsaimniekošanu.

Vesere norādīja, ka Latvijā labā ekoloģiskā stāvoklī ir tikai 35% virszemes ūdensobjektu, labā ķīmiskā stāvoklī ir 86% pazemes ūdensobjektu. Visā ES noteikts mērķis, ka līdz 2030.gadam vismaz 25 000 kilometru upju atkal vajadzētu padarīt brīvi plūstošas. Latvijā upju brīvo tecējumu patlaban kavē vairāk nekā 1500 šķēršļu, piemēram, aizsprosti, dambji, caurtekas un citas būves.

Kā nozīmīgu aspektu Latvijai Vesere atzina plūdu riska pārvaldības sistēmas izveidi. Lai arī Latvijā plūdi nenotiek katru gadu, taču, piemēram, pērn Jēkabpilī plūdi radīja ievērojamus zaudējumus infrastruktūrai, iedzīvotāju mājokļiem, pauda VARAM pārstāve. Viņa atgādināja, ka plūdu riska sākotnējā novērtējumā par nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām noteiktas 32 vietas. Pērn ir iesākta ES līdzfinansētā pretplūdu projekta īstenošana Jēkabpilī, kā arī šī gada sākumā projektu priekšatlases rezultātos apstiprinātas 12 projektu idejas 11 pašvaldībās.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), aptaujājot pašvaldības, ir sācis plūdu riska sākotnējā novērtējuma atjaunināšanu.

Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena uzsvēra, ka ES izvirzīto mērķu sasniegšanas rezultātā Latvijas iedzīvotāji iegūtu pieejamu un tīru ūdeni, uzlabotos bioloģiskā daudzveidība. Ieguvēji būtu arī lauksaimniecības nozare, zvejniecība, tūrisms.

Jentgena uzsvēra, ka katrs eiro, kas tiek ieguldīts dabas atjaunošanā atgriež astoņus eiro ekonomikā.

Konferenci “Latvijas ūdeņu ilgtspēja un kā to panākt?” organizē Saeima sadarbībā ar Pasaules dabas fondu, lai iepazīstinātu politiķus ar problēmām, kas saistītas ar ūdens kvalitāti un resursiem, kā arī plānotu konkrētus pasākumus šo problēmu risināšanai.

Pieaicinātie vides un ūdens eksperti sniedz pārskatu par pašreizējo situāciju iekšzemes ūdeņos un jūras teritorijā, identificējot galvenās problēmas un meklējot iespējamos risinājumus.