Latvijas iedzīvotāji savu dzimtu pētīšanā kopš atmodas sākuma ir diezgan čakli, secina Latvijas Valsts vēstures arhīva Zinātnisko uzziņu daļas vadošā pētniece Dace Plīkša, ziņo portāls diena.lv.Arhīvs ik gadu saņemot vairākus simtus iesniegumu, no kuriem spēj atbildēt tikai uz 150-200. Tagad reti esot pieprasījumi mantisku interešu dēļ un dominē cilvēciska vēlme noskaidrot dzimtas saknes. Salīdzinot ar 90. gadiem, stipri mazāk kļuvis to, kas grib būt vācieši, vācu baronu ārlaulības bērnu atvases vai vismaz zviedri, smejas D.Plīkša. Ciltskoka restaurēšana Latvijā gan neesot viegls uzdevums – pārāk raiba bijusi mūsu valsts vēsture. Tālākais punkts, līdz kuram iespējams aizrakties dokumentētās ziņās par latviešiem, esot XVII gs. pašas beigas un XVIII gs. sākums, vēstīts laikraksta “Diena” piektdienas numurā rakstā “Raduraksti krustojas tīklā”.
