“Latvijas Pasts” gatavojas izrāvienam

Valsts AS “Latvijas Pasts” pašlaik ir uzstādījis vairāk nekā 420 pakomātu, un, lai gan sūtījumu skaits ir audzis, tas vēl nav sasniedzis uzņēmuma stratēģijā paredzētos rādītājus, intervijā aģentūrai LETA atzīst jaunais “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis. Tomēr pietiekami plaša pakomātu tīkla izveide esot bijis mājasdarbs, kurš jāizpilda, tādēļ tagad “Latvijas Pasts” esot ieņēmis starta pozīciju un šis būšot īpaši straujas izaugsmes gads tieši pakomātu biznesā. Savukārt tradicionālo vēstuļu sūtīšanas apjomos turpinās kritums, svārstības redzamas arī drukātās preses abonēšanas apjomos. Tādēļ arī iespējams, ka nākamgad mainīsies pasta pakalpojumu tarifi.

Jau kādu laiku esat “Latvijas pasta” vadītāja amatā. Kādi ir mērķi un jūsu skatījums, kā pastam vajadzētu attīstīties?

Jā, aprit tieši mēnesis, kopš es un mana kolēģe, valdes locekle Dita Mirbaha, esam sākuši strādāt. Ja runājam par pasta vīziju, tad arī jaunajā valdē esam vienisprātis, ka vīzija ir – “Latvijas Pasts” kā pirmā izvēle katra iedzīvotāja sūtījumiem. “Latvijas Pasts” ir nozīmīgs partneris sabiedrībai un uzņēmējiem, kas savieno viņus ar pārējo pasauli. “Latvijas Pastam” ir arī nozīmīga loma nacionālajā drošībā.

Viennozīmīgi mērķis Nr.1 ir augsta klientu apmierinātība un augsta darbinieku apmierinātība. Manuprāt, tie ir saistīti jautājumi. Mērķis ir arī mūsdienīgi un pieejami pakalpojumi, “Latvijas Pasts” līderis Latvijā, Baltijā un ar spēcīgām pozīcijām Eiropā. Visi nepieciešamie priekšnoteikumi tam ir – mums ir piemērota infrastruktūra, plašs pakomātu tīkls, plašākais kurjeru tīkls Latvijā, stratēģiska atrašanās vieta pie lidostas, nozarē spēcīgākie profesionāļi, kā arī starptautiskās alianses, kas nodrošina to, ka mēs varam nosūtīt sūtījumu uz jebkuru pasaules malu.

Kādas investīcijas šogad ir plānotas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus?

Šogad plānojam investēt digitālajā pašapkalpošanās platformā, kas būs domāta ne tikai fiziskajām personām, bet arī juridiskajām. Otrs virziens ir investīcijas finanšu pakalpojumu attīstībā, trešais – pasta tīkla attīstībā un ceturtais investīciju virziens būs autotransporta parka modernizācijā. Šogad investīciju apjoms būs apmēram seši miljoni eiro.

Tas būs “Latvijas Pasta” paša finansējums vai meklēsiet aizdevumu?

Tie ir pasta paša nopelnītie līdzekļi.

Iepriekš pasta autotransporta iepirkums tika apturēts. Kāda tagad ir iepirkuma virzība?

Mēs esam pārskatījuši savas prasības un apjomu. Iepirksim 20 mikroautobusus, arī vieglos transportlīdzekļus, no kuriem piektā daļa būs elektroauto.

Kādi ir tālākie plāni attiecībā uz pakomātu tīklu? Pagājušajā gadā “Latvijas Pasts” dubultoja pakomātu skaitu?

Pirms gada mums bija 220 pakomāti, šobrīd ir vairāk nekā 420 pakomātu. Mēs esam uzstādījuši pakomātus gandrīz visās Latvijas pilsētās – vienā vēl nav, bet arī tur drīz būs. Ir vēl dažas stratēģiskas vietas, kurās vēlamies šogad palielināt pakomātu skaitu.

Kā ir palielinājies sūtījumu skaits uz pakomātiem?

Sūtījumu skaits ir audzis ievērojami, taču ne tik daudz, kā mūsu stratēģijā ir ticis plānots. Lai sūtījumu skaits varētu augt un mēs varētu iegūt tirgus daļas, bija jāizpilda šis mājasdarbs. Arī sadarbības partneri ir teikuši, ka, kad mums būs tīkls pietiekamā apjomā, tad runāsim. Tādēļ domāju, ka šis būs īpaši straujas izaugsmes gads tieši pakomātu biznesā.

