Latvijas biznesa eņģeļu tīkls: Latvijas pirmajam “vienradzim” drīzumā noteikti sekos nākamie

Latvijas pirmajam “vienradzim” jeb jaunuzņēmumam, kas sasniedzis miljarda eiro vērtību, “Printful” drīzumā noteikti sekos nākamie, prognozē Latvijas biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) izpilddirektore Kristīne Tarvida, skaidrojot, ka Latvija sāka veidot “startup”, investēt tajos un atbalstīt caur dažādām programmām vēlāk nekā igauņi, tādēļ mums arī šobrīd ir tikai viens “vienradzis”. Intervijā viņa vairāk stāsta par “startup” vides izaugsmi Latvijā, izaicinājumiem un problēmām, kas kavē attīstību un neveicina investoru interesi ieguldīt jaunos “startup” uzņēmumos.

Kas ir “Latvijas biznesa eņģeļu tīkls” (LatBAN), un ar ko jūs nodarbojaties?

Latvijas biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN) ir vienīgā biznesa eņģeļu organizācija Latvijā, kas apvieno privātos eņģeļinvestorus. LatBAN eksistē, lai palīdzētu biznesa eņģeļiem veikt investīcijas visā Baltijā. Lai tas izdotos, mēs palīdzam kļūt par gudriem biznesa eņģeļiem, piedāvājot apmācības, padomu un kopinvestīciju iespējas riska samazināšanai. Tāpat mēs palielinām investīciju atdeves potenciālu, strādājot ar “startup” atlasi gan caur inkubatoriem, gan pa tiešo, un veicam mentorēšanu, ceļam eņģeļu kvalifikāciju, veidojam sadarbības Latvijas un ārvalstu līmenī un radām kopinvestīciju iespējas.

Katru mēnesi, izņemot jūliju, pie mums notiek investīciju sesijas, kuru laikā daži spēcīgākie kandidāti no visas Baltijas var kāpt uz skatuves un prezentēt savu biznesu investoriem. Investori var darboties arī vieni paši, bet, kā tas ir jebkurā dzīves jomā, labāk sanāk, ja lietas dara kopā. Tādējādi mēs varam dalīties ar zināšanām, apmācīt jaunus investorus, dalīties ar resursiem, daudz efektīvāka ir tirgus potenciāla izpēte, kā arī, veidojot sindikātus, spējam palīdzēt samazināt riskus investīcijām un palielināt iespējas investēt biežāk. Mēs arī praktizējam starpvalstu sindikātus, investējot igauņu un lietuviešu “startup”, Igaunijas biznesa eņģeļu tīkls EstBAN un Lietuvas LitBAN ir mūsu tuvi kopienas un sadarbības draugi. LatBAN ir nevalstiskā organizācija un biedrība, un tas nozīmē, ka mēs apvienojam investorus, bet pati biedrība neveic investīciju darījumus, to dara biedri. Mēs konceptuāli sakām, ka tev nav jābūt miljonāram, lai varētu kļūt par investoru – var sākt ar pieciem desmit tūkstošiem eiro, ja tie ir tavi brīvie līdzekļi, un tad pakāpeniski investēt vairāk un vairāk. Mēs apmācām, ko nozīmē kļūt par investoru “startup” uzņēmumos no A līdz Z, jo tās ir citādākas investīcijas ar citiem riskiem un iespējām, nekā pērkot akcijas vai investējot nekustamajā īpašumā.

