Latvijā par neredzamiem var uzskatīt ap 369 000 iedzīvotāju

Izrādās, pat mūsdienu attīstītās zinātnes un tehnoloģijas nespēj nodrošināt to, ka valsts atbalstu saņem visi, kam tas pienāktos. Proti, vairākas sociālas grupas oficiālajā statistikā parādās minimāli vai pat nemaz netiek atspoguļotas. Šo problēmu izgaismo nesen Baltijas mērogā veikts unikāls pētījums „Atklājot Neredzamos: Ko oficiālā statistika nestāsta par iedzīvotājiem un viņu problēmām”.

Jūnija sākumā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas (RISEBA) pētnieki prezentēja pētījuma datus par “Neredzamajiem – iedzīvotājiem”, kuri savu ienākumu vai dzīves stila dēļ ir sociāli un ekonomiski atstumti vai ierobežoti. Pētījums tika veikts visās Baltijas valstīs, secinot, ka Latvija par “Neredzamajiem” var uzskatīt ap 369 tūkst. iedzīvotāju (27.6%), Igaunijā 178 tūkst. (18.9%), Lietuvā – 410 tūkst. (20%). Tālākais mērķis ir rosināt publisku diskusiju, iesaistot gan pētniekus un nevalstiskās organizācijas, gan par sociālo politiku atbildīgās valsts institūcijas visās trijās Baltijas valstīs.

Risku kļūt par Neredzamu rada dažādi faktori

Latvijā ir augsts “Neredzamo” skaits un īpatsvars, kas rada augstu sociālo spriedzi un potenciālu risku budžetam, tas ir būtiski lielāks salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm. Kopīgi „neredzamības” faktori ir zemi ienākumi, zema finanšu pratība un mūsdienu prasībām neatbilstoša izglītība.

Kā stāsta augstskolas RISEBA zinātņu prorektors, asociētais profesors, ekonomikas zinātņu doktors Valters Kaže, pētniecības projekta „Neredzamie” galvenais mērķis – identificēt un raksturot sociālās grupas, kas savas specifikas dēļ grūti identificējamas vai nemaz neuzrādās oficiālajā statistikā, bet kurām ir dažādu cēloņu radīti izaicinājumi integrēties sabiedrībā un nodrošināt sev ikdienas dzīvei nepieciešamo. To nosaka fakts, ka viņi bieži nesaņem sociālo atbalstu no valsts vai pašvaldībām, jo dažādu specifisku iemeslu dēļ tam nekvalificējas.

Valters Kaže min piemēru: „Eksistē cilvēki, kuriem nereti ir salīdzinoši zemi ienākumi, bet viņi nesaņem mazturīgajiem paredzēto atbalstu. Piemēram, viņiem pieder neliels īpašums, varbūt viņi nesen ir pārdevuši mežu un saņēmuši vienreizēju neliela apjoma finansiālu ieguvumu vai arī ikdienas ienākumi nedaudz pārsniedz noteikto robežu, lai varētu pretendēt uz mazturīgā statusu. Iespējami ļoti daudzi un dažādi scenāriji, kuru dēļ šie cilvēki tiek atstumti. Daļa no šiem cilvēkiem dažādu apsvērumu dēļ nestrādā pilnas slodzes darbu, daļa darbu veic “ēnu ekonomikas” ietvaros. Citiem izaicinājumi ir saistīti ar sen iegūtu un mūsdienu darba tirgus pieprasījumam maz atbilstošu izglītību. Savukārt, citu dzīvē ielauzušās negaidītas pārmaiņas, kas nes līdzi sarežģījumus – piemēram, kļūstot par ģimenes vienīgo apgādnieku. Statistikā šo dažādo demogrāfisko un dzīves stila faktoru kombinācijas nav viegli ieraudzīt, bet tieši to sakritība ir iemesls nopietniem izaicinājumiem mūsu iedzīvotāju ikdienā.”