Kā jums iet ar sadarbības partneru piesaistīšanu, jo, lai palielinātos sūtījumu skaits, arī interneta veikaliem ir jāpiedāvā jūsu pakalpojums? Vai izdodas palielināt līgumu skaitu ar interneta veikaliem?

Kā jau minēju, šobrīd mājasdarbs ir izpildīts, un esam starta pozīcijās. Taisnība, ka joprojām “Latvijas Pasts” nav redzams ļoti daudzos interneta veikalos, arī vietējos Latvijas internetveikalos, un tas šobrīd ir tas, pie kā aktīvi strādājam.

Un kā jums iet?

Mums iet labi, un domāju, ka ies vēl labāk, jo valdē ir spēcīgs papildinājums Dita Mirbaha, valdes locekle, kas atbildīga par ieņēmumiem, un viņai ir pieredze tieši šajā jomā.

Kādas ir jūsu aplēses par pašreizējo jūsu tirgus daļu pakomātu biznesā un kādu daļu jūs gribētu sasniegt?

Atkārtošos, ka šobrīd mēs esam starta pozīcijās. Mājasdarbs ir izdarīts, un šobrīd ļoti agresīvi strādājam pie tirgus daļas iegūšanas, lai aptuveni divu trīs gadu laikā mēs būtu līderis Latvijā. Tas nebūs vienkārši, jo no septiņiem tirgus spēlētājiem mēs, varētu teikt, kā pēdējie esam šajā biznesā ienākuši. Mums gan arī ir zināmas priekšrocības. Klientiem parasti svarīgas ir trīs lietas. Pirmkārt, tas ir serviss, kas “Latvijas Pastam” ir augstā kvalitātē. Decembrī, kas sūtījumu apjomā ir aktīvākais mēnesis, “Latvijas Pasts” 97% sūtījumu piegādāja tajā pašā dienā vai nākamajā. Tas ir ļoti augsts rādītājs, turklāt citos mēnešos rādītājs ir pat vēl augstāks. Otrkārt, klientiem ir svarīgs piegādes ātrums, it sevišķi, ja runājam par starptautiskajiem sūtījumiem, kas tiek piegādāti ar aviotransportu. Praktiski viss, kas ir lidostā, 10 minūšu laikā ir jau “Latvijas Pastā”. Tā ir milzīga priekšrocība piegādes ātruma ziņā. Arī attiecībā uz reģioniem, kur citi tirgus spēlētāji nav pārstāvēti, iedzīvotājiem, izvēloties “Latvijas Pastu”, nozīmē, ka izvēlas ātrāko piegādes veidu. Treškārt, svarīga ir cena. “Latvijas Pasts” kopš februāra uzlabo cenu politiku, un cenas ir konkurētspējīgākās tirgū.

Kā jums izdodas vienoties par pakomātu atrašanās vietām? Vietās, kur ir lielākās cilvēku plūsmas, brīvas vietas atrast nav tik vienkārši.

Tas ir darbs, kas prasa pūliņus, un dažkārt vietas iegūšana var tiešām prasīt divus trīs gadus. Ir regulāri jāatgādina par sevi, un mēs redzam, ka “Latvijas Pastu” arvien vairāk uzņēmumi vēlas redzēt savās telpās. Piemēram, ne tikai Latvijā, bet arī globālas tendences liecina, ka tirdzniecības centri “iet” prom no preču tirdzniecības un sāk pārorientēties uz pakalpojumiem – izklaides vietas, frizētavas, restorāni, veselības nozare ienāk tirdzniecības centros. Tieši tāpat ir ar “Latvijas Pastu”. Tas mums palīdz. Protams, mums palīdz arī plašā tīkla priekšrocība. Prieks arī par to, ka daudzi uzņēmumi ir Latvijas patrioti, jo no visiem septiņiem tirgus spēlētājiem “Latvijas Pasts” ir vienīgais Latvijas uzņēmums. Tas Latvijas iedzīvotājiem ir jāņem vērā, ja izvēlas citu pakomātu tīklu, tas nozīmē, ka viņi atbalsta citu valstu ekonomiku, savukārt, izvēloties “Latvijas Pastu”, mēs atbalstām Latvijas ekonomiku.