Mēs arī konsultējam un trenējam “startup” uzņēmumus, mēs vērtējam, kas šajā vidē notiek Latvijā un Baltijas reģionā, konsultējam uzņēmumus, pie kādām jomām viņiem ir jāpiestrādā, bet, ja uzņēmums ir labi sagatavots, tad jau veicam investīcijas. Tajā pašā laikā mēs konsultējam arī valsts institūcijas, Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), “Altum”, iesakām no mūsu perspektīvas nepieciešamos uzlabojumus gan no investoru puses, gan “startup” uzņēmumu puses, lai kopumā veicinātu “startup” un investīciju biznesa vides attīstību Latvijā. Mēs arī cieši sadarbojamies ar citiem Latvijas “startup” kopienas pārstāvjiem – universitāšu biznesa inkubatoriem, “Startin”, LVCA, LTRK Jaunuzņēmumu padomi, dažādiem akseleratoriem, piem., SWG, “Buildit”, un novērtējam arī “Riga TechGirls”, “TechHub” un “TechChill” ilggadējo darbu. Taču mūsu sadarbības partneru tīkls, kas ietver gan eņģeļinvestorus, gan fondus un akseleratorus, aptver visu Baltiju un daļu Eiropas, tostarp Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, Izraēlu, Čehiju, Gruziju, Nīderlandi, Beļģiju un citviet.

Mums ir svarīgi, lai top vairāk kvalitatīvu uzņēmumu un vairāk investīciju tiek piesaistīts no ārvalstīm. Investori skatās uz Baltijas reģionu kā uz jauno, vēl līdz galam neapgūtu “startup” tirgu.

Tātad jūs savedat kopā finansējumu ar idejām?

Jā, mēs ne tikai iedodam naudu, bet arī ļoti palīdzam ar kontaktiem, palīdzam ieiet jaunos tirgos utt. Mēs sniedzam tās biznesa kompetences, kā vēl trūkst “startup” uzņēmumiem.

“Startup” uzņēmums īstenībā ļoti atšķiras no klasiskā uzņēmuma, jo tam ir jābūt tādai inovācijai biznesa konceptā, ka tas kaut kādā ziņā maina un ietekmē ekonomiku. Tam ir jābūt tādam uzņēmumam, lai spētu iekarot būtisku ārvalstu tirgus daļu un sniegtu vismaz desmitkāršu investīciju atdevi investoram 7-10 gadu laikā.

Cik daudz no “startup” sākuma idejām spēj nonākt jau līdz dzīvotspējīgiem, eksportējošiem uzņēmumiem?

Statistika rāda, ka no 2000 “startup” 10 ir ar lielu potenciālu, tā kā mums vajag vairāk “startup”, lai palielinātu veiksmes faktoru, tostarp dotu iespēju jaunajiem “startup” mācīties no priekšgājēju pieredzes. Un arī kļūdīties ir labi, jo nereti uzņēmējs nogremdē divus uzņēmumus, bet trešais iekaro tirgu pārdomāti un ar vērienu.

Vienmēr un visur ir arī neveiksmīgi piemēri. Varbūt tā, ka pati ideja ir ļoti laba, bet uzņēmuma komandā kaut kas noiet greizi. Cilvēki ir degsmīgi veidojuši ideju, produktu, bet beigās saprot, ka līdz veiksmīgam biznesa modelim ir vēl jāstrādā un “jādedzina” nauda kādi divi gadi, tad tam atmet ar roku, jo nepietiek spēka, pacietības. Tad idejas noplok. Iespējams, kāds pārāk piesardzīgi pieiet savai idejai, produktam, bet ar laiku kaimiņvalstī kāds ar to pašu ideju iet daudz drosmīgāk uz priekšu, aktīvāk piesaista finansējumu.

Mēs vienmēr uztveram to, ka investējam naudu cilvēkos. Patiesībā jau idejas ir mums visiem. Ir ļoti daudz piemēru pasaulē, kad par veiksmīgiem biznesiem pārvēršas lietas, kas nav pat jaunas. Piemēram, kāds risinājums ļoti labi strādā Amerikā, un tad to atved uz Eiropu, vai kaut kas ļoti labi iet Eiropā, bet nekas netiek darīts Āfrikā, kur ir milzīgs tirgus. Piemēram, “Bolt” takšu sistēma ir pārņemta no “Uber” Amerikā. Elektroniskie skūteri arī nav nekāda inovācija, tie eksistē jau vairāk nekā 100 gadus, bet tie uzplauka tikai tagad, kad cilvēkiem radās vēlme un nepieciešamība pēc dabai draudzīga, ērta un mobila pārvietošanās risinājuma pilsētās. Elektriskā skūtera patents tika apstiprināts jau 1916.gadā, to 1912.gadā izgudroja Arturs Hugo Cesils Gibsons. Savukārt lauksaimniecības nozare Eiropā un Amerikā ir diezgan advancēta, bet Āfrikā tas joprojām ir topa bizness, kur ļoti alkst pēc inovācijām gan lauku auglības veicināšanā, gan ražas novākšanā utt.

