Latvijā palielinās zādzību skaits veikalos

Kopš kovida ierobežojumu atcelšanas palielinājies tā dēvēto mazo zādzību skaits. Arī lielveikali atzīst: zādzību skaits nebūtiski, tomēr ir pieaudzis. Gan policija, gan pārdevēji atzīst – tas nav tāpēc, ka cilvēki sākuši zagt, jo nonākuši izmisumā un trūkst naudas. Iemesli meklējami citur, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.

2019. gadā reģistrētas 10 594 zādzības. 2020. gadā aptuveni tikpat, bet 2021.gadā kovida ierobežojumu ietekmē jau būtisks kritums – vien virs 6000. 2022. gadā kopš kovida ierobežojumu atcelšanas jau gandrīz 8000 šādi noziegumi.

“Pērn reģistrēts par 1508 jeb par 23,6% šādu noziedzīgu nodarījumu vairāk nekā 2021. gadā. Šis pieaugums jeb noziedzīgo nodarījumu atgriešanās iepriekšējā līmenī galvenokārt ir saistīta ar kovida ierobežojumu atcelšanu 2022. gada sākumā,” intervijā Zemgales reģionālajai televīzijai sacīja Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.

Pētot situāciju tieši Latvijas lielākajos veikalu tīklos, secināms, ka zādzību kopskaits tajos ir pieaudzis.

“Identificēto, atklāto zādzību skaits veikalos diemžēl ir pieaudzis. Vidēji tas ir aptuveni par 15%,” teica SIA “Elvi Latvija” pārstāve Vineta Grigane-Drande.

“Ja skatāmies pret gadu iepriekš, kad bija vēl kovida ierobežojumi, kad tiešām bija tāds zādzību samazinājums, tad pret to gadu zādzības ir palielinājušās šogad gada sākumā,” atzina SIA “Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagātā.

“Sīkas zādzības veikalos ir ikdienas problēma. Piemēram, ziemā to skaits parasti palielinās, jo garnadžiem palīdz lielie mēteļi, daudzās kabatas un somas, kurās veikli paslēpt nozagto produktu,” norādīja SIA “Lidl Latvija” sabiedrisko attiecību nodaļā.

“Rimi” un “Lidl” tīklos zādzību skaita pieaugums ir nenozīmīgs, bet lielāks skaits vērojams veikalu “Top” tīklā.

“Pēdējā gada laikā ir vērojams zādzību pieaugums. Līdz rudenim bija 30% robežās, no rudens vērojam krietni lielāku pieaugumu un tas sasniedz jau 50%, neskatoties uz to, ka klientiem piedāvājam dažādas akcijas un pat fiksētas cenas,” atzina veikalu tīkla “Top” sabiedrisko attiecību nodaļā.

Gan policijā, gan arī veikalu pārstāvji sacīja – ekonomiskie apstākļi šobrīd tomēr nav noteicošais zādzību iemesls. Cilvēki, kuri nonākuši finanšu grūtībās, izvēlēsies nevis zagt, bet savilkt ciešāk jostas.  

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Pieaug statistiski profesionālo garnadžu daudzums. Tie ir cilvēki, ko arī mēs esam identificējuši un par kuriem vēlāk, sazinoties ar Valsts policiju, uzzinām, ka šie ir cilvēki, kas preces zog, lai tās pēc tam realizētu melnajā tirgū,” sacīja “Elvi Latvija” pārstāve.

Zagto lietu tops, kas parasti nonāk garnadžu rokās, pamatā ir nemainīgs – kafija, alkohols, ikri, cietais siers, kā arī skaistumkopšanas un higiēnas līdzekļi.

“Un arī šīs summas un preces, kuras šie zagļi veikalos cenšās nozagt, šīs summas ar katru reizi pieaug, piemēram, mums nesens gadījums, kur kāds no zagļiem “sakrājis preces”, teiksim tā, vārds “sakrājis” te nebūs īstais, – 1600 eiro vērtībā. Un šie gadījumi tiek nodoti Valsts policijas rokās tālākai izmeklēšanai,” teica SIA “Rimi Latvija” pārstāve Inga Bite.

Kā norādīja policijā un arī lielveikalu tīklos, šobrīd zagļiem ir lielākas iespējas nozagto preci pārdot par zemāku cenu. Tas arī ir galvenais zādzību skaita pieauguma iemesls – šajos ekonomiskajos apstākļos atradīsies cilvēki, kuri būs gatavi šādu preci pirkt, pat zinot, ka tā iegādāta negodīgā ceļā. 

Foto: Publicitātes