Pēdējās divas nedēļas – kopš 6.februāra – Latvijā vidējā gaisa
temperatūra bijusi par 4 līdz 8 grādiem siltāka nekā parasti, portālu informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā
(LVĢMC).
LVĢMC Hidroģeoloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa
pastāstīja, ka februāra siltuma rekordi gan vēl nav krituši. Pagājušā
diennaktī siltuma rekords reģistrēts tikai vienā novērojumu stacijā,
Zīlānos, kur gaisa temperatūra sasniegusi plus 4,4 grādus. Iepriekšējos
gados bijis gadījums, kad 18.februārī gaiss šajā novērojumu stacijā
sasilis līdz 4,3 grādiem.
Savukārt Jelgavā pagājušā diennaktī gaisa temperatūra sasniegusi plus
7 grādus, tomēr arī šis nav 18.februāra siltuma rekords un iepriekšējos
gados novērojumu stacijās fiksētas arī siltākas dienas.
Sniega sega patlaban visā Latvijas teritorijā ir nokususi – šorīt 4
centimetri sniega reģistrēti vienīgi Alūksnes novērojumu stacijā.
Vidzemē un Latgalē šonakt uzsnidzis viens centimetrs slapja sniega,
tomēr lietus to atkal nokausējis.
Krūmiņa norādīja, ka meteoroloģiskā ziema šogad būs bijusi ļoti īsa –
stabils sals iestājies janvāra otrajā dekādē un noturējies tikai līdz
6.februārim.
Tuvākajās divās trīs nedēļās noturīgs aukstums, visticamāk, nav
gaidāms, taču sinoptiķi atzīst, ka ziemas atgriešanās nav izslēdzama.
“Ir bijuši gadījumi, kad pēc siltuma perioda pavasarī notiek ziemas
atgriešanās. Pastāv varbūtība, ka ziema varētu uz laiku atgriezties,
taču tā nebūs ilgstoša un noturīga,” norādīja Krūmiņa.
LVĢMC vadošā hidroloģe Līga Klints aģentūrai LETA pastāstīja, ka
siltā laika dēļ ūdens līmenis upēs ir nedaudz paaugstinājies, vērojama
ledus segas samazināšanās un dažviet veidojas izskalojumi. Nokrišņu dēļ
uz ūdenstilpju ledus segas izveidojusies arī ūdens kārta.
Saskaņā ar hidrologu prognozēm, par spīti siltajam laikam, ledus
iešana drīzumā nav gaidāma. Klints norādīja – kaut arī pavasarī, atkušņa
laikā, ūdens noteikti būs mazāk, jo sniega sega jau ir izkususi, plūdu
iespējamību izslēgt nevar, jo janvāra nogalē, iestājoties stipram
kailsalam, uz ūdenstilpēm strauji izveidojusies bieza ledus sega. Ledus
biezuma dēļ pastāv iespēja, ka upju šaurākajās vietās veidosies ledus
sastrēgumi, kas varētu izraisīt tuvējo teritoriju applūšanu.
