LETA
Vēja enerģijas infrastruktūras attīstībai ir jānotiek atbildīgi un tā nedrīkst notikt “uz dabas vērtību rēķina”, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Dabas fonda (LDF) interešu aizstāvības koordinatore Madara Merle.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), ņemot vērā publiskajā telpā paustos viedokļus par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) īstenotajām izsolēm vēja parku ierīkošanai valstij piederošās meža zemēs, uzdeva uzņēmumam pārtraukt jaunu zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem un jaunu līgumu slēgšanu.
Krauze norāda, ka vēja parku izbūve valsts mežos ir jāīsteno, uzklausot sabiedrības viedokli un ņemot vērā vēja elektroenerģijas vajadzības, piebilstot, ka mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, ko jāapsaimnieko atbilstoši sabiedrības un valsts interesēm.
LDF spriež, ka vēja enerģijas loma Latvijas ceļā uz enerģētisko neatkarību un klimata mērķu sasniegšanu ir nenoliedzama. Atjaunīgie energoresursi, tostarp vēja enerģija, Latvijas gadījumā ir kritiski svarīgi enerģētiskajai pašpietiekamībai. Vēja enerģijas attīstība veicina ekonomisko un politisko neatkarību, kā arī valsts drošību, stiprinot noturību gan militārās, gan klimatiskās krīzēs.
Taču pēdējā laikā strauji pieņemtie vērienīgie lēmumi vēja enerģijas infrastruktūras attīstībā, nepārdomāta un īstermiņā plānota infrastruktūras attīstība apdraud gan dabas vērtības un ekosistēmu stabilitāti, gan sabiedrības uzticēšanos pārejai uz atjaunīgo enerģiju, uzskata LDF.
Šādai pozīcijai pievienojoties arī Pasaules dabas fonds, “Zaļā brīvība”, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kuru skatījumā, ir pietiekami daudz iespēju nodrošināt atjaunīgo resursu izmantošanu, vienlaikus nekaitējot Latvijas dabai. Šī brīža vēja parku attīstības virziens mežos, vides organizāciju ieskatā, esot viens no sliktākajiem variantiem.
Organizācijas izvirza vairākus priekšlikumus vēja enerģijas attīstībai, tostarp, nepieļaut vēja parku būvniecību aizsargājamās dabas teritorijās, tostarp “Natura 2000” teritorijās, Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos biotopos, īpaši aizsargājamo sugu atradnēs un dzīvotnēs, putniem nozīmīgās vietās, dabiskos meža biotopos un citās bioloģiski vērtīgās ekosistēmās, kā arī tām piegulošajās teritorijās, kurās ir sagaidāma tieša, nelabvēlīga ietekme no elektrostaciju izbūves.
Vides organizācijas aicina attīstīt projektus galvenokārt degradētās vai antropogēni ietekmētās teritorijās, piemēram, intensīvās lauksaimniecības platībās. Pašreizējā situācijā vēja parku būvniecību meža zemēs vides organizācijas neatbalsta.
Vides organizācijas prasa nodrošināt caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu – nodrošināt publisku pieejamību visiem plānošanas un ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentiem, lai lēmumu pieņemšana būtu skaidra un uzticama.
Būvē jūrā,kas liedz.
paintresejieties cik pec kalposhanas izmaksas demontazha——-ta veja grabazha neatpelnisies nekad
Jūrā būvēt ir tik dārgi, ka saražotās elektrības cena ir pilnīgi nekonkurētspējīga. Tāds variants kādu laiku būs nereāls. Salīdzinājumam, iekšzemē būvētās elektrības cena ir plus mīnus 6 centi, jūrā ap 50 un vēl vairāk. Dabas fonds ir forši, bet … jau šobrīd ir ietekmes uz vidi vērtējums, kur mandomāt šie fondi ņem dalību, ar visām nature, biotopiem utt. Tad kur ir problēma? Tiek apšaubīts ietekmes uz vidi vērtējums? Tad lai runā tiešu valodu un par konkrētām vietām, nevis labāk tur un šur un abstrakcijas no kurām jau tiek praktiski viss ņemts vērā. Nav nemaz tāda bagātīga izvēle – ir vēju karte, ir elektrolīnijas kurām pieslēgties, ceļi, plus mīnus vēl jāatbīdās no apdzīvotajām vietām un finālā tas ir mežs, piemežš. Ja grib rekomendēt, tad lai slēdzas klāt konkrētām iecerēm un sniedz savas rekomendācijas. Šobrīd tas vnk izskatās pēc mārketinga gājiena – mēs atbalstām, taču iebilstam – ar domu lai būtu tīrs krekls.
”dabas fonds” cer uz krievu gazproma stipendiju. Par velti jau pie mums nekas nenotiek….