Cik lielas investīcijas LatBAN vidēji iegulda gadā “startup” uzņēmumos?

Investīciju apjoms ar katru gadu pieaug, īpaši Covid-19 laikā. Pērn investējām 2,6 miljonus eiro, un, kopš biedrība ir dibināta, tās biedri kopā ir investējuši 15,7 miljonus eiro savu privāto līdzekļu vairāk nekā 195 uzņēmumos. Kopš LatBAN dibināšanas ir notikušas vairāk nekā 89 investīciju sesijas, kurās piedalījušies vairāk nekā 480 “startup”. Daži veiksmīgākie “startup” no mūsu biedru investīciju portfeļiem ir: “Sonarworks”, “Exonicus”, “Coffee Pixels”, “Aerones”, “Nordigen”, “Muesli Graci”, “Vivid Tech”, “Vigo Health”, “WeedBot”, “Cenos Platform”, “ZoomCharts” u.c. Vēlākos raundos esam investējuši arī “Printify”.

Taču mums nav noteiktas summas, uz ko tēmējam, jāņem vērā, ka politiski ekonomiskā nestabilitāte Eiropā un pasaulē kara Ukrainā dēļ šobrīd dara investorus piesardzīgākus un ir grūti prognozēt, kādas summas būs tālāk. Ja paskatāmies arī uz globālo investīciju apjomu pasaulē, tad tas patiesībā ir sācis samazināties šogad. Būtiski arī pieminēt, ka mūsu investori nereti investē atkārtoti tālākos raundos tajos pašos “startup”, ja tas ir trūkstošais “boost”, kas “startup” ir vajadzīgs izaugsmei.

Kādu investīciju apjomu prognozējat šogad?

To ir ļoti grūti prognozēt. Mums ir ļoti cieša sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas investoru organizācijām, jo mums ir ļoti svarīgi, lai Baltijas reģions šajā jomā ir vienots. Igauņi un lietuvieši saka, ka šobrīd investīciju apjomi un ātrums samazinājies. To varētu skaidrot ar ieilgušo karu Ukrainā, jo pašā kara sākumā investīcijas bija apstājušās vispār. Jāsaka, ka šobrīd investīcijas ir sabremzējušās un ļoti lēni notiek investīciju darījumu finalizēšanās. Varbūt pie vainas ir arī vasara, cilvēki grib atpūsties un nogaidīt. Tomēr šobrīd mēs strādājam pie divu lielu darījumu drīzas finalizēšanas.

Vai “startup” biznesa vidē šobrīd ir jūtams satraukums par augošo inflāciju, ekonomikas sabremzēšanos, iedzīvotāju ienākumu samazināšanos un iespējamo ekonomikas krīzi?

Es teiktu, ka rūdīti investori nenervozē tāpēc, ka saprot, ka pārmaiņas ekonomikā notiek nepārtraukti. Investori reaģē atšķirīgi uz politiski ekonomisko nestabilitāti, vieni izlemj iepauzēt investīcijas un nogaidīt, un tas bija redzams jau Covid-19 laikā. Citi turpretī saskata jaunas iespējas citos tirgos un investē vairāk inovatīvās, digitālās idejās un iedegas arī palīdzēt paši šiem “startup” attīstīties.