Tiek prognozēts, ka paku sūtījumu apjomi tuvāko piecu gadu laikā dubultosies, tādēļ tā ir ļoti droša investīcija un noteikti nav par vēlu šajā tirgū ienākt un agresīvi iegūt līdera pozīcijas.

Vai plānojat savus pakalpojumus piedāvāt arī globālajām iepirkšanās platformām, kā “Shein” un “Temu”?

Tā ir arī globāla tendence, ka pasaules gigantiem e-komercijā arī notiek tirgus pārdale. Ja iepriekš līderis bija “AliExpress”, tagad tirgus tiek pārdalīts starp “AliExpress”, “Shein” un “Temu”. Ar “AliExpress” “Latvijas Pastam” sadarbība jau ir, pavisam drīz uzsāksim sadarbību ar “Shein”, un tehniskās izstrādes procesā ir arī sadarbība ar “Temu”. Mums arī notiek aktīvs darbs kopā ar Honkongas pastu, kur piedāvāsim atmuitošanas pakalpojumu jebkuram sūtījumam, kas tiks virzīts uz Eiropu. Tur ir liels biznesa potenciāls tieši tam, lai kravas tiktu novirzītas caur Rīgu, un arī viens no iemesliem, kāpēc mēs iegādājāmies jaunās rentgena iekārtas.

Cik liela sūtījumu plūsma tā varētu būt?

Es negribētu spekulēt, bet katrā ziņā tie ir ievērojami apjomi, kas daudzkārt var pārsniegt tos apjomus, kas mums ir bijuši gada laikā līdz šim.

Cik tālu šīs sarunas šobrīd ir?

Ar Honkongu šobrīd tiek strādāts pie datu drošības, datu šifrēšanas, jo ir ļoti augstas prasības no visām pusēm. Sadarbības uzsākšana ar Honkongas pastu ir divu trīs mēnešu jautājums.

Pērn uzsākāt sadarbību ar lietuviešu “Unisend”, tomēr vai nedomājat arī “Latvijas Pasta” pakomātus izvietot ārpus Latvijas?

Ar “Unisend” mums ir ļoti laba sadarbība, un tas mūsu iedzīvotājiem dod pieeju 1000 pakomātiem visā Baltijā, kuros var saņemt un nosūtīt sūtījumus. Mums arī ir abpusēja sapratne ar “Unisend”, ka šī nav ekskluzīva sadarbība un tādas sadarbības mēs varam veidot arī ar citiem partneriem. Uz šādām sadarbībām arī kopumā virzās pakomātu tirgus, jo skaidrs, ka pie viena tirdzniecības centra nevarēs būt 15 dažādi pakomāti. Ja mēs redzēsim, ka kāds no tirgiem mums ir ļoti interesants un nevaram tur izveidot labas sadarbības, tad noteikti domāsim par saviem pakomātiem, bet primāri būs “sadarbības ceļš”.

Kā vērtējat “Latvijas Pasta” pagājušā gada rādītājus, vai gadu noslēdzāt ar peļņu?

Pagājušais gads “Latvijas Pastam” bija kārtīgs investīciju gads – pakomātu tīkls tika palielināts no 220 līdz 420, iegādājāmies jaunākās paaudzes rentgena iekārtas, kas nodrošina drošību aviopārvadājumiem, kā arī noteikto sankciju ievērošanu. Tāpat veikti ieguldījumi jauna pasta klientu centra koncepta attīstībā. Jaunos klientu centrus mēs redzēsim, sākot ar februāra beigām, kad atklāsim jaunu klientu centru tirdzniecības centrā “Sāga”.

Vai varat pastāstīt par jauno klientu centru konceptu?

Arī klientu centri ir “Latvijas Pasta” stratēģisks solis. Šogad mēs plānojam atvērt aptuveni 15 līdz 20 jaunā koncepta klientu centrus, kas būs vizuāli moderni, pievilcīgi un aicinoši, ar domu veicināt pakalpojumu pieejamību tieši ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Jaunajiem centriem būs garākas darba stundas, iedzīvotāji varēs saņemt konsultācijas par dažādiem pasta pakalpojumiem.

Ar ko šie centri atšķirsies no pasta nodaļām?

