Avārijas stāvoklī šoziem ir 296 kilometri valsts galveno
autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu,
aģentūru LETA informēja VAS “Latvijas valsts ceļi” pārstāvji.
Vienlaikus kompānijā norādīja, ka mainīgu laika apstākļu un gaisa
temperatūras svārstību ietekmē valsts autoceļu posmos, kas ir sliktā
tehniskā stāvoklī, var pastiprināti veidoties bedres. Autobraucēji
aicināti informēt par tām “Latvijas valsts ceļu” dispečerus, zvanot uz
diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555. Šī informācija
operatīvi tiks nodota ceļu uzturētājiem darbam.
“Latvijas valsts ceļu” pārstāvji atzīmēja, ka ziemā atkušņa laikā un
starpsezonā uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās
jeb avārijas bedres. Gaisa temperatūrai svārstoties virs un zem nulles,
šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek
labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, aukstā asfalta tehnoloģija to
pieļauj arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.
Satiksmei bīstamo bedru remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas
un nodrošināt drošu satiksmi līdz brīdim, kad laika apstākļi ļaus
bedres salabot jau pamatīgi, ar karsto asfaltu. Avārijas bedru remonts
ir pagaidu remonts, norādīja “Latvijas valsts ceļi”.
Par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos,
kuru laukums ir lielāks par 0,1 kvadrātmetru un kuras ir dziļākas par
pieciem centimetriem. Uz A uzturēšanas klases autoceļiem avārijas bedres
tiek salabotas 24 stundu laikā, uz B uzturēšanas klases autoceļiem –
piecu diennakšu laikā, uz C uzturēšanas klases ceļiem – nedēļas laikā un
uz D uzturēšanas klases ceļiem – divu nedēļu laikā.
Bedres veidojas pārsvarā tajos ceļu posmos, kur asfalta segums ir
sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Masveida bedrīšu remonts uz asfalta
seguma tiek sākts tad, kad ir iestājušies tehnoloģijai atbilstoši laika
apstākļi – diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs plus pieciem
grādiem. Bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši
uzturēšanas klasēm – A, B, C, D, kas noteiktas, ņemot vērā autoceļu
klasifikāciju (valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi), kā arī
transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.