Tomēr viennozīmīgi mēs visi jau redzam, ka šobrīd nekas no tā, ko esam ekonomikas teorijās mācījušies pat pēdējos 10 gados, nestrādā. Pieprasījums, piedāvājums mainās, jaunās paaudzes pircējs, kas uzaudzis ar telefonu vai datoru kā viņa ķermeņa pagarinājumu, pilnībā maina tirgu. Tagad no visiem produktiem un pakalpojumiem 21.gs. patērētājs sagaida operatīvu klientu servisu, ātru piegādi uz mājām, ļoti detalizētu personalizāciju visādām vajadzībām un vēlmēm. Ja esi rūdīts uzņēmējs, tad saproti, ka pie mazākajām svārstībām nav jēgas krist panikā, jo tad pieļausi kļūdas. Paniku mēs neceļam, bet, ja skatāmies kopumā, tad karš Ukrainā ietekmē visu Eiropas ekonomiku. Piemēram, pirmkārt, Ukraina ir trešā lielākā pārtikas ražotāja, kas vairs nevar strādāt. Tas nozīmē, ka mums kā Eiropai ir problēmas ar piegāžu ķēdēm, strauji aug inflācija. Otrkārt, Ukraina, Baltkrievija un Krievija arī vienmēr ir bijušas spēcīgas IT darbaspēka eksportā, kad cilvēki virtuāli ir strādājuši visdažādākajos uzņēmumos ASV, Eiropā un Āzijā, tātad arī uzņēmējdarbībai ir izaicinājumi. Treškārt, domāju, ka mēs jau visi zinām, ka arī enerģētikas jomā visai Eiropai rudenī būs diezgan izaicinošs laiks.

Tāpēc valda piesardzība, ir samazinājies jaunu investīciju apjoms, bet mēs noteikti nepārstāsim investēt tajos uzņēmumos, kuriem jau ticam. Lielas prognozes mēs nevaram izteikt, jo viss mainās pa dienām, taču ir skaidrs, ka kara sekas visai Eiropai būs jūtamas vēl ļoti ilgi arī pēc tam, kad tas beigsies, un tāpēc jau tā ir, ka visas Eiropas Savienības valstis, bet īpaši aktīvi Baltija, strādā pie atbalsta iniciatīvām Ukrainai un savas neatkarības no visiem produktiem un pakalpojumiem no Krievijas.

Tomēr no pozitīvās puses paskatoties, katra krīze rada iespējas augt uzņēmumiem un stiprināt mūsu pašu ekonomiku. Mēs redzam, ka “startup” ir iespējas izpausties jebkurā nozarē, aug pieprasījums priekš individuāliem pakalpojumiem praktiski jebkurā nozarē – no izglītības un medicīnas līdz zinātnes komercializācijas risinājumiem u.c. Es iesaku visiem cilvēkiem Latvijā, kam ir idejas un vēlme pamēģināt radīt savu biznesu, neatstāt šīs domas tikai sarunu līmenī, bet pamēģināt sākt darīt un kļūt pašiem par savas finanšu stabilitātes noteicējiem. LatBAN biedri un partneri ir ļoti atvērti investēt visdažādāko nozaru pirmssēklas un sēklas līmeņa “startup”. Galu galā nekļūdās un negūst panākumus tikai tie, kas neko nedara, un arī slaveni “startup” dibinātāji nekļuva veiksmīgi ar savu pirmo uzņēmumu, tomēr viņi ieguva daudz vērtīgu dzīves mācību procesā un vērtīgus kontaktus, kas palīdzēja viņiem nākamajos uzņēmumos.

Krīze ir pateicīgs laiks inovācijām īpaši tagad, jo vecie biznesa modeļi vairs nestrādā, jo ekonomika ir satricināta Covid-19 un Ukrainas kara dēļ. Mēs nevaram cerēt uz izaugsmi vai pat tiem pašiem finanšu rādītājiem, neko nemainot biznesā, jo ir mainījies viss – gan cilvēku kā patērētāju uzvedība, gan vajadzības.

Bet galvenais – mēs visi konkurējam ne tikai Latvijas līmenī, bet globālā, tāpēc jebkuram apņēmīgam, mērķtiecīgam un apķērīgam cilvēkam ir iespēja izsisties.