Mēs esam pieraduši, ka uz pasta nodaļu mēs atnākam kaut ko aizsūtīt, kaut ko saņemt, un ar to arī viss beidzas. Parasti pasta nodaļās ir arī palīgtelpas, kurās notiek preses, vēstuļu šķirošana. Jaunajā konceptā šķirošana būs nošķirta no klientu centriem. Jaunais koncepts būs daudz pievilcīgāks arī jaunajai paaudzei, kurai šobrīd varbūt dažkārt pat ir bail ieiet pasta nodaļā.

Vai varat pastāstīt par tuvākajiem plāniem saistībā ar pasta nodaļām? Cik no pasta nodaļām ir pārceltas uz citām telpām, cik vēl plānojat pārcelt?

Darbs ar pasta nodaļu tīklu ir rutīna, ar ko strādājam katru dienu, analizējam rezultātus, skatāmies, kā mainās apmeklējums, klientu paradumi. Šobrīd pasta nodaļu tīklā notiek vērā ņemama transformācija. Mums šobrīd aktīvajā fāzē ir 20 projekti ar pašvaldībām par pārcelšanos uz viņu telpām un, kā jau minēju, 15-20 projekti par jaunā koncepta klientu centru atvēršanu tirdzniecības centros. Pēc projektu ieviešanas ir jāvērtē, kā tas strādā. Pārmaiņas ir normāls process, un, manuprāt, “Latvijas Pasts” savus mājas darbus ir veicis. “Latvijas Pastam” bija uzdots uzlabot tiešo sadarbību ar pašvaldībām un atrast kopīgus risinājumus, kā arī izveidot infrastruktūru, kur pasta pakalpojumi būtu pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, cik mums ir pasta nodaļu, un pasta nodaļas nebūtu noteicošais faktors šajā jautājumā. Tāpēc es domāju, šie mājasdarbi ir izpildīti, un mums ir laba un vienota izpratne par šo jautājumu gan ar “Latvijas Pasta” padomi, gan akcionāru.

Kā tiek nodrošināts pasta pakalpojums, ja nav pasta nodaļas?

Mums ir pakalpojums “Pastnieks mājās”, kas īpašu popularitāti ir ieguvis pēdējo gadu laikā. Acīmredzot ļoti labi strādā pozitīva klienta pieredze un par to pastāsta arī draugiem un radiem. Šobrīd ir apmēram 18 000 darījumu mēnesī ar “Pastnieks mājās” starpniecību. Rekords bija 24 000 darījumu mēnesī. Populārākais pakalpojums, kāpēc klienti aicina pastnieku uz mājām, ir dažādi maksājumi un rēķinu apmaksa. Puse no pieprasījumiem ir no Latgales reģiona, seko Kurzeme un tad pārējā Latvija. Iedzīvotāji ir sapratuši, ka tas tomēr ir daudz ērtāk, nekā mērot ceļu uz pasta nodaļu un maksāt par transportu. Šis pakalpojums ir ļoti pieprasīts.

Kas notiks tajās vietās, kur pasta nodaļai nebūs piemērotu pašvaldības telpu vai tirdzniecības centru? Vai šādās vietās pasta nodaļas tiks saglabātas?

Tādu vietu jau šobrīd ir diezgan daudz. Vērtējot pasta nodaļu aizvēršanu, primārais fokuss, uz ko skatāmies, nav jūsu nosauktie iemesli, bet mums vairāk “dadzis acīs” ir tās nodaļas, kurām vides pieejamība ir izaicinājums, kuras nav videi draudzīgas un ilgtspējīgas, kā arī nodaļas, kurās ir slikti apstākļi darbiniekiem. Tieši šādas nodaļas mēs vērtējam, ko ar tām darīt. Mēs saviem darbiniekiem vēlamies nodrošināt labus darba apstākļus. Mēs nevēlamies savā pasta tīklā nodaļas, kur tas nav iespējams. Šādos gadījumos ļoti svarīgs ir dialogs un komunikācija, jo, arī slēdzot pasta nodaļu, mēs pasta pakalpojumus spējam nodrošināt, bet ne visi iedzīvotāji un uzņēmēji to saprot.

Ja pasta nodaļas tiek pārceltas, piemēram, uz pašvaldību telpām, kā mainīsies nodaļu darba laiks, jo šobrīd daudzās reģionālajās nodaļās darba laiks ir tāds, ka tās var apmeklēt tikai pensionāri un bezdarbnieki?

