Ļoti lēnām, bet kopējā sabiedrības attieksme pret pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un arī finansiālo stāvokli ģimenē uzlabojas, žurnālistiem ceturtdien pavēstīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Gan attiecībā uz situācijas valstī vērtējumu, gan iespējām atrast darbu indekss pēdējos mēnešos ir pieaudzis par dažiem procentpunktiem. Pasliktinājies patlaban nav neviens rādītājs, bet Kaktiņš uzsvēra, ka progress pagaidām ir ļoti lēns. Lūgti novērtēt attīstību situācijai Latvijā, kopumā vasaras sākumā tikai 14% iedzīvotāju atzinuši, ka, viņuprāt, attīstības virziens ir pareizs. Tas gan ir par diviem procentiem vairāk nekā pirms mēneša un teju divkārt labāk nekā gada sākumā. Vērtējot šo iedzīvotāju skatījumu uz situāciju valstī, viskritiskākais brīdis ir bijis 2009.gada februārī, kad tikai 3% cilvēku varējuši piekrist, ka attīstības virziens ir pareizs. Turpretī 2008.gada pavasarī šāds noskaņojums bijis pat piektdaļai sabiedrības. Pēdējā pusgada laikā arī samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri ir pārliecināti, ka situācija valstī attīstās nepareizā virzienā, – ja gada sākumā tādu bija 78-80%, tad jūnijā tā atbildējuši salīdzinoši vairs tikai 67% respondentu. Vienlaikus atkal pieaudzis jeb atgriezies 2008.gada līmenī to cilvēku skaits, kuri nevar īsti pateikt savu attieksmi šajā jautājumā, – tādu patlaban ir teju piektdaļa. Līdz ar to, visus šos rādītājus saliekot vienā indeksā, kopējās situācijas attīstības vērtējums sabiedrībā pusgada laikā ir uzlabojies pat par 17 punktiem – ja janvārī šis indekss bija -70, tad jūnijā jau salīdzinoši vairs tikai -53. Runājot par iespējām patlaban atrast darbu, iedzīvotāju noskaņojums ir vēl krietni sliktāks, tomēr arī šajā jomā, pēc Kaktiņa teiktā, ir ļoti lēns progress un pesimisms ļoti lēni samazinoties. Tādu cilvēku skaits, kuri uzskata, ka attiecīgajā aptaujas brīdī iespējas atrast darbu ir ļoti labas vai drīzāk labas, nu jau teju pusotru gadu svārstās 1% apmērā no visiem respondentiem. Uzlabojums saskatāms tajā, ka palielinājies to cilvēku skaits, kas šo situāciju novērtējuši kā viduvēju vai drīzāk sliktu, bet sarucis to respondentu skaits, kuriem liekas, ka ir ļoti slikti. Līdz ar to arī darba izredžu vērtējuma indekss pavasara mēnešos pa vienam vai diviem procentiem ir pieaudzis. Ļoti līdzīga situācija ir arī attiecībā uz pašreizējā Latvijas ekonomiskā stāvokļa novērtējumu – visai stabils ir tas nelielais cilvēku loks jeb aptuveni 1% sabiedrības, kas uzskata, ka stāvoklis ir labs vai drīzāk labs, bet vienlaikus mīkstinās arī pārējo negatīvi noskaņoto iedzīvotāju vērtējums, nedaudz retāk izvēloties atbildi ļoti slikts. Līdz ar to arī šis rādītājs pēdējā pusgada laikā par vienam indeksa punktam ir tikai pieaudzis. Nedaudz optimistiskāki iedzīvotāji ir, ja vaicā par to, vai, viņuprāt, Latvijas ekonomiskā situācija patlaban kopumā uzlabojas, – šim apgalvojumam piekrituši 9% respondentu, kas atkal ir mazliet vairāk nekā iepriekš un labākais radītājs kopš 2008.gada pavasara. Lai arī pēdējā mēnesī salīdzinoši nedaudz samazinājies, tomēr kopumā iedzīvotāju skatījums kļūst vēl divreiz optimistiskāks, ja vaicā par prognozēm Latvijas ekonomiskajam stāvoklim pēc 12 mēnešiem, – vairāk nekā piektā daļa respondentu pauž pārliecību, ka pēc gada situācija būs nedaudz vai pat būtiski uzlabojusies. Salīdzinājumā ar valsts ekonomiskā stāvokļa vērtējumu iedzīvotāji ir vairākkārt pozitīvāk noskaņoti par savu materiālo labklājību – ja aktuālo situāciju valstī pozitīvi novērtēja tikai 1% aptaujāto, tad ģimenes materiālo stāvokli kā ļoti labu vai drīzāk labu atzinuši pat 5% respondentu. Tas gan pēdējā pusgada laikā viena procenta robežās ir visai stabils rādītājs, turklāt jūnijā nedaudz pieaudzis to cilvēku skaits, kas ģimenes materiālo stāvokli novērtējuši kā drīzāk sliktu. Līdz ar to no visiem noskaņojuma rādītājiem šis indekss ir vienīgais, kurš par vienu punktu šajā mēnesī pat krities. Neliels uzlabojums vērojams arī pie valdības darba novērtējuma – jau kopš septembra ik mēnesi par vienu procentu palielinās to cilvēku skaits, kuri ir pilnībā vai drīzāk apmierināti ar valdības darbu. Turklāt pēdējā mēnesī par pāris procentiem arī samazinājies to respondentu loks, kuri ir drīzāk vai pilnībā ar to neapmierināti. Pētījuma rezultātus apkopojot vienā indeksā par visiem jautājumiem, var secināt, ka kopējā noskaņojuma indekss jūnijā ir pieaudzis par trim punktiem, bet pusgada laikā – par desmit punktiem. Ja gada sākumā šis indekss bija -49, tad vasaras sākumā tas jau bijis vairs tikai -39. Regulārais sabiedrības noskaņojuma pētījums “DnB NORD Latvijas barometrs” tika veikts jūnija pirmajā pusē, un tajā tradicionāli tiek noskaidrots iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz finansiālo stāvokli ģimenē un kopējo ekonomisko situāciju valstī, kā arī tās attīstības izredzēm. Aptauja norisinājās no 4. līdz 18.jūnijam, un tajā piedalījās 1022 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