Un nereti nevajag inovēt kaut ko jaunu, var sākt arī ar modernizēšanu vecajiem produktiem un pakalpojumiem. Piemēram, tagad spēcīga niša, kurā iet, ir tā saucamā “creator” un influenceru ekonomika, un visas nozares īpaši strauji sāka digitalizēties, jo Covid-19 burtiski piespieda to darīt, un 20 gadus vecie uzņēmumi nomirs, ja neieviesīs inovāciju gan e-komercijas, gan piegādes ķēžu, gan izglītības u.c. jomās, tātad ir jāmainās piedāvājuma saturam, izpildījumam un produktiem, pakalpojumiem, un to visu vada pieprasījums no jaunajām paaudzēm, kas domā citādāk un balso ar savu naudu.

Vai Baltijas valstu starpā investīciju un “startup” vidē ir manāmas kādas būtiskas atšķirības?

Mums visām trijām Baltijas valstīm ir kopīga mentalitāte, esam mazas nācijas un kopīgi dalām vēsturi. Mums ir viegli vienam otram uzticēties, jo investoru un “startup” vidē uzticībai ir ļoti liela nozīme. Tas nozīmē ticību tam, ka izdosies. Man gribētos, ka Latvija tomēr spētu definēt “startup” vidē savu specializāciju. Igauņi to ir noteikuši robotikā un programmatūras kā pakalpojuma (software as a service) jomā, Lietuva grib sevi redzēt kā līderi finanšu tehnoloģiju jomā, bet Latvijā nav šādas specifikācijas. Mums tā pietrūkst, ka neesam noteikuši savu virzienu, specifikāciju, ko varētu lobēt, noteikt par prioritāti arī valsts līmenī, un tad vairāk atbalstīt, piemēram, ar nodokļu atlaidēm investoriem, kas šajā jomā investē, noteikt universitātēm pienākumu izglītot un veicināt šīs jomas attīstību, veikt vairāk starpvalstu sadarbības projektu inovāciju caur universitāšu biznesa inkubatoriem u.c. iniciatīvas, kuras es, mani priekšgājēji un citi investori ir jau sen piedāvājuši Ekonomikas ministrijai. Patiesībā dati liecina, ka Latvijā top ļoti daudz un spēcīgi “Deep Tech” “startup”, 13%, ja nemaldos, pēc LIAA datiem. Nu lieliski! Tad tas ir reāls pamats, uz kā varētu būvēt Latvijas PR stratēģiju un “startup” attīstības plānu. Tas iedotu arī zināmu skaidrību par valsts kopējo stratēģiju un palīdzētu valsts un privātajam sektoram vēl labāk sadarboties, lai iezīmētu Latviju pasaules kartē kā “Deep Tech” nāciju. Bet nu, protams, varam izvēlēties arī citu specializāciju, piemēram, “MedTech” vai “HealthTech”, kur mēs arī varam lepoties ar daudziem lieliskiem projektiem, galvenais, lai ir tā vienotā vīzija, uz ko visiem virzīties, un tad mūsu “startup” veiksmes stāsti radīsies kā sēnes pēc lietus vasarā.

Latvija uz Baltijas fona izceļas ar iekārtu ražošanu. Baltijas mērogā esam ar to atpazīstami, ka ražojam labas tehnoloģiskās iekārtas. Mūsu IT personāls nav liels, jo esam maza nācija, taču tajā pašā laikā esam ļoti gudri un produktīvi. Tādā ziņā mēs kotējamies kā ļoti labs personāls, bet relatīvi lētāks attiecībā pret citu Eiropas valstu darbiniekiem.

Ja vērtējam pēc idejām, kas top, un “startup” uzņēmumiem, kam izdodas “izšauties”, tad esam labi “research development” jeb zinātnes komercializācijas risinājumos, tostarp esam labi kosmosa tehnoloģijās, “software services” un militāro tehnoloģiju jomā. Militāro tehnoloģiju jomā patīkami redzēt kā “Latvijas mobilais telefons” (LMT) veicina šīs jomas attīstību. Baltijas mērogā mēs esam stipri priekšgalā. Tāpēc mums ir pirmajiem 5G pārklājums un plašākais piedāvājums mobilo tehnoloģiju inovāciju jomā.