Šobrīd darba laikus mēs pārskatām, lai pielāgotu, ka vismaz vienu dienu nedēļā nodaļa strādātu arī vakarā, pēc darba laika.

Vai tiek domāts arī par risinājumiem vēstuļu nosūtīšanai un to, ka, piemēram, lauku reģionos, ja pasta nodaļa ir ciet, nav pat iespējas nopirkt pastmarku?

Ja runājam par vēstuļu nosūtīšanu, tad pagājušajā gadā, paralēli tam, ka mēs investējam pakomātu tīklā, mēs gan jaunos pakomātus, gan jau iepriekš uzstādītos pakomātus aprīkojām ar vēstuļu nodalījumu, lai veicinātu pakalpojumu pieejamību. Katrā āra pakomātā ir iespēja nosūtīt arī vēstuli. Runājot par pastmarkām, mēs izveidojām arī partneru tīklu ar, piemēram, “Jānis Roze”, “Narvesen” un arī citām mazumtirdzniecības vietām reģionos, kur ir iespējams iegādāties pastmarkas, tostarp pastmarkas var iegādāties arīdzan pie “Pastnieks mājās” un arī internetā. Pastmarku iegādei kanāli ir dažādi.

Ja tagad jums ir plāns veidot apkalpošanas centrus tirdzniecības centros, vai tas nozīmē, ka slēgsiet kādas no esošajām pasta nodaļām Rīgā?

Protams, ka mums ir jāievēro prasības par to, cik pasta nodaļām ir jābūt Rīgā – tām ir jābūt 25. Pasta nodaļas Rīgā mēs tā vienkārši nevaram slēgt, bet skatāmies uz to, kur mēs būtu pieejamāki klientiem. Mums ir labi piedāvājumi no nekustamo īpašumu attīstītājiem arī par vietām, kas nav tirdzniecības centri. Tāpēc pasta nodaļu pārvirzīšana noteikti varētu notikt. Ir arī pasta nodaļas īpašumos, kuros ir ļoti augstas komunālo pakalpojumu izmaksas, kas nav ilgtspējīgas, un, ja redzam, ka telpu īpašnieks neko nav gatavs darīt, tad arī tas mums ir indikators kaut ko manīt. Tas gan nenozīmē, ka Rīgā pasta nodaļas būs tikai tirdzniecības centros.

Piemēram, atverot klientu apkalpošanas centru tirdzniecības centrā “Sāga”, kas atrodas Ropažu novadā, vērtēsim citu novadā esošo pasta nodaļu klientu plūsmu. Kā jau minēju, tas ir ikdienas darbs, kurā vērtējam pasta nodaļu funkcionalitāti. Patiesībā mēs ejam tajā virzienā, kur dodas mūsu klienti, un tad pielāgojamies, nevis pretēji.

Ja runājam par tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, kā preses piegāde, vēstules, kā mainās pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem?

Šajā ziņā lielu pārsteigumu nav gan globāli, gan Latvijā, jo vēstuļu sūtīšanas apjomi kritās diezgan ievērojami katru gadu. Protams, cilvēki vairāk izvēlas digitālo saziņu. Latvijā 85% no vēstulēm nosūta tieši pašvaldības un valsts iestādes un tikai 15% fiziskas personas.

Arī abonētās preses piegādēs mēs redzam svārstības, bet ne tik vērā ņemamas un straujas. Vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies abonēto presi drukātā veidā. Šajā ziņā “Latvijas Pastam”, manuprāt, ir sociāli ļoti atbildīga pieeja. Mūsdienās informācijas ir ļoti daudz, ir liels informatīvais troksnis, un šādos apstākļos ļoti svarīgi ir tas, ka iespēju saņemt abonēto presi nodrošinām visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Iepriekš preses izdevēji un “Latvijas Pasts” ir diezgan strīdējušies par preses piegādes nosacījumiem. Vai esat ticies ar preses izdevējiem, un vai ir cerības, ka attiecības tagad būs labākas?

