LETA
Aizdevumu procentu likmes turpinās kāpt, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Viņš atgādināja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien, 21.jūlijā, nolēma paaugstināt visas trīs galvenās procentu likmes, lai mazinātu inflāciju. “Tas tiek darīts ar mērķi, lai inflācijas sāpe būtu pēc iespējas īsāka, lai inflācija neiesakņotos,” skaidroja Kazāks.
Latvijas Bankas prezidents arī atzīmēja, ka tādējādi aizņemšanās kļūs dārgāka un tiks piebremzēta aktivitāte ekonomikā.
Vienlaikus Kazāks atzina, ka aizdevumu likmes šogad jau ir kāpušas straujāk, nekā tika palielinātas ECB galvenās likmes. “Procentu likmes, kuras cilvēki, uzņēmumi un arī valsts izmanto ikdienā, par kurām aizņemas, jau ir augušas krietni straujāk,” teica Latvijas Bankas prezidents, norādot, ka aizdevumu likmju kāpums bijis straujāks, jo finanšu tirgi reaģē apsteidzoši.
Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, trīs mēnešu EURIBOR, kas bieži tiek izmatota kā pamats kredītu cenošanai, 2022.gada sākumā bija apmēram mīnus 0,5%, bet tagad šī likme ir plus 0,2%.
“Tātad kāpums jau bijis un tuvākajā laikā turpināsies,” sacīja Kazāks, atzīmējot, ka šobrīd inflācija diemžēl saglabājas augsta un riski no inflācijas kļūst vēl lielāki, tāpēc procentu likmes turpinās augt.
Jau vēstīts, ka ECB padome nolēmusi no 27.jūlija paaugstināt visas trīs galvenās ECB procentu likmes par 0,5 procentpunktiem. Tostarp galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme turpmāk būs 0,5%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme palielināta līdz 0,75%, bet noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paaugstināta līdz 0%.
M. Kazāks atzīmēja, ka Latvijas ekonomika šobrīd vēl aug, taču rudens būs grūts un ap gadu miju ekonomikā varētu būt gaidāma sabremzēšanās.
“Ļoti iespējams, ka ap gadu miju Latvijas ekonomikā būs sabremzēšanās, varbūt, pat tehniska recesija, proti, no ceturkšņa uz ceturksni ekonomika nedaudz saruks, bet par ļoti dziļu krīzi pašreizējā brīdī runāt nudien nav pamata,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Tostarp viņš norādīja, ka augstās cenas rudenī spiedīs mājsaimniecības tērēt mazāk, kā arī eksportējošie uzņēmumi, visticamāk, sajutīs, ka pasaules ekonomika aug lēnāk.
Līdz ar to, pēc Kazāka teiktā, valdības mērķēts atbalsts būs ļoti nepieciešams.
Pēc Latvijas Bankas jaunākajām prognozēm, kas tika publiskotas jūnijā, 2022.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,9%, 2023.gadā – par 2,4%, bet 2024.gadā – par 4,2%.
Foto: Publicitātes foto
Reklāma