Piemēram, Latvijā ir “startup” uzņēmums CENOS. Neejot tehniskās detaļās, CENOS produktus lieto inženieri. Ar programmatūras palīdzību tie rada digitālo dvīni (3D simulāciju), proti, var datorā redzēt, kā viņu projektētā iekārta vai process uzvedīsies pēc izgatavošanas. Piemēram, pašreiz uzņēmums palīdz inženieriem atrast optimālāko dizainu un izvietojumu antenai satelītos. Kā arī cits produkts palīdz metalurģijas inženieriem rūpnīcās ietaupīt līdz pat 30% no elektroenerģijas rēķina, ražojot mašīnu detaļas no tērauda.

Cits interesants projekts, kurā esam ieinvestējuši, darbojas lauksaimniecības jomā un iznīcina nezāles, saucas “WeedBot”. Uzņēmēji gribēja ražot traktoram uzkarināmas iekārtas, kas ar AI (Artificial Intelligence – mākslīgais intelekts) palīdzību atpazīst nezāles un tās nodedzina ar lāzerstaru. Kad viņi atnāca pie mūsu investoriem, ideja vēl bija zaļa, pirmie mazliet vairāk nekā divi gadi pagāja tehnoloģijas testēšanā un pēc tam sarežģītākais bija salāgot “software” daļu ar “hardware” daļu, kas nozīmē ka pie katra “software” daļas modificēšanas ir jāmodificē arī paši dzelži, tie jāuzprojektē, jāsaražo un pareizi jāsaliek kopā, un tas aizņem ļoti daudz laika. Tādēļ šādu “hardware” kompāniju ir ļoti maz, jo komandā ir nepieciešami IT speciālisti, mehānisko daļu tehniķi, inženieri un “WeedBot” gadījumā arī agronoms, biologs, kuri pateiktu, kādā veidā šo nezāli iznīcināt, taču, pārvarot visus izaicinājumus, tirgus izaugsme ir ļoti liela. Šobrīd divi prototipi tiek testēti Francijā, Lielbritānijā, kā arī Dobeles laukos Latvijā. Mērķa tirgus ir bioloģiskie fermeri, kuri tāpat nelieto pesticīdus un ravēšana ir jāveic ar rokām. Ar “WeedBot” palīdzību šis roku darbs par 70% tiek aizstāts ar mašīnas darbu.

Ik pa laikam pie mums, Latvijā, rodas ļoti pat interesanti projekti. Varu teikt, ka lepojos ar tiem projektiem, kas mums jau ir, un tie jau ir piesaistījuši Latvijas mērogiem lielas investīcijas. Mums ir gudri un spējīgi uzņēmēji.

Pērn uzņēmums “Printful” kļuva par Latvijas pirmo “vienradzi”. Vai, kad un kas būs nākamie?