Jā, mēs pagājušajā nedēļā tikāmies ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, un mums bija ļoti labs dialogs. Tā, protams, bija vairāk iepazīšanās vizīte, kur uzklausījām nozares vajadzības un izaicinājumus. Vajadzības ir ļoti saprotamas šim biznesam, un es neredzu atšķirīgus viedokļus šajā jautājumā. Manuprāt, strīdi, kas kādreiz ir bijuši, nav īsti vietā, jo “Latvijas Pasts” spēj šo pakalpojumu nodrošināt jebkurā apjomā un prasītajā kvalitātē. “Latvijas Pasts” nav tas, kurš izlemj, kurās dienās būtu jāizdod prese un cikos tā jāpiegādā, tas ir jānosaka pasūtītājam.

Pasūtītājs šajā gadījumā ir Satiksmes ministrija?

Jā, Satiksmes ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, preses izdevēji sadarbībā ar Kultūras ministriju vienojas, kādas tad ir vajadzības, kuras izvirzīt “Latvijas Pastam”. “Latvijas Pasts” nav tas, kurš pasaka, kā un ko darīt ar presi un vēstulēm.

Protams, krītoties preses abonēšanas apjomiem, izmaksas nesamazinās. Mēs no savas puses, lai mazinātu izmaksas, vērtējam cilvēkresursu un transporta izmaksas. Pagājušajā gadā nolēmām investēt vēstuļu šķirošanas līnijā, kas, to uzstādot, ievērojami paātrinās šķirošanas procesu. Jaunā līnija sašķiros vēstules arī pa maršrutiem, kādos vēstules ir jāpiegādā adresātiem. Šajā ziņā ievērojami audzēsim produktivitāti un arī izmaksas attiecīgi samazināsies, tā spējam vismaz apstādināt cenu pieaugumu. Otrs aspekts ir transporta modernizācija, kas ir notikusi jau iepriekšējos gados un turpināsies arī šogad ar mērķi, lai mūsu transportam būtu pēc iespējas zemākas operatīvās izmaksas. Tas ir otrs veids, kā mēs mēģinām apstādināt izmaksu kāpumu.

Kādiem pasta pakalpojumiem jūs redzat izaugsmi, izņemot jau pieminētos paku sūtījumus?

Paku sūtījumi noteikti ir virzītājspēks ne tikai pasta nozarei, bet kopumā loģistikas biznesam.

“Latvijas Pastam” otrs ļoti augošs virziens ar milzīgu potenciālu ir finanšu pakalpojumi, kurus šobrīd gan vairāk izmanto iedzīvotāji reģionos. Iespējams, finanšu pakalpojumi pastam nav pietiekami attīstīti, lai tie varētu būt interesanti arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc arī šajā jomā mēs investējam, lai tuvāko gadu laikā varētu piedāvāt servisu, kādu nespēj piedāvāt neviens cits spēlētājs Latvijas tirgū. “Latvijas Pasts” spēj piedāvāt kombināciju – pasts, loģistika un finanses. Ja mēs šajā ekosistēmā spējam piedāvāt uzņēmējiem ērtu platformu, kurā viņš spēj pārvaldīt savu loģistiku, ienākošo pastu, varbūt arī digitālo pastu un arī savas finanses starp viņa e-komerciju, starp piegādātājiem un bankām, tad tas, manuprāt, ir produkts, kā nav nevienam citam.

“Latvijas Pastam” ir arī sava maksājumu karte. Cik jums ir klientu?

Pasta finanšu pakalpojumus aktīvi izmanto 70 000 cilvēku. Izaicinājums, protams, ir tas, ka, arī izmantojot pasta pakalpojumus, pakalpojumu “Pastnieks mājās” darījumi pamatā notiek ar skaidru naudu, tāpēc no februāra ieviesām iespēju pie pastnieka norēķināties arī ar bezkontakta maksājumu karti. Tas darīts, lai mazinātu skaidrās naudas apjomu apriti, kā arī ne vienmēr cilvēkam ir skaidra nauda, ne vienmēr, īpaši reģionos, skaidru naudu ir tik viegli izņemt, jo nav bankomātu. Tajā pašā laikā daudziem senioriem reģionos nemaz nav bankas kartes. Tāpēc “Latvijas Pasts” ir ieviesis “Latvijas Pasta” VISA karti. Mums ir laba sadarbība ar VISA. Ieviešot iespēju samaksāt pastniekam ar karti, esam arī aktivizējuši kampaņu VISA karšu popularizēšanai. Arī šajā ziņā ir izaicinājumi, jo ne katrs seniors, kurš ir pieradis rīkoties ar skaidru naudu, vēlas maksājumu karti, tādēļ ir jāskaidro priekšrocības ne tikai klientiem, bet arī mūsu darbiniekiem. Tādēļ finanšu pakalpojumu ziņā izaugsmes tempi nav strauji, bet izaugsme ir, un arī mums ir jāmotivē savi darbinieki veicināt šos pakalpojumus.

