ēdējos divos gados Latvijas ūdeņos samazinājies varžu skaits, kas
savukārt apdraud ūdrus, kam tās ir nozīmīgs iztikas avots, portālu
informēja “Mangaļi dabas fonda” pārstāvis Mārtiņš Pozņaks.
Ūdru pastāvēšanai mūsdienās ir vairāki apdraudējumi, norāda institūta
“Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Vistiešāk to populāciju
ietekmē ūdens piesārņojums, jo ūdri mīt salīdzinoši tīrā ūdenī.
Visbīstamākais ūdriem ir naftas piesārņojums, kas bojā kažoku, tādēļ
dzīvnieks cieš no ķermeņa atdzišanas. Ūdri pārtiek no zivīm un vardēm,
kam arī būtisks ir tīrs ūdens. Ozoliņš skaidro, ka vardes vairojas
seklos ūdeņos, lai tajos var attīstīties kurkuļi. Arī vardes pārsvarā
mēdz uzturēties tīros ūdeņos. Taču pēdējie divi pavasari varžu
populācijai nav bijuši labvēlīgi, un to skaits ir samazinājies. Tas var
ietekmēt ūdrus, kam var sākt aptrūkties barības.
Latvijā gan ūdru skaits neesot būtiski samazinājies, kas liecina, ka
šeit vide vēl ir salīdzinoši tīra. Pēdējo gadu laikā gan nav veikti
pētījumi par ūdriem un ūdeņu piesārņojums var novest pie neprognozējamām
sekām, uzskata eksperts.
Pasaulē kopumā ir sastopamas 13 ūdru sugas, kas dzīvo gandrīz visos
kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu. Tie mīt gan saldūdenī,
gan sālsūdenī. Pamatā šie dzīvnieki dzīvo ūdenstilpju krastos, bet ūdenī
iepeld, lai medītu. Latvijā sastopami Eirāzijas ūdri, kas pārtiek no
zivīm un vardēm. Ūdri ēd visas zivis, taču biežāk izdodas noķert tās,
kas slēpjas un nepeld aktīvi, piemēram, foreles.