Nākamie noteikti būs. Varu paskaidrot konceptuāli, kādēļ būs arī nākamie “vienradži”. Ja vēlies, lai rastos progress, vienalga, biznesā, mācībās vai pašizaugsmē, ir ļoti daudz jāiegulda. Ir jāmeklē savas nišas, savs knifiņš un ļoti daudz jāstrādā – ir jāiegulda 80% laika, finanšu un darba, lai sasniegtu vēlamos 20% rezultāta, kā to arī vēsta pareto princips. Tā ir jebkurā jomā, vai mācies braukt ar mašīnu vai taisi biznesu. Tad, kad sasniedz progresu, tad katrs nākamais solis jau dod vairākkartīgu atdevi, pat desmitkārtīgu. Mēs Latvijā ar “startup” uzņēmumiem strādājam un investējam jau pēdējos astoņus gadus, pirms tam, protams, arī bija biznesa eņģeli, tikai viņi sevi tā nedēvēja un izpratne par “startup” no investoru, jaunuzņēmēju un valsts puses nebija vēl attīstījusies, nebija atbalsta, nebija vienotas vīzijas, “startup” kopienas utt. Tomēr šobrīd ir īstais laiks, kad vajadzētu sākt parādīties lieliem veiksmes stāstiem ar lielām piesaistītajām investīcijām un augošu ietekmi Eiropas, Amerikas vai Āzijas tirgos un vairākiem “vienradžiem” (miljardu vērtiem “startup”), jo “startup” sasniedz savu lielo izrāvienu pēc vispārzināmās statistikas 7-10 gadu laikā. Mēs sākām veidot “startup”, investēt tajos un atbalstīt caur dažādām programmām vēlāk nekā igauņi (sāka pirms 11 gadiem), tādēļ mums šobrīd ir tikai viens “vienradzis”, taču mēs ticam, ka jau drīz parādīsies vēl . Šobrīd ļoti pārliecināta jūtos par “Printify”, “Lokalise”, “Sonarworks”, “Whimsical”, “Mintos” un pārējiem – “Aerones”, “Longenesis”, “Edurio”, “Jeff App”, “Zoom Charts” u.c. – vajag vēl dažus gadus lielajam izrāvienam, bet viņiem arī ir ļoti liels potenciāls, un mēs visi varam jau tagad lepoties ar viņu sasniegumiem un progresu.

Kā vērtējat biznesa eņģeļu sadarbību ar valsts sektoru?

Atbalsts “startup” ir diezgan liels un daudzveidīgs, bet atbalsts eņģeļinvestoriem diemžēl ir vēl bērnu autiņos, mums atbalsts šobrīd ir tikai riska kapitāla fondiem. Ja ņemam par piemēru Izraēlu, tad tā nav liela nācija, bet visi par to ir dzirdējuši. Ļoti daudzi Izraēlu asociē kā “startup” nāciju. Viņiem tāds biznesa attīstības virziens radās no nepieciešamības, jo, pirmkārt, Izraēlā visu laiku notiek tā saucamais mikrokarš, mēs ziņās dzirdam tikai par lielākiem konfliktiem, bet tur met sprāgstvielas regulāri. Otrkārt, Izraēlā ir nabadzīga augsne, tādēļ izsenis ir bijusi nepieciešamība pēc inovācijām lauksaimniecībā, lai varētu nodrošināt pārtiku. Ja skatāmies, kā viņi ir attīstījušies, tad ir apbrīnojami tas, kā viņi strādā kā kopiena. Viņiem ir liels valsts atbalsts, 25% no IKP nāk no dažādām “startup” inovācijām. Viņiem valstī ir apmēram 75 biznesa akseleratori, kurus daļēji finansē valsts un arī lielie pasaules konglomerāti. Ir “Unilever” akselerators, kas finansē inovācijas un idejas higiēnas un pārtikas jomā, ir “Microsoft” akselerators, kas palīdz attīstīt AI projektus dažādās nozarēs – var būt agrikultūrā, darba efektivitātē u.c. Vienkārši Izraēlā ir daudzas specializācijas, liels valsts atbalsts, arī universitātes jau studentu līmenī sāk darbu, lai veicinātu “startup” attīstību. Arī nodokļu politikas jomā ir atbalsts, piemēram, “startup” ir iespēja pirmos trīs gadus nemaksāt nodokļus un pēc tam arī var saņemt atlaides. Ja raugās uz Izraēlu kopumā, tad tur ir dažādu pakāpju atbalsts un sistēma, lai vairotu inovācijas, lai cilvēki uzņemtos riskus, pievērstos “startup” biznesa modelim un arī investoriem investēt būtu ļoti izdevīgi.