Ir stereotips, ka finanšu pakalpojumus pastā izmanto vien seniori, kuriem ir grūtības ar internetbanku un maksājumu veikšanu. Vai tas tā ir, vai parādās vēl kāds segments, kuram pasta finanšu pakalpojumi ir pievilcīgi?

Tas ir jautājums, pie kā šobrīd strādājam, lai mūsu pakalpojumi būtu pievilcīgi arī tai sabiedrības daļai, kura ir digitāli attīstīta, bet vēlas vienkāršu, saprotamu un ērtu lietotni, ar kuras palīdzību pārvaldīt savas finanses ikdienā, līdzīgi, kā tas ir pazīstamajās internetbankās. Mēs Eiropā redzam, ka tā ir ļoti ierasta prakse, ka cilvēkam ir viena banka hipotekārajam kredītam un cita banka visam pārējam. Mēs redzam potenciālu, ka “Latvijas Pasts” var būt šāda “banka” jeb finanšu iestāde ikdienas finanšu operācijām un pārvaldībai.

Vai tiešām redzat šajā nozarē tirgu, jo Latvijā jau nu nav problēmu ar banku lietotnēm, internetbankām, vēl ir “Revolut” un pārējie ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēji? Tirgus jau šobrīd ir piesātināts.

Mēs šajā virzienā skatāmies vairāk ilgtermiņā. Kā jau minēju, tieši kombinācija pasts, loģistika, e-komercija un banka, viss apvienots vienā ekosistēmā, patiesībā ir tas, ko tirgus šobrīd nepiedāvā, bet “Latvijas Pasts” to var piedāvāt nākotnē. Tur ir izaugsmes potenciāls.

Šā gada janvārī tika palielināti “Latvijas Pasta” tarifi, vai tuvākajā laikā inflācijas dēļ tas būtu jādara vēlreiz?

Šogad tarifi nemainīsies, bet nākamgad, visticamāk, mainīsies. Protams, neviens nevar paredzēt, kas notiks pasaulē, kādas būs izmaksas un inflācija, tomēr galvenais iemesls tarifu celšanai ir tradicionālo pasta pakalpojumu pieprasījuma kritums, kas veicina vienas vienības izmaksu kāpumu.

Pēdējo trīs gadu laikā inflācija apsteidza produktivitāti, īpaši loģistikas nozarē, kur bija milzīgs sadārdzinājums visiem resursiem. To mums daļēji izdevās kompensēt, bet, protams, ne visu. Mūsu pienākums, nodrošinot universālo pasta pakalpojumu, ir piemērot izmaksas, kādas uzņēmumam ir, tāpēc arī bija nepieciešama tarifu pārskatīšana, turklāt iepriekš tarifi netika mainīti divus gadus. Šobrīd cenu ziņā mums ir aptuveni Igaunijas līmenis, Lietuvā ir nedaudz zemākas cenas, bet arī tur drīzumā varētu būt izmaiņas. Runājot par nākotni, “Latvijas Pasts” katru gadu ir kāpinājis savu produktivitāti – vēstuļu šķirošana, autotransporta modernizācija vairs neprasa tik lielas izmaksas, tādējādi ir kompensējošie mehānismi, lai tarifi nepalielinātos tik strauji kā resursu cenas.

“Latvijas Pastam” universālā pasta pakalpojuma (UPP) saistības noteiktas līdz 2026.gada 31.decembrim. Vai domājat, ka varēsiet saglabāt šīs saistības, jo arī “Omniva” ir teikusi, ka izskata iespēju pretendēt?

Mēs noteikti rēķināmies, ka būs konkurence. Tas ir labi, jo konkurenti arī mums palīdz kļūt labākiem un domāt, kā labāk vadīt procesus. Mēs noteikti rēķināmies ar konkurenci un konkursā piedalīsimies.