Realizētais pētījums parāda lietas īstajā gaismā

Kā norāda projekta vadošie pētnieki Valters Kaže un Gatis Bolinskis, šī projekta unikalitāte ir tā, ka pētījuma ietvaros pētnieki izvēlējās iet netradicionālu ceļu, izstrādājot inovatīvu metodiku, kas vienā ietvarā apvieno iedzīvotāju ikdienas problēmu, finanšu pratības un finanšu uzvedības izpēti, kā arī specifiskus prasmju pašnovērtējuma un indivīdu sociālo vērtību testus. Ar to palīdzību veiktas vienlaicīgas plašas nacionāli reprezentatīvas iedzīvotāju aptaujas visās trijās Baltijas valstīs, lai nodrošinātu datu salīdzināmību arī starpvalstu līmenī, kā arī uz to pamata sniegtu ieteikumus sociālo politiku jomā. V.Kaže norāda: „Šādi veidoti pētījuma instrumenti deva mums iespēju runāt ar cilvēkiem ne tikai par to, kādi ir viņu faktiskie ienākumi un tēriņi, bet arī to izcelsmes avotiem un lēmumu pieņemšanas motivāciju, kā arī par viņu izglītību un dzīves stilu. Izmantojām vērtību mērīšanu ar šobrīd arvien lielāku atzinību starptautiski iegūstošās sociālās tehnoloģijas „Motival” palīdzību, kas ļāva izprast iedzīvotāju motivāciju un izveidot līdz šim mazāk apjaustu sociālo grupu psihogrāfiskos portretus, kā arī apzināt sakarību starp viņu uzvedību, lēmumiem un dzīves apstākļiem.”

Svarīgi apzināt situāciju un parūpēties par tās uzlabošanu

Oficiālā statistikā šādu pazīmju kombinācija nav saskatāma. Tādējādi arī dažādas sociālās programmas netiek radītas specifiskām sociālajām grupām, kas aprakstāmas tikai ar vairāku demogrāfijas un psihogrāfijas faktoru kombināciju. Pētniekiem izdevies atklāt dažādas atšķirības vairāku sociālo grupu iekšienē, kā arī identificēt jaunas, līdz šim neievērotas grupas.

Piemēram, viena no tādām būtu cilvēki ar vidēji zemiem ienākumiem, kuri savulaik ieguvuši vidējo vai profesionālo izglītību, bet pēc tam vismaz desmit gadus savu izglītības līmeni vai kvalifikāciju nav paaugstinājuši. Tā rezultātā viņi arvien vairāk saskaras ar ikdienas dzīves izaicinājumiem, taču tos atrisināt nespēj, jo to ienākumi ir augstāki par mazturīgo grupu, bet nepietiekami pat tam, lai saņemtu ne vien banku, bet pat nebanku aizdevēju finansējumu vajadzības brīdī. Taču izglītības faktors un iemesli, kāpēc indivīds nav to ieguvis atkal, nav statistikā redzami. Līdzīga zemas vai darba tirgū nepieprasītas izglītības pazīme raksturīga arī citām grupām, kā sociālās aprūpes darbiniekiem, daļai bezdarbnieku un darba nespējīgo. Šie līdzīgie to situācijas cēloņi raksturo kopēju izglītības neatbilstību mūsdienu prasībām un nosacīti vieno šos iedzīvotājus grupā „Aizkavējušies”.

Viens no galvenajiem mehānismiem situācijas uzlabošanai būtu šo grupu finanšu un ekonomiska iekļaušana. Ja šie cilvēki no ekonomiskās dzīves tiek izstumti, viņiem zūd iespējas izdarīt labu izvēli, līdz ar to vairojas risks pieņemt sliktus lēmumus. Pētījuma autoru tālākais mērķis ir rosināt publisku diskusiju par sabiedrības Neredzamajām sociālajām grupām, iesaistot gan pētniekus un nevalstiskās organizācijas, gan par sociālo politiku atbildīgās valsts institūcijas visās trijās Baltijas valstīs. Galvenais uzdevums būtu meklēt risinājumus un sniegt priekšlikumus, kā valsts līmenī veidot mērķtiecīgu un saprātīgu atbalsta politiku, jo tai jābūt balstītai ne tikai oficiālajā statistikā, bet padziļinātā izpratnē par reālajām neredzamo vajadzībām un dzīves stilu.

Foto: TV3

Teksts: Ilona Noriete