Tāpat mēs varam mācīties no igauņiem. Arī viņiem valsts lielā mērā palīdz, ir daudz “startup” programmu, nodokļu atlaides, arī privātiem investoriem. Latvijā mums nav nevienas programmas, neviena likuma panta, kas atbalstītu privātos investorus un jaunas investoru paaudzes rašanos. Lietuvā ir fonds, kas tapis no līdzīgas institūcijas kā “Altum”, to sauc “CoInvest”. Šis fonds līdzās investoriem investē dažādos “startup”. Investors tādā veidā dala riskus ar šo fondu. Fonds arī nosaka termiņu, kad plāno iziet no projekta, pārdodot savas daļas, lai varētu investēt atkal citādos “startup”, termiņš parasti ir īsāks nekā tie 7-10 gadi, ko “startup” vajag, lai sasniegtu lielo izrāvienu. Šī fonda mērķis ir, lai nauda visu laiku rotētu ekonomikā un lai rodas jauni un jauni uzņēmumi. Viņu mērķis nav peļņa, bet, lai nauda strādātu ekonomikas apritei un inovāciju atbalstā, bet galvenais ieguvums ir tāds, ka investors iegūst lielāku peļņu, jo viņam riski ir daudz lielāki nekā fondam un tas vecina arī privāto investoru piesaisti un skaita pieaugumu. Piemēram, ja “CoInvest” investē ar akreditētu investoru 70% no “startup” nepieciešamās summas un investors atlikušos 30%, tad “exit” gadījumā investors saņem 70% peļņas un fonds 30%. Savukārt investoram ir jārēķinās, ka 9 no 10 “startup”, kur viņš investēs, nomirs bez rezultātiem, tāpēc mēs sakām, ka eņģeļinvestoram zaudējuma ietekme vienmēr ir lielāka nekā fondam.

Latvijā mums nav nevienas programmas, neviena likuma, kas atbalstītu investorus un sniegtu motivāciju un iespējas riskēt investēt vairāk. Būtu jālūkojas uz labajiem piemēriem pasaulē un tepat kaimiņos, kā varam šīs labās pieredzes pārņemt, protams, pielāgojot tos piemērus mūsu ekonomikai. Tomēr viss ir darīšanas jautājums, un ticu, ka mums ir potenciāls skaļi iezīmēt Latvijas vārdu pasaulē, radot mērķtiecīgu stratēģiju un valsts politiku “startup” un eņģeļinvestoru atbalstam. Un gribu arī pieminēt, ka nu jau vairāk nekā pusgadu LatBAN kopā ar citiem nozares pārstāvjiem (“Startin”, LVCA, “TechHub”, “TechChill”, LTRK JUP) un Ekonomikas ministriju, kā arī LIAA izstrādā jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju ar mērķi veicināt investīciju palielināšanos, atbalstītu eņģeļinvestoru skaita pieaugumu un daudzu jaunu un veiksmīgu “startup” rašanos.

Vai latviešiem ir uzņēmēja gēns?

Man jāsaka tā, ka, ja runājam par zinātni, gēnus var mainīt. Ir tāds koncepts kā kolektīvā atmiņa, kas pāriet gēnos. Ja mēs vēlamies, lai kaut kas mainās, tad mums šajā un nākamajās paaudzēs ir jāiegulda gan domāšanas veida, gan izglītības un uzvedības modeļu jomā. Ja šī paaudze mainīs savu uzvedību, paradumus, mācīsies par uzņēmējdarbību, vairāk riskēs, sadarbosies un domās ilgtermiņā un ar plašu, nevis šauru skatu uz ekonomiku, inovācijām, utt., tad jā, varēs teikt, ka mums parādīsies uzņēmēja gēns.

Ja mums jau būtu šis lieliskais uzņēmēju gēns, tad šobrīd nebūtu sarunas par to. Tad vienalga, cik liels būtu valsts atbalsts, mums būtu ļoti daudz veiksmīgu “startup” uzņēmumu. Mums tāda gēna nav, bet to var attīstīt. Mums ir daudz jāstrādā un jāiegulda, lai veidotu to, lai mēs domātu kā uzņēmēji un “startup” uzņēmēji. Nav māka atvērt SIA, nav māka kaut ko izdomāt, māka ir ideju novest līdz galam, iepakot un pārdot, noformēt komandu, stāties pretī grūtībām – Covid-19 vai ekonomiskajai krīzei. Mums šis uzņēmēja gēns ir jākultivē, bet mēs esam uz pareizā ceļa.

Foto: Publicitātes foto