Vai jūs redzat, kā “Latvijas Pasts” var sabalansēt savus finanšu rādītājus, jo no vienas puses pastam ir sociālā funkcija, taču, kad nonāk līdz dotācijām, tad politiķi vienmēr saka, ka pastam ir jāstrādā ar peļņu?

Es precizēšu, ka “Latvijas Pasts” nesaņem dotāciju, bet valsts daļu izmaksu par universālā pasta pakalpojuma sniegšanu kompensē iedzīvotājiem, ieskaitot šos līdzekļus “Latvijas Pastam”.

Viena no mūsu prioritātēm ir ieņēmumu kāpināšana caur e-komerciju un paku sūtījumiem, kas ir augošs tirgus. Tajā pašā laikā mēs apzināmies mūsu sociālo funkciju un esam lepni, ka mums tāda ir uzticēta. Protams, tas nav vienkārši, bet tas ir izdarāmi. Akcionārs nosaka, cik liela ir mūsu sociālā funkcija, kuru tad attiecīgi arī pildām un pildīsim.

Kāda patlaban ir situācija ar darbiniekiem “Latvijas Pastā”? Cik saprotams, pagājušajā gadā pastam bija 2200 darbinieku, bet tagad 1900. Vai arī šogad ir plānota darbinieku atlaišana?

Man kā uzņēmuma vadītājam darbinieku labklājība ir ļoti svarīga, tāpēc darbinieku apmierinātības rādītāji ir mērķos ne tikai vadības komandai, bet arī valdei un arī man. Kā jau minēju, “Latvijas Pasts” ir ievērojami kāpinājis savu produktivitāti, uzlabojot procesus. Kāpinot produktivitāti, ikvienā uzņēmumā atbrīvojas resursi, kas mums ļauj tos ieguldīt citos resursos un vēlāk pārvērst peļņā.

Darbinieku skaits ir samazinājies, īpaši pamatdarbības veicēju profesijās, vienmēr skatāmies, vai nevaram izmantot šos cilvēkus citām uzņēmuma nepieciešamajām funkcijām, bet ne vienmēr tas bijis iespējams. Tajā pašā laikā tas mums ļauj arī attīstīt un noturēt esošos darbiniekus, kā arī ļāvis pagājušajā gadā vidēji par 9% palielināt pastnieku algas. Atceroties to, ka mums kā valsts kapitālsabiedrībai bija uzdevums algu budžetu nepalielināt vairāk kā par 2,6%, pastnieku algu palielināšana ir bijusi iespējama, tieši pateicoties produktivitātes paaugstināšanai. Protams, ka ar to nekas nebeidzas, un mums ir jāturpina kļūt vēl produktīvākiem. To sagaida gan mūsu akcionārs, gan sabiedrība. Tāpēc, jā, noteikti būs vēl kādas izmaiņas uzņēmumā, kas, pateicoties produktivitātes kāpināšanai, atbrīvo daļu no nepieciešamajiem resursiem.

“Latvijas Pasts” regulāri izsola nekustamos īpašumus, kas jums pašiem nav vajadzīgi. Kā veicas ar pārdošanu?

Ir ļoti dažādi, ir īpašumi, par kuriem interese no potenciālajiem pircējiem ir liela, bet, protams, ir īpašumi, kur atsaucības nav, un tad mums nāksies iet ar lejupejošu soli no sākuma cenas. Īpašumi ir dažādi, un dažādi arī veicas ar pārdošanu. Skaidrs, ka mēs gribam atbrīvoties no īpašumiem, kuri nākotnē mums nebūs nepieciešami.

Vai drīzumā ir gaidāmi kādi jaunumi pastmarku izdošanā?

Jā, līdz ar jaunā klientu centra atvēršanu “Sāgā” 27.februārī notiks arī svinīgā “Straumes” pastmarkas zīmogošana. Ir gaidāmas dažādas aktivitātes, un tie būs svētki ne tikai “Latvijas Pastam”, bet arī visiem mūsu klientiem un “Straumes” faniem.

Vai prognozējat, ka par šo pastmarku būs lielāka interese?

Pilnīgi noteikti. Latvijas pastmarkas starptautiski ļoti augstu kotējas filatēlistu vidū.

Vai “Straume”, līdzīgi kā filma, varētu pārsist arī pastmarku pārdošanas rekordus?

Mēs uz to ļoti